1962. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1962. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
| Pasaulē: | 1959 1960 1961 - 1962 - 1963 1964 1965 |
| Latvijā: | 1959 1960 1961 - 1962 - 1963 1964 1965 |
| Laikapstākļi: | 1959 1960 1961 - 1962 - 1963 1964 1965 |
| Sportā: | 1959 1960 1961 - 1962 - 1963 1964 1965 |
| Kino: | 1959 1960 1961 - 1962 - 1963 1964 1965 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- Aleksandrs Bieziņš veica pirmo plaušu rezekciju bērnam ar plaušu sastrutojumu.[1]
- 1. janvāris — tika atcelta abonēšanas maksa radio un televīzijai.
FebruārisLabot
- J. Mešalkins un V. Fufins veica pirmās sirds operācijas Bērnu slimnīcā.[1]
AprīlisLabot
- 12-13. aprīlis — Rīgā ZA Augstceltnes konferenču zālē notika republikas II dabas aizsardzības konference. Tajā tika nolasīti 14 referāti par LPSR dabas bagātību aizsardzību, LDVB uzdevumiem, skolu un zinātnes iestāžu darbu dabas aizsardzībā, par gaisa, ūdens, un augsnes tīrību, mežu stāvokli un to apsaimniekošanas principiem, par derīgo izrakteņu, virszemes un pazemes ūdeņu, medību saimniecības, zivju bagātību, un atsevišķu dabas pieminekļu aizsardzību.
- 17. aprīlis — Jēkabpils pilsētai pievienoja Krustpils pilsētu.
JūlijsLabot
- Tika pabeigta Dašavas—Rīgas gāzes vada izbūve.[2]
- 20. jūlijs — Zasulauka depo saņēma pirmos ER2 sērijas elektrovilcienus Nr. 300, 301, 302.[3]
DecembrisLabot
- 18. decembris — tika likvidēti Aizputes, Alūksnes, Limbažu, Ilūkstes, Jelgavas, Siguldas un Viļānu rajoni.
Nezināms datumsLabot
- Rīgā, Kirova (tagad Elizabetes) un Skolas ielu stūrī tika atvērts specializēts kinoteātris bērniem "Pionieris".[4]
- Laukumā iepretīm Pionieru pilij (tagad Pils laukums),[P 1] no rumpja, kuru bija paredzēts uzstādīt Esplanādē, kā pieminekli Staļinam, tika atklāts piemineklis Pēterim Stučkam. Tas tika demontēts 1991. gada augustā.
- Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca uzsāka veļas mazgājamās mašīnas "Rīga-8" (cena 70 rubļi) un centrifūgas "Gauja" (cena 40 rubļi) ražošanu.
- Tika dibināta Latvijas Kinematogrāfistu savienība.
- Latvijā tiek ieviesta obligātā astoņgadīgā izglītība.
KultūraLabot
Mākslas filmasLabot
- "Diena bez vakara" (režisors Māris Rudzītis) [5]
Muzikālās filmasLabot
- "Mocarts un Saljēri" (režisors Vladimirs Gorikers)
ĪsfilmasLabot
- "Baltie zvani" (režisors Ivars Kraulītis) (ietverta Latvijas Kultūras kanonā)
DzimušiLabot
- 10. februāris — Āris Auders, ārsts un politiķis (miris 2017. gadā)
- 19. februāris — Ģirts Valdis Kristovskis, politiķis
- 9. marts — Andrejs Požarnovs, ārsts un politiķis
- 17. aprīlis — Vitālijs Samoilovs, hokejists, vārtsargu treneris
- 1. maijs — Rihards Eigims, uzņēmējs un politiķis
- 4. maijs — Ints Ķuzis, jurists, policijas ģenerālis (miris 2022. gadā)
- 4. jūnijs — Laila Pakalniņa, režisore un scenāriste
- 8. jūnijs — Arnis Cimdars, CVK priekšsēdētājs (miris 2021. gadā)
- 29. jūnijs — Rodrigo Fomins (Igo), dziedātājs
- 17. jūlijs — Aleksejs Loskutovs, jurists un politiķis
- 8. augusts — Silvija Dreimane, juriste un politiķe
- 13. augusts — Dainis Liepiņš, riteņbraucējs (miris 2020. gadā)
- 25. augusts — Māris Bružiks, vieglatlēts
- 27. augusts — Jānis Straume, ārsts un politiķis
- 10. oktobris — Oļegs Andrejevs, dziedātājs (miris 2021. gadā)
- 11. novembris — Māris Poikāns, bobslejists
- 17. novembris — Jānis Ērglis, horeogrāfs
- 30. decembris — Arvils Ašeradens, žurnālists un politiķis
MirušiLabot
- 25. janvāris — Kārlis Karlsons, inženieris, ķīmiķis (1907. gadā)
- 15. februāris — Ludvigs Sēja, diplomāts (1885. gadā)
- 21. marts — Ādolfs Bļodnieks, politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1889. gadā)
- 14. jūnijs — Teodors Grīnbergs, luterāņu mācītājs (1870. gadā)
- 10. jūlijs — Alberts Rumba, ātrslidotājs (1892. gadā)
- 28. augusts — Jānis Jaunsudrabiņš, rakstnieks (1877. gadā)
- 12. septembris — Oļģerds Grosvalds, žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts (dzimis 1884. gadā)
- 8. novembris — Mordehajs Nuroks (מרדכי נורוק), rabīns, Latvijas un Izraēlas politiķis (1884. gadā)
- 13. novembris — Vilis Rīdzenieks, fotogrāfs (1884. gadā)
- 29. decembris — Zāmuels Hops, Latvijas armijas seržants (dzimis 1890. gadā)
Skatīt arīLabot
Piezīmes un atsaucesLabot
PiezīmesLabot
- ↑ Pēc pieminekļa uzstādīšanas, laukums tika pārdēvēts Pētera Stučkas vārdā.
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Gaujēns, Jānis (2009-26-02). [https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/69/1/amhr.2010.IX.332-344.pdf "Bērnu krūšu dobuma ķirurģijas sākums un attīstība Latvijā (1959—1997) (Akadēmiskā runa, saņemot Paula Stradiņa balvu 2009. gada 26. februārī)"]. Acta medico-historica Rigensia IX: 332-344.
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991. gadā Archived 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 5. sērija (1961—1963)
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |