Ilgais ceļš kāpās
"Ilgais ceļš kāpās" ir 1981. gada Latvijas PSR daudzsēriju televīzijas seriāls, melodrāma. Filmas režisors ir Aloizs Brenčs. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā.
| Ilgais ceļš kāpās | |
|---|---|
 | |
| Žanrs | Melodrāma |
| Režisors | Aloizs Brenčs |
| Scenārija autors |
Oļegs Rudņevs Dmitrijs Vasiliu |
| Galvenajās lomās |
Lilita Ozoliņa Jozs Kiseļus |
| Mūzika | Raimonds Pauls |
| Operators | Jānis Mūrnieks |
| Montāža | Tamāra Musņicka |
| Studija | Rīgas Kinostudija |
| Izdošana | 1981 |
| Ilgums | 471 minūte (7 sērijas) |
| Valsts |
.svg){kind=small} Latvijas PSR |
| Valoda | latviešu / krievu |
| IMDb profils | |
Sižets
labot šo sadaļuZvejnieka dēla Artūra Bangas un saimnieka meitas Martas Ozolas mīlas stāsts, kas risinās no 1939. gada, cauri Otrā pasaules kara notikumiem līdz 1970. gadiem. Ilgs un nežēlīgs ir abu dzīves ceļš, kamēr viņi atkal sastopas dzimtajā zemē.
Lomās
labot šo sadaļu- Lilita Ozoliņa — Marta Ozola
- Jozs Kiseļus — Artūrs Banga (ierunājis Rolands Zagorskis)
- Romualds Ramanausks — Rihards Lozbergs (ierunājis Ģirts Jakovļevs)
- Alfrēds Videnieks — Riharda tēvs
- Eduards Pāvuls — Jēkabs Ozols, Martas tēvs
- Kārlis Trencis — Kalniņš
- Ārijs Geikins — Āboltiņš
- Lidija Freimane — Artūra māte
- Āre Lānemets — Laimonis
- Indra Burkovska — Biruta
- Artūrs Kalējs — Fricis Spure, Birutas tēvs
- Dzidra Ritenberga — Erna
- Egons Beseris — Pēteris
- Valdemārs Zandbergs — Akmeņlauks
- Jānis Zariņš — izmeklētājs Sprūdžs
- Arnis Līcītis — dakteris Lorans
- Juris Lejaskalns — cietuma priekšnieks
- Mārtiņš Vērdiņš — Bruno, aizsargs
- Rolands Zagorskis — Zigis, aizsargs
- Voldemārs Šoriņš — Valdis, aizsargs
- Uldis Vazdiks — Mārtiņš
- Tālivaldis Macijevskis — Druķis, zvejnieks
- Jānis Plēsums — Jānis Griķis
- Uldis Lieldidžs — Billings
- Harijs Liepiņš — advokāts Osvalds Kreizis
- Uldis Dumpis — Manfrēds
- Miervaldis Ozoliņš — Šolcs
- Helmuts Kalniņš — Janka
- Lelde Vikmane — Aina
- Ludmila Čursina — Jekaterina
- Vladislavs Kovaļkovs — Timofejs
- Ivans Rižovs — Mitjajs (ierunājis Artūrs Frinbergs)
- Ļubova Sokolova — Aņisja, Mitjaja sieva (ierunājusi Velta Krūze)
- Velta Līne — Maiga
- Jevgeņijs Žarikovs — Otto Grīnbergs/Aleksandrs Jefimovs
- Maija Bļinova — Aleksandra Jefimova māte
- Nikolajs Krjukovs — Aleksandra Jefimova tēvs, Pjotrs Jefimovs
- Jurijs Gusevs — Vladimirs Losevs
- Staņislavs Koreņevs — Georgijs
- Jānis Jēkabsons/Andrejs Žagars — Edgars, Martas dēls
- Ģirts Jakovļevs — Jāzeps Sarma
- Pauls Butkēvičs — Heinrihs Strautnieks
- Ruta Vītiņa — Ināra, Heinriha līgava
- Juris Pļaviņš — meistars
- Merle Talvika — Ilga
Filmēšanas grupa
labot šo sadaļu- Režisors: Aloizs Brenčs
- Scenārija autori: Oļegs Rudņevs un Dmitrijs Vasiliu
- Operators: Jānis Mūrnieks
- Mākslinieks: Gunārs Balodis
- Komponists: Raimonds Pauls
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- 1983 — PSRS Valsts prēmija režisoram Aloizam Brenčam, scenāristiem Oļegam Rudņevam un Dmitrijam Vasiliu, operatoram Jānim Mūrniekam, māksliniekam Gunāram Balodim un aktieriem Jozum Kiseļum, Lilitai Ozoliņai un Eduardam Pāvulam.
Interesanti fakti
labot šo sadaļu- Iesākumā Martas loma tika rakstīta Vijai Artmanei.[1]
- Epizodēs redzami arī kinorežisors Voldemārs Pūce (mācītājs) un dziedātāja Ieva Akurātere (Dzidra). Epizodē garnizona komandiera lomā bijušais Latvijas armijas virsnieks, vēlāk aktieris un režisors Raimonds Kugrēns. Kāzu epizodē piedalās aktises Indras Burkovskas tēvs ar Kuldīgas pūtēju ansambli, bet akordeonu spēlē Eduards Rozenštrauhs.[2]
- Pirmās filmas epizodes uzņemtas kapsētā pie Kaltenes baznīcas, zvejniekciema dzīve — Apšuciemā un Lapmežciema piekrastē, pilsēta — Tukuma vecpilsētā.[3] Artūra Latvijas armijas garnizonu filmē Krustpils pilī, Martas un Riharda gaitas Vācijā — Mežaparkā (medību villa), Jaunķemeros un Līgatnē, bet mežabrāļu gaitas — Ogres mežos. Pēdējās divās sērijās Sibīrijas sādža ir Jalgubas ciems Karēlijā.[4] Filmēts tika arī scenārijā minētajā Irkutsku.[5]
- Tā kā filma bija PSRS Centrālās televīzijas pasūtījums, tekstus aktieri ierunāja krievu valodā, vēlāk filmu iedublēja krievu aktieri, bet pēc tam atkal paši latviešu aktieri latviešu valodā.[2]
Kritika
labot šo sadaļuTāpat kā lielā daļā padomju laikā uzņemto filmu, arī "Ilgajā ceļā kāpās" ir pamatīgi sagrozīti vēsturiskie notikumi, nomelnots Latvijas neatkarības periods un izskaistināts padomju režīms. 1984. gadā vēstulē Latvijas inteliģencei filmā izskaistinātās epizodes trāpīgi raksturo toreiz jau pretpadomju disidents Eduards Berklavs: "Represētās Martas izvešana ir rādīta gandrīz kā ciemos braukšana. Krievi izsūtīto sveštautieti sagaida kā mīļu ciemiņu: paēdina, ierāda atsevišķu istabu dzīvošanai, iesaka rakstīt lūgumu uz Maskavu, un represētā nekavējoši tiek atbrīvota... Vai var vēl vairāk ņirgāties par mūsu un citu tautu traģēdiju, par tiem tūkstošiem, kuru kauli vēl tagad balo tur— ziemeļos?!"[6]
Režisors Oļģerts Kroders, kas pats ticis izsūtīts uz Sibīriju, nosauca filmu par "baigo sūdu".[2]
Režisoram Brenčam ticis pārmests Latvijas neatkarības atgūšanas sākuma gados, ka nepareizi parādītas tautas ciešanas. “Bet viņš teica — vai kāds vispār par to bija runājis? Neviens nebija pat pieminējis. No šāda viedokļa, tā bija zināma uzdrīkstēšanās, tie tomēr vēl bija dziļi padomju laiki. Ja kādam tagad ienāk prātā, ka filmu nevajadzētu rādīt, tas ir nekulturāls skatījums. Pirmkārt, ir izcili aktieri un, ja salīdzina ar tiem seriāliem, ko rāda televīzijās pašlaik, tā ir pilnīgi cita svara kategorija,”
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ceļi, kurus mēs izvēlamies (krieviski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Andris Bernāts. Aktieri par kino. 2007. — 177.-205.lpp.
- ↑ Apskates objekti Arhivēts 2013. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē. Tukuma tūrisma informācijas centrs
- ↑ Ялгуба gazeta.lv (krieviski)
- ↑ Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. - Rīga : ATĒNA, 2005. - 502 lpp. ISBN 9984-34-142-9
- ↑ Eduards Berklavs. Zināt un neaizmirst. 253. lpp. eraksti.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu- IMDb profils (angliski)
- Filmas profils portālā Filmas.lv