1989. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1989. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Pasaulē:	1986 1987 1988 - 1989 - 1990 1991 1992
Latvijā:	1986 1987 1988 - 1989 - 1990 1991 1992
Laikapstākļi:	1986 1987 1988 - 1989 - 1990 1991 1992
Sportā:	1986 1987 1988 - 1989 - 1990 1991 1992
Kino:	1986 1987 1988 - 1989 - 1990 1991 1992

Notikumi

• Gada sākumā notika Latvijas Pilsoņu kustības (komitejas) veidošanās ar mērķi kļūt par Latvijas Republikas pilsoņu interešu pārstāvniecību.

Janvāris

• 7.—8. janvāris — Rīgā notika Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes (Interfrontes) dibināšanas kongress. Organizācija tika nodibināta kā pretspēks Latvijas Tautas frontei, un tajā tiks pārstāvēti galvenokārt nelatvieši. Interfronte atbalstīja PSRS saglabāšanu un cīnījās pret neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanu.

Februāris

• 18. februāris — notika Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas kongress Ogrē, kurā pieņēma programmu ar mērķi Latvijas Republikas atjaunošana. LKP CK birojs uzskatīja, ka kongresa dokumenti un to apspriešanas gaita parāda, ka "LNNK ir sabiedriski politisks veidojums, kas balstās uz antisociālistisku platformu, kurai ir sveši pārkārtošanās un mūsu sabiedrības atjaunotnes patiesie uzdevumi". LPSR AP Prezidijs 23. martā uzdeva LNNK savus statūtus un programmu saskaņot ar LPSR Konstitūciju.
• 23. februāris — notika Interfrontes manifestācija un gājiens Rīgas centrā. Mītiņā pie Uzvaras pieminekļa klātesošie pieņēma rezolūciju pret 14. februāra lēmumu par migrācijas pārtraukšanu.
• 25. februāris — notika Interfrontes organizētais mītiņš pie Uzvaras pieminekļa pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.

Marts

• 6. marts — notika aktieru pikets pie LKP CK ēkas pret preses brīvības ierobežojumiem. Milicija rupji izrēķinājās ar piketa dalībniekiem.
• 12. marts — Daugavmalā uz LTF rīkoto manifestāciju pulcējās 250 000 cilvēku.
• 25. marts — Rīgā notika sēru gājiens no Daugavmalas uz Brāļu kapiem, pieminot deportāciju upurus. Tā bija viena no pirmajām atļautajām demonstrācijām.
• 26. marts — notika PSRS Tautas deputātu vēlēšanas, kurās tautas atbalstu saņēma LTF kandidāti.

Aprīlis

Rīgas Motormuzeja ēka.

• 9. aprīlis — Rīgā pie Baltijas kara apgabala štāba parādījās kaujas tehnika. Nākamajā dienā štāba vadība paziņoja, ka notikušas plānotas mācības Baltijas republiku un Kaļiņingradas apgabala teritorijā.
• 15. aprīlis — notika Latvijas Lauksaimnieku savienības dibināšanas kongress.
• 22. aprīlis — pēc Latvijas Antīko automobiļu kluba iniciatīvas tika dibināts Rīgas Motormuzejs.

Maijs

• 1. maijs — darbaļaužu demonstrācijā piedalījās arī LTF ar uz neatkarību vērstiem lozungiem.
• 2. maijs — grupas "Helsinki-86" dalībnieki dibināja Latvijas Atdzimšanas partiju.
• 5. maijs — LPSR Augstākā Padome pieņēma Valodas likumu, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu.
• 6. maijs — LPSR Augstākā Padome pieņēma likumu par zemnieku saimniecībām, kas atļāva veidot individuālās saimniecības.
• 14. maijs — oficiāli tika atjaunota Mātes dienas svinēšana.
• 31. maijs — izskanēja Latvijas Tautas frontes valdes aicinājums LTF grupām apspriest iestāšanos cīņā par Latvijas pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību, kuru LTF Dome apstiprināja 1989. gada 10. jūnijā.

Jūnijs

• 1. jūnijs — Latvijā tika ieviesti taloni ziepēm.
• 8. jūnijs — tika pieņemts LPSR Augstākās Padomes dekrēts par 40. un 50. gados no Latvijas izsūtīto personu reabilitāciju.
• 17. jūnijs:
  • Latvijas okupācijas gadadienā, notika masu demonstrācija Rīgā, kas bija vērsta pret komunistisko iekārtu.
  • Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, notika Latvijas strēlnieku apvienības dibināšanas konference.
• 18. jūnijs — izcēlās ugunsgrēks VEF rūpnīcā, izdega aptuveni 1000 kvadrātmetri un zaudējumi tika lēsti 4 miljonu rubļu (20 tūkstošu latu) apmērā.
• 26. jūnijs — Latvijā durvis vēra tobrīd pirmā privātā kredītiestāde, vēlākā Rīgas Komercbanka.
• 30. jūnijs — "Ave Sol" koris no Latvijas pirmoreiz piedalījās latviešu dziesmu svētkos ārzemēs — ASV Rietumkrasta latviešu 11. dziesmu svētkos.

Jūlijs

• 13. jūlijs — LPSR AP Prezidija lēmums "Par darbību pilsoņu komiteju veidošanā" atzina, ka pilsoņu komiteju organizācija, ko ir uzņēmusies LNNK, "Helsinki-86" un tās Rīgas nodaļa, Vides aizsardzības klubs un Latvijas Tautas frontes radikālā apvienība, ir nelikumīga. Pilsoņu reģistrācija neradīja juridiskas sekas.
• 26. jūlijs:
  • tika atjaunota Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) darbība Latvijā.
  • notika Latvijas Tautas frontes organizēts mītiņš "Par Latvijas suverenitāti" Doma laukumā.
• 27. jūlijs — LPSR AP pieņēma likumu par Latvijas saimniecisko pastāvību, kas noteica, ka "Latvijas PSR ir suverēna valsts, un tas nosaka Latvijas tautas pirmtiesības uz dzīves telpu, rāzošanas resursiem un dabas bagātībām". Ekonomiskā patstāvība tika realizēta kā republikas saimnieciskais aprēķins.
• 28. jūlijs:
  • Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome iecēla komisiju Anatolija Gorbunova vadībā 1939./40. gada notikumu izmeklēšanai.
  • LPSR AP pieņēma likumu par sapulcēm un demonstrācijām, kas garantēja plašu sapulču un demonstrāciju brīvību. Turpmāk piketus varēja rīkot bez varas iestāžu atļaujas.
  • LPSR AP pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti. Latvijas statusu Padomju Savienībā nosaka līgumattiecības. LPSR likumiem ir augstākā vara Latvijas teritorijā (prioritāti pār PSRS likumdošanu).

Augusts

• 23. augusts — notika akcija Baltijas ceļš, kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja 595 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā. Šis notikums iekļuva arī Ginesa rekordu grāmatā.
• 26. augusts — izskanēja PSKP CK Politbiroja draudīgais paziņojums Baltijas ceļa sakarā.

Oktobris

• 7. oktobris — Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā notika plaša tautas demonstrācija, kurā pulcināja vairāk kā 100 000 cilvēku no visas Latvijas.
• 7.—8. oktobris — notika Latvijas Tautas frontes 2. kongress, kas izvēlējās kursu uz Latvijas kā neatkarīgas valsts izveidi.

Novembris

• 10. novembris:
  • LPSR pieņēma likumu, ar kuru Jāņu diena, Ziemassvētki un 18. novembris — Latvijas Republikas proklamēšanas diena tiek atzīti par valsts svētku dienām, bet 11. novembris — Lāčplēša diena (Varoņu piemiņas diena) — par vēstures atceres dienu.
  • LPSR Augstākā padome nolēma izdarīt grozījumu konstitūcijā, ieviešot alternatīvo dienestu, tas notiek pirmo reizi PSRS.
  • PSRS Augstākā padome pieņem lēmumu, ka Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Azerbaidžānas lēmumi par republikas likumu prioritāti ir pretrunā ar PSRS Konstitūciju un tādēļ ir spēkā neesoši.
• 11. novembris:
  • Latvijas Republikas Augstākās padomes 1939./40. gadu notikumu izmeklēšanas komisija sniedza ziņojumu, kurā norādīja, ka Hitlera un Staļina pakta rezultātā Latvija tika okupēta un anektēta. Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlija deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā un PSRS Augstākās padomes 1940. gada 5. augusta likums par Latvijas uzņemšanu PSRS ir nelikumīgi kopš to pieņemšanas brīža.
  • tika izveidota Konstitucionālā tiesa.
  • LPSR Augstākā padome pieņēma pagaidu nolikumu par PSRS tiesību un likumu stāšanos spēkā un atcelšanu Latvijā.
  • LPSR Augstākā padome pieņēma jauno vēlēšanu likumu.
  • pirmo reizi oficiāli tika atzīmēta Lāčplēša dienu.
• 18. novembris — Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Daugavmalā notika manifestācija "Par neatkarīgu Latvijā", kurā piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku.
• 27. novembris:
  • PSRS AP ar nelielu balsu vairākumu atzina Baltijas republiku saimniecisko patstāvību.
  • Vairāki Latvijas Komunistiskās partijas līderi publicēja "Aicinājumu Latvijas komunistiem", kurā iestājas par pārmaiņām partijā.

Decembris

• 1. decembris — atklāja pirmo starptautisko avioreisu no lidostas "Rīga" maršrutā Rīga—Tallina—Stokholma.
• 2. decembris:
  • Jūrmalā notika LSDSP 20. kongress, par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Valdis Šteins.
  • notika Gulbenes rajona Litenes pagastā 1941. gadā nošauto virsnieku pārapbedīšana. Piemiņas vietā tika apbedīti 11 Latvijas armijas kareivji, kuru mirstīgās atliekas tika atrastas 1988. gadā Sitas mežā.
• 10. decembris — notika vietējo Padomju tautas deputātu vēlēšanas.
• 24. decembris — ēterā izgāja Liepājas televīzijas pirmā pārraide. Sākumā tā raidīja katru trešdienas vakaru plkst. 20:15, 5. kanālā.
• 25. decembris — pirmo reizi pēckara gados Latvijā oficiāli tika svinēti Ziemassvētki.

Nezināms datums

• Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā Tekstilrūpniecības terminu vārdnīca — pēdējā no 15 vārdnīcām, kas apkopoja latviešu valodas zinātnisko kodifikāciju, kas notika no 1950. gadu sākuma.

Kultūra

Mākslas filmas

• "Dzīvīte" (režisors Aivars Freimanis)
• "Carmen Horrendum" (režisors Jānis Streičs)
• "Latvieši?!" (režisors Genādijs Zemels)
• "Cilvēka dienas" (režisors Jevgeņijs Paškēvičs)

Dzimuši

• 8. janvāris — Artjoms Osipovs, futbolists
• 30. janvāris — Liene Fimbauere, kalnu slēpotāja
• 13. februāris — Toms Vasins, snovbordists
• 6. marts — Jevgeņijs Golovins, futbolists
• 6. aprīlis — Renārs Rode, futbolists
• 18. aprīlis — Ruslans Agafonovs, futbolists
• 24. aprīlis — Elīna Babkina, basketboliste
• 22. maijs — Diāna Ozoliņa, basketboliste
• 27. maijs — Kristīna Zaharova, dziedātāja
• 3. jūnijs — Jānis Straupe, hokejists
• 9. augusts — Edgars Portnojs, futbolists
• 5. oktobris — Žanna Juškāne, biatloniste
• 5. septembris — Dairis Bertāns, basketbolists
• 11. novembris — Roberts Jekimovs, hokejists
• 23. novembris — Edgars Apelis, hokejists

Miruši

• 14. februāris — Teodors Celms, filozofs (dzimis 1893. gadā)
• 17. marts — Lūcija Vankina, arheoloģe (dzimusi 1903. gadā)
• 26. marts — Māris Liepa, baletdejotājs (dzimis 1936. gadā)
• 5. jūlijs — Edgars Andersons, vēsturnieks (dzimis 1920. gadā)
• 12. septembris — Valentīns Skulme, aktieris (dzimis 1922. gadā)
• 5. oktobris — Arvīds Grigulis, rakstnieks (dzimis 1906. gadā)

Skatīt arī

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats

Piezīmes un atsauces