Atvērt galveno izvēlni

Jānis Streičs

Latviešu režisors, kura spēlfilmas godalgotas ar nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps"

Jānis Streičs (dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagastā) ir latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.[1] Trīs no Streiča režisētajās filmām ieguvušas Latvijas kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu kategorijā labākā pilnmetrāžas spēlfilma — filmas "Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Cilvēka bērns" (1991).

Jānis Streičs
Jānis Streičs
Jānis Streičs 2011. gadā
Dzimis 1936. gada 26. septembrī (83 gadi)
Valsts karogs: Latvija Preiļu pagasts, Latvija
Nodarbošanās kinorežisors, scenārists, aktieris

BiogrāfijaLabot

Jānis Streičs piedzima 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagastā burtiski uz ceļa starp Jasmuižu un Preiļiem. Tēvs — Jānis Streičs, māte — Olga Streiča. Drīz ģimene labāka atalgojuma meklējumos pārcēlās uz Rīgu un tūdaļ tālāk uz Kurzemi Sabiles pusē. Tur 1938. gadā piedzima Streiča māsa Ruta un 1939. gadā — brālis Ēriks. Pēc 1940. gada Streiču ģimene atgriezās dzīvot Preiļu pusē, Gailīšu pagastā. 1942. gadā piedzima Streiča māsa Anastasija. Kad Streičam palika 11 gadi, no apendicīta nomira viņa māte Olga.[2] Kopš tā laika bērnus audzināja mātes māsa un mātes māte. Streičs mācījās turpat vietējā Gailīšu pagasta skolā, pēc tam — Rēzeknes pedagoģiskā skolā. Tad Streiču iesauca armijas obligātajā dienestā Krievijā Voroņežas apgabalā. Dienesta laikā viņš organizēja karavīru pašdarbību. Pēc dienesta Jānis Streičs atgriezās Latvijā un devās uz Rīgu, lai varētu nodarboties ar kino un teātri.[2]

1959. gadā Streičs uzsāka mācības Konservatorijas Teātra fakultātes režijas kursā, veidoja uzvedumu režijas, tēloja citu režisoru iestudējumos. Pēc studiju beigšanas 1963. gadā Streičs uzsāk darbu Rīgas kinostudijā, vispirms kā režisora asistents sava pedagoga kinorežisora Aleksandra Leimaņa filmā "Cielaviņas armija" (1964), bet vēlāk kā otrais režisors Leimaņa filmā ""Tobago" maina kursu" (1965). Kā režisors Streičs debitēja 1967. gadā ar filmu "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (kopā ar Ēriku Lāci). Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma "Šauj manā vietā" (1970).

Savas karjeras laikā Streičs piedalījies vairāk nekā 30 filmu tapšanā, veicot darbu dažādās jomās — kā asistents, otrais režisors, mākslinieciskais vadītājs, pedagogs, režisors, scenārists, aktieris, diktors. Pavisam Jānis Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas, pazīstamākās no tām ir filmas "Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Cilvēka bērns" (1991), kas ieguvušas Latvijas kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu kategorijā "labākā pilnmetrāžas spēlfilma". Par filmu "Rūdolfa mantojums" (2010) Streičs ticis nominēts kategorijā "Labākais spēlfilmas režisors". 2016. gadā Streičs saņēma Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Streičs ir daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts — saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā, Čikāgā. Streiča režisētā filma "Cilvēka bērns" saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā "Otrā pirmizrāde" (1993). 1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.[3]

Sieva — Vida, meita — Viktorija, dēli — Māris un Kristaps (miris).

FilmogrāfijaLabot

ApbalvojumiLabot

AtsaucesLabot

  1. Lancmanim un Streičam piešķir Ministru kabineta balvas
  2. 2,0 2,1 «Jānis Streičs». Grāmata 21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī.
  3. «Jānis Streičs (26.09.1936)». filmas.lv.
  4. 4,0 4,1 4,2 «Jānis Streičs». mākslinieki.lv.
  5. «Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti». AKKA/LAA. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.

Ārējās saitesLabot