"Ilgais ceļš kāpās" ir 1981. gada Latvijas PSR daudzsēriju televīzijas seriāls, melodrāma. Filmas režisors ir Aloizs Brenčs. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā.

Ilgais ceļš kāpās
Žanrs Melodrāma
Režisors Aloizs Brenčs
Scenārija autors Oļegs Rudņevs
Dmitrijs Vasiliu
Galvenajās
lomās
Lilita Ozoliņa
Jozs Kiseļus
Mūzika Raimonds Pauls
Operators Jānis Mūrnieks
Montāža Tamāra Musņicka
Studija Rīgas Kinostudija
Izdošana 1981
Ilgums 471 minūte (7 sērijas)
Valsts Valsts karogs: Latvijas PSR Latvijas PSR
Valoda latviešu / krievu
IMDb profils

Sižets labot šo sadaļu

Zvejnieka dēla Artūra Bangas un saimnieka meitas Martas Ozolas mīlas stāsts, kas risinās no 1939. gada, cauri Otrā pasaules kara notikumiem līdz 1970. gadiem. Ilgs un nežēlīgs ir abu dzīves ceļš, kamēr viņi atkal sastopas dzimtajā zemē.

Lomās labot šo sadaļu

Filmēšanas grupa labot šo sadaļu

  • Režisors: Aloizs Brenčs
  • Scenārija autori: Oļegs Rudņevs un Dmitrijs Vasiliu
  • Operators: Jānis Mūrnieks
  • Mākslinieks: Gunārs Balodis
  • Komponists: Raimonds Pauls

Apbalvojumi labot šo sadaļu

  • 1983PSRS Valsts prēmija režisoram Aloizam Brenčam, scenāristiem Oļegam Rudņevam un Dmitrijam Vasiliu, operatoram Jānim Mūrniekam, māksliniekam Gunāram Balodim un aktieriem Jozum Kiseļum, Lilitai Ozoliņai un Eduardam Pāvulam.

Interesanti fakti labot šo sadaļu

Kritika labot šo sadaļu

Tāpat kā lielā daļā padomju laikā uzņemto filmu, arī "Ilgajā ceļā kāpās" ir pamatīgi sagrozīti vēsturiskie notikumi, nomelnots Latvijas neatkarības periods un izskaistināts padomju režīms. 1984. gadā vēstulē Latvijas inteliģencei filmā izskaistinātās epizodes trāpīgi raksturo toreiz jau pretpadomju disidents Eduards Berklavs: "Represētās Martas izvešana ir rādīta gandrīz kā ciemos braukšana. Krievi izsūtīto sveštautieti sagaida kā mīļu ciemiņu: paēdina, ierāda atsevišķu istabu dzīvošanai, iesaka rakstīt lūgumu uz Maskavu, un represētā nekavējoši tiek atbrīvota... Vai var vēl vairāk ņirgāties par mūsu un citu tautu traģēdiju, par tiem tūkstošiem, kuru kauli vēl tagad balo tur— ziemeļos?!"[7]

Režisors Oļģerts Kroders, kas pats ticis izsūtīts uz Sibīriju, nosauca filmu par "baigo sūdu"[8].

Režisoram Brenčam ticis pārmests Latvijas neatkarības atgūšanas sākuma gados, ka nepareizi parādītas tautas ciešanas. “Bet viņš teica — vai kāds vispār par to bija runājis? Neviens nebija pat pieminējis. No šāda viedokļa, tā bija zināma uzdrīkstēšanās, tie tomēr vēl bija dziļi padomju laiki. Ja kādam tagad ienāk prātā, ka filmu nevajadzētu rādīt, tas ir nekulturāls skatījums. Pirmkārt, ir izcili aktieri un, ja salīdzina ar tiem seriāliem, ko rāda televīzijās pašlaik, tā ir pilnīgi cita svara kategorija,” 

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ceļi, kurus mēs izvēlamies (krieviski)
  2. Andris Bernāts. Aktieri par kino. 2007. — 177.-205.lpp.
  3. Apskates objekti Arhivēts 2013. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē. Tukuma tūrisma informācijas centrs
  4. Ялгуба gazeta.lv (krieviski)
  5. Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. - Rīga : ATĒNA, 2005. - 502 lpp. ISBN 9984-34-142-9
  6. Andris Bernāts. Aktieri par kino. 2007. — 177.-205.lpp.
  7. Eduards Berklavs. Zināt un neaizmirst. 253. lpp. eraksti.lv
  8. Andris Bernāts. Aktieri par kino. 2007. — 177.-205.lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Video labot šo sadaļu