1956. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1956. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
| Pasaulē: | 1953 1954 1955 - 1956 - 1957 1958 1959 |
| Latvijā: | 1953 1954 1955 - 1956 - 1957 1958 1959 |
| Laikapstākļi: | 1953 1954 1955 - 1956 - 1957 1958 1959 |
| Sportā: | 1953 1954 1955 - 1956 - 1957 1958 1959 |
| Kino: | 1953 1954 1955 - 1956 - 1957 1958 1959 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 17.—19. janvāris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 14. kongress.[1]
Februāris labot šo sadaļu
- Liepājā 10 dienas pēc kārtas tika novērots sniegputenis.
- 8. februāris — Daugavpilī tika sasniegta viszemākā gaisa temperatūra Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē −43,2 °C.
Marts labot šo sadaļu
- 25. marts — PSRS Augstākā padome izdeva dekrētu par darba nedēļas saīsināšanu, kurš noteica, ka turpmāk nedēļā būs 5 darba dienas, bet darba dienas ilgums tiek palielināts no 7 uz 8 stundām.[2]
- 30. marts — tika likvidēts Apes rajons, tā teritoriju sadalot starp Alūksnes un Smiltenes rajoniem.
Aprīlis labot šo sadaļu
- 19. aprīlis — Baltijas dzelzceļš tika sadalīts Latvijas, Igaunijas un Lietuvas dzelzceļos.[3]
Maijs labot šo sadaļu
- 9. maijs — N. Krasnobajevs tika iecelts par Latvijas dzelzceļa priekšnieku.[3]
Jūlijs labot šo sadaļu
- 21. jūlijs — tika atklāta satiksme Bērnu dzelzceļā Mežaparkā. Tās bija viens no 52 PSRS strādājošiem bērnu dzelzceļiem, kurus pilnībā apkalpoja bērni, lai apgūst dzelzceļnieku profesijas.[4]
Septembris labot šo sadaļu
- 20. septembris — pabeidza celt vienu no tiltiem pār Daugavu — Akmens tiltu. Svinīgi to atklāja 1957. gadā un līdz 1992. gadam tā nosaukums bija "Oktobra tilts". Kopējais tilta garums ir 503 metri un platums 27,6 metri.
Novembris labot šo sadaļu
- 26. novembris — ar kopējo rezultātu 427,5 kg, piekāpjoties tikai zelta medaļas ieguvējam, ASV sportistam T. Kono, kura rezultāts bija 447,5 kg, sudraba medaļu vasaras olimpiskajās spēlēs, svarcelšanā izcīnīja Vasilijs Stepanovs.[5]
- 28. novembris — vasaras olimpiskajās spēlēs, šķēpmetēja Inese Jaunzeme ar rezultātu 53,86 metri izcīnīja zelta medaļu. Par 3,39 metriem tika labots olimpiskais rekords, kuru 1952. gadā uzstādīja Čehoslovākijas vieglatlēte D. Zatopkova.[5]
Decembris labot šo sadaļu
- 1. decembris — sudraba medaļu vasaras olimpiskajās spēlēs, PSRS vīriešu basketbola izlases sastāvā izcīnīja Valdis Muižnieks, Jānis Krūmiņš un Maigonis Valdmanis. Finālā PSRS komanda ar rezultātu 55:89 zaudēja ASV valstsvienībai.
- 7. decembris — tika likvidēti Aknīstes, Saulkrastu, Alojas, Alsungas, Elejas rajons, Gaujienas, Jaunjelgavas, Neretas un Cesvaines rajoni.
Nezināms datums labot šo sadaļu
- Rīgā tika izveidota pirmā internātskola.
- Tika dibinātas pirmās sešas Starpkolhozu celtniecības organizācijas.
- Sāka iznākt almanahs "Teātris un dzīve".[P 1][6]
- Eduards Smiļģis iestudēja Raiņa izrādi "Spēlēju, dancoju".[2]
- Gostiņu pilsēta tika pievienota Pļaviņām.
Kultūra labot šo sadaļu
Mākslas filmas labot šo sadaļu
- "Cēloņi un sekas" (režisors Varis Krūmiņš) [7][P 2]
- "Pēc vētras" (režisors Eduards Penclins)
Dzimuši labot šo sadaļu
- 11. janvāris — Mārcis Auziņš, fiziķis, LU rektors
- 20. janvāris — Jānis Gaigals, politiķis
- 21. janvāris — Ārijs Ūdris, politiķis un ekonomists
- 9. februāris — Jānis Vucāns, politiķis un matemātiķis
- 14. februāris — Dzintars Jaundžeikars, lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (miris 2022. gadā)
- 29. februāris — Silva Bendrāte, politiķe un radio žurnāliste
- 4. marts — Aleksandrs Kulakovs, futbola vārtsargs
- 14. marts — Gunārs Dāboliņš, Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks
- 21. aprīlis — Juris Hlevickis, ārsts un politiķis
- 23. aprīlis — Māris Abiļevs, grafiķis un Austrumu cīņu meistars
- 23. maijs — Ojārs Kehris, ekonomists un politiķis
- 24. jūlijs — Inguna Rībena, arhitekte un politiķe
- 31. jūlijs — Jānis Birks, ārsts un politiķis
- 30. augusts — Pēteris Salkazanovs, politiķis
- 3. novembris:
- Jānis Ādamsons, politiķis
- Vineta Muižniece, juriste un politiķe
- 21. novembris — Atis Slakteris, politiķis
- 5. decembris — Esmeralda Ermale, aktrise
- 6. decembris — Ingrīda Circene, ārste un politiķe
- 23. decembris — Jānis Ķīsis, ārsts-dermatologs un pasniedzējs (miris 2022. gadā)
- 30. decembris — Ingus Baušķenieks, mūziķis
Miruši labot šo sadaļu
- 25. augusts — Roberts Plūme, sportists (1897)
- 3. septembris — Antons Ozols, jurists, politiķis (1878)
- 24. oktobris — Jānis Francis, ģenerālis (1877)
Skatīt arī labot šo sadaļu
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
Piezīmes labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 766. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 "XX Gadsimts Post Scriptum" 3. sērija (1956-1958)
- ↑ 3,0 3,1 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 467. lpp.
- ↑ 5,0 5,1 1956 Offical Olympic Report Arhivēts 2008. gada 12. septembrī, Wayback Machine vietnē., olympic-museum.de Arhivēts 2009. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |