1976. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1976. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
| Pasaulē: | 1973 1974 1975 - 1976 - 1977 1978 1979 |
| Latvijā: | 1973 1974 1975 - 1976 - 1977 1978 1979 |
| Laikapstākļi: | 1973 1974 1975 - 1976 - 1977 1978 1979 |
| Sportā: | 1973 1974 1975 - 1976 - 1977 1978 1979 |
| Kino: | 1973 1974 1975 - 1976 - 1977 1978 1979 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 22.—23. janvāris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 22. kongress.[1]
Februāris
labot šo sadaļu- 16. februāris — notika vistraģiskākā pasažieru vilciena katastrofa Latvijā. Rīgā pie Juglas stacijas ātrvilciens Ļeņingrada—Rīga ietriecās pretimbraucošā lokomotīvē. Bojā gāja 46 cilvēki. Seši pasažieri guva smagus, 55 — vieglākus ievainojumus. Katastrofas iemesls bija pārmijnieku nolaidība. Atklājis, ka dažas pārmijas ir iesalušas, pārmijnieks deva atļauju lokomotīvēm izbraukt uz ceļa, pa kuru bija jābrauc ātrvilcienam. Otrs pārmijnieks bija aizņemts ar krāsns kurināšanu un līdz pēdējam brīdim neievēroja, ka lokomotīves izbrauc pretim vilcienam. Diviem pārmijniekiem un stacijas dežurantam piesprieda cietumsodu.[2][3][4][5]
Jūlijs
labot šo sadaļu- 27. jūlijs — basketboliste Uļjana Semjonova, kura vasaras olimpiskās spēlēs Monreālā spēlē PSRS sastāvā ieguva olimpisko zelta medaļu. Sportiste šajās sacensībās piedalījās piecās spēlēs un guva 97 punktus, tādējādi kļūstot par turnīra otru rezultatīvāko spēlētāju.
- 30. jūlijs — vasaras olimpiskās spēlēs Monreālā Pāvels Seļivanovs, PSRS volejbola izlases sastāvā iegūst sudraba medaļu.
Augusts
labot šo sadaļu- 12. augusts — Rīgas līcī pie Kauguriem tika izskalots finvalis.[6]
Septembris
labot šo sadaļu- Uzsāka darbu Dzelzceļnieku kultūras pils Suvorova ielā, 7, Rīga.[7]
Oktobris
labot šo sadaļu- Tika novērots visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +0,3, +0,6 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos līdz +4 grādiem Baltijas jūras piekrastē.
Decembris
labot šo sadaļu- 3. decembris — svinīgi atklāj Preses nama tipogrāfiju.
- 10. decembris — tika atklāts Maskavas tilts Rīgā.[1]
Nezināms datums
labot šo sadaļu- Tika pārtraukta mikroautobusa RAF-977 ražošana.
- Tika uzsākta mikroautobusa RAF-2203 ražošana.
- Rīgā tika pabeigta 26 (pašlaik 27) stāvus augstās viesnīcu augstceltnes "Latvija" celtniecība (ekspluatācijā tika nodota 1979. gadā).
- Ekspluatācijā tika nodota Dailes teātra jaunā ēka Rīgā, Ļeņina ielā 75. Skatītājiem ēka tika atklāta 1977. gada 30. oktobrī.[1]
- Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca.
Kultūra
labot šo sadaļuMākslas filmas
labot šo sadaļu- 18. janvāris — kinoteātrī "Rīga" (tagad "Splendid Palace") notika filmas "Mans draugs — nenopietns cilvēks" (režisors Jānis Streičs) pirmizrāde.[8]
- "Robina Huda bultas" (režisors Sergejs Tarasovs)
- "Ezera sonāte" (režisori Gunārs Cilinskis, Varis Brasla)
- "Šīs bīstamās balkona durvis" (režisore Dzidra Ritenberga)
- "Liekam būt" (režisors Aloizs Brenčs)
- "Ģimenes melodrāma" (režisors Boriss Frumins)
- "Zobena ēnā" (režisors Imants Krenenbergs)
- "Meistars" (režisors Jānis Streičs)
Dzimuši
labot šo sadaļu- 5. janvāris — Aigars Prūsis, politiķis
- 21. janvāris:
- Raivis Belohvoščiks, riteņbraucējs
- Igors Stepanovs, futbolists
- 15. februāris — Aigars Vītols, basketbolists
- 25. februāris — Fēlikss Ķiģelis, latviešu rokmūziķis
- 23. marts — Jeļena Maļuka, sportiste, pieccīņniece
- 31. marts — Igors Sļesarčuks, futbolists
- 15. aprīlis — Gatis Gūts, bobslejists
- 23. maijs — Herberts Vasiļjevs, hokejists
- 2. jūnijs — Māris Smirnovs, futbolists
- 8. jūnijs — Nils Ušakovs (Нил Валерьевич Ушаков), politiķis
- 13. jūnijs — Juris Sokolovskis (Юрий Николаевич Соколовский), Latvijas krievu politiķis
- 5. augusts — Marians Pahars, futbolists
- 16. septembris — Aleksandrs Ņiživijs, hokejists
- 18. septembris — Mihails Bogdanovs, hokejists
- 21. septembris — Jeļena Prokopčuka, garo distanču skrējēja
- 22. septembris — Jānis Stībelis, dziedātājs
- 14. oktobris — Atvars Tribuncovs, hokejists
- 15. novembris — Vladimirs Žavoronkovs, futbolists
- 19. novembris — Ilze Jaunalksne, TV žurnāliste
- 30. novembris — Iveta Apkalna, ērģelniece
Miruši
labot šo sadaļu- 21. janvāris — Vilis Bergmanis, latviešu aktieris un teātra darbinieks (dzimis 1892. gadā)
- 1. marts — Aloizs Budže, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1896. gadā)
- 10. marts — Andris Andreiko, dambretists (dzimis 1942. gadā)
- 4. aprīlis — Pēteris Upītis, dārzkopis, selekcionārs (dzimis 1896. gadā)
- 2. maijs — Alfreds Dziļums, rakstnieks (dzimis 1907. gadā)
- 16. septembris — Ēvalds Vilks, rakstnieks (dzimis 1923. gadā)
- 12. oktobris — Jānis Peive, agroķīmiķis, politiķis (dzimis 1906. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAttēlu galerija
labot šo sadaļu-
Salu (Maskavas) tilts.
Piezīmes un atsauces
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ Liktenīgie pusvārdi
- ↑ Fakti: otrā smagākā katastrofa Latvijas dzelzceļa vēsturē[novecojusi saite], apollo.lv, 03.02.2005.
- ↑ Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991.g. Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ Gadsimta katastrofas Latvijā., spoki.lv, 10.04.2011.
- ↑ Arī pirms 30 gadiem Latvijas krastā izskaloja finvali Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 21.07.2006.
- ↑ «MŪSU PILSĒTAS VISJAUNĀKAIS». www.periodika.lv. Rīgas Balss, # 306. 1976-12-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2021-03-10. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2021-05-15.
- ↑ FILMAI "MANS DRAUGS - NENOPIETNS CILVĒKS" - 40! Arhivēts 2019. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē., kinoraksti.lv
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |