Gunārs Cilinskis
- Šis raksts ir par aktieri. Par citām jēdziena Cilinskis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gunārs Cilinskis (dzimis 1931. gada 23. maijā Rīgā, miris 1992. gada 25. jūlijā Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, apb. Rīgā, Meža kapos) bija latviešu aktieris, režisors un scenārists.
| Gunārs Cilinskis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
| Dzimis |
Harijs Gunars Cilinskis 1931. gada 23. maijā  Rīga, Latvija | |||||
| Miris |
1992. gada 25. jūlijā (61 gada vecumā) Ādažu pagasts, Latvija | |||||
| Nodarbošanās | aktieris, režisors | |||||
| Darbības gadi | 1955—1992 | |||||
| Dzīvesbiedre | Velta Līne (1957-1992) | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis 1931. gadā Rīgā veikala īpašnieka Alfrēda Cilinska un viņa sievas Vilhelmīnes, dzimušas Gertneres, ģimenē kā vienīgais bērns. Pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti pārcēlās uz Krustpili, tad atpakaļ uz Rīgu. Māte strādāja Ķuzes saldumu fabrikas veikalā par vadītāju, tēvs pazuda Otrā pasaules kara laikā.
Mācījās Ogres meža tehnikumā, ko beidza 1950. gadā. Pēc tam strādāja Tomes - Baldones mežos (1950-1952). 1951. gadā iestājās Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē. Pēc tās beigšanas 1955. gadā darbojās Drāmas teātrī.
1958. gadā spēlēja Rīgas Kinostudijas filmā "Svešiniece ciemā". No 1975. gada pilnībā pievērsās kino, kopš 1976. gada bija Rīgas Kinostudijas režisors. Kinorežisora debija filmā "Ezera sonāte" (kopā ar Vari Braslu). Bija precējies ar aktrisi Veltu Līni, dēls Aigars Cilinskis (1958-2007).
Miris 1992. gada 25. jūlijā, braucot ar ūdensslēpēm Lielajā Baltezerā. Apglabāts Rīgas Meža kapos.
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļu- Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1965)
- brāļu Vasiļjevu KPFSR Valsts prēmija (1968) par galveno lomu filmā "Garā stiprie" (1967).
- Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1969)
- PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1979)
- Ogres Goda pilsonis (1979)
Nozīmīgākās lomas teātrī
labot šo sadaļu- Kaspars Velnakauls - E. Līva "Velnakaula dvīņi" (1967)
- Uldis - Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1968)
- Stenlijs Kovaļskis - T.Viljamsa "Ilgu tramvajs" (1969)
- Pelegrins - M. Friša "Santakrusa" (1971)
- Berkutovs - A. Ostrovska "Vilki un avis" (1973)
- Arbeņins - M.Ļermontova "Maskarāde" (1985)
Filmogrāfija
labot šo sadaļuAktieris
labot šo sadaļu- Svešiniece ciemā, 1958 - Jānis Stagars
- Stiprāki par vētru (Odesas kinostudija), 1960 - Bušs
- Kārkli pelēkie zied, 1961 - epizodē
- Cielaviņas armija, 1964 - Platais
- Kapteinis Nulle, 1964 - Imants Vaivars
- "Tobago" maina kursu, 1965 - Drēziņš
- Noktirne, 1966 - Žoržs
- Kapteiņa Enriko pulkstenis, 1967 - kapteinis Enriko
- Garā stiprie (Sverdlovskas kinostudija), 1967 - padomju izlūks Nikolajs Kuzņecovs/Pauls Zīberts
- Mērnieku laiki, 1968 - Kaspars
- Cielaviņas armija atkal cīnās, 1968 - Platais/Zagorskis
- 24-25 neatgriežas, 1968 - Purvītis
- Ceļa zīmes, 1968 - Roberts
- Stari stiklā, 1969 - Valters
- Saulespuķes (PSRS, Itālija, Francija), 1969 - ministrijas darbinieks,tulks
- Padomju Savienības sūtnis ("Mosfiļm"), 1969 - Juliuss Helmers
- Uzbērums, 1970 - Skarbais
- Nāves ēnā, 1971 - Birkenbaums
- Kara ceļa mantinieki, 1971 - Atis Dunavs
- Turies pie mākoņiem (PSRS, Ungārija), 1971 - Vladimirs Sevastjanovs
- Ceplis, 1972 - Nagainis
- Šahs briljantu karalienei, 1973 - milicijas kapteinis Sokolovskis
- Pieskāriens, 1973 - Jānis Fabriciuss
- Uzbrukums slepenpolicijai, 1974 - Kramerovs
- Lielā atrakcija ("Mosfiļm"), 1974 - Maksims Zarubins
- Melnā vēža spīlēs, 1975 - Hercogs
- Liktenim spītējot, 1975 - Olavs
- Ezera sonāte, 1976 - Rūdolfs
- Zem apgāztā mēness, 1977 - kapteinis Arvīds
- Dāvanas pa telefonu, 1977 - milicijas pulkvedis
- Teātris, 1978 - Maikls Goslins
- Vīru spēles brīvā dabā, 1978 - režisors
- Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks, 1978 - Kristapa tēvs
- Aiz stikla durvīm, 1978 - Liepiņš
- Agrā rūsa, 1979 - prokurors Straujups
- Izmeklēšanā noskaidrots, 1981 - milicijas majors Artūrs Krams
- Lietus blūzs, 1982 - epizodē
- Vilkatis Toms, 1983 - Toms
- Akmeņainais ceļš, 1983 - epizodē
- Fronte tēva pagalmā, 1984 - Antons Paipala
- Pēdējā vizīte, 1984 - žurnālists Toms Bērtons
- Apbraucamais ceļš, 1986 - Anatolijs Ņikitičs
- Aizaugušā grāvī viegli krist, 1986 - Dzelzskalējs
- Apstākļu sakritība, 1987 - kinostudijas direktors
- Viktorija, 1988 - epizodē
- Sēklis, 1988 - Zudins
- Tapers, 1989 - epizodē
- Zītaru dzimta, 1989 - Brengulis
- Vilkaču mantiniece, 1990 - Dievlodziņu saimnieks
Režisors
labot šo sadaļu- Ezera sonāte - 1976 (arī scenārija līdzautors)
- Nakts bez putniem - 1979 (arī scenārija līdzautors)
- Agrā rūsa - 1979
- Tarāns - 1982 (arī scenārija autors)
- Kad bremzes netur - 1984 (arī scenārija autors)
- Bailes - 1986
- Dīvainā mēnessgaisma - 1987 (arī scenārija autors)
- Vilkaču mantiniece, 1990 (arī scenārija autors)
- Indrāni, 1991 (arī scenārija autors)
Literatūra
labot šo sadaļu- Lia Guļevska, Gunars Treimanis. Vientuļā virsotne. Rīga: Antēra, 2001. ISBN 9984719014
Ārējās saites
labot šo sadaļu- IMDb profils (angliski)
 | Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |