Aleksandrs Leimanis

Aleksandrs Leimanis;
Dzimis	1913. gada 17. septembris; Gavrilovas ciems, Smoļenskas guberņa, Krievijas Impērija
Miris	1990. gada 17. jūnijā (76 gadu vecumā); Rīga, Latvija
Nodarbošanās	kinorežisors, scenārists
Darbības gadi	1939 — 1984
Dzīvesbiedre	Baiba Indriksone
Bērni	Aivars Leimanis
Citi apbalvojumi
	Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1973)

Aleksandrs Leimanis (dzimis 1913. gada 17. septembrī, miris 1990. gada 17. jūnijā) bija latviešu kinorežisors un scenārists. Pamatā uzņēmis piedzīvojumu žanra filmas.

Biogrāfija

Aleksandrs Leimanis dzimis 1913. gadā Smoļenskas guberņas Gavrilovas ciemā, latviešu kolonistu ģimenē. Pēc Jāņa Streiča atstāstītajiem Leimaņa vārdiem, visi viņa vīriešu kārtas radinieki esot gājuši bojā padomju represijās.^[1] 1939. gadā absolvējis A. Lunačarska Teātra mākslas institūtu Maskavā. Strādājis par režisoru vairāku Krievijas PFSR pilsētu teātros.

1944. gadā pārcēlies uz Latviju. Darbojies vairākos Latvijas teātros, bijis Jaunatnes (1946—1947) un Jelgavas (1952—1953) teātru galvenais režisors. 1954. gadā sācis strādāt Rīgas Kinostudijā par dublāžas režisoru. Kinorežijā debitējis 1959. gadā — režisējis īsfilmu "Atzītā kļūda". Pirmā Leimaņa pilnmetrāžas filma "Cielaviņas armija" iznākusi 1964. gadā. 1970. gadā uzņēmis muzikālo piedzīvojumu komēdiju "Vella kalpi" — pirmo latviešu kostīmfilmu. Darbojies arī kā scenārists un kinoaktieris.

A. Leimanis ir bijis pedagogs Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē (1948—1957), katedras vadītājs (1971—1973). Laulībā ar aktrisi Baibu Indriksoni dzimis dēls, pazīstamais baletdejotājs Aivars Leimanis.

Miris 1990. gada 17. jūnijā Rīgā. 2003. gadā režisore Agita Cāne uzņēmusi dokumentālo filmu "Aleksandrs Leimanis".