Aivars Freimanis (dzimis 1936. gada 8. februārī Jelgavā, miris 2018. gada 24. janvārī) bija latviešu kinorežisors, scenārists un rakstnieks.[1] 1964. gadā kļuvis par Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedru.[2] 1987. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.[1] 1989. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru. 2003. gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[1] Saņēmis vairākas Lielā Kristapa balvas,[2] tai skaitā 2012. gadā par mūža ieguldījumu. Viņa spēlfilma Ābols upē ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kas kalpo kā ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums.[3]

Aivars Freimanis
Personīgā informācija
Dzimis 1936. gada 8. februārī
Valsts karogs: Latvija Jelgava, Latvija
Miris 2018. gada 24. janvārī (81 gads)
Tautība latvietis
Nodarbošanās kinorežisors, scenārists, rakstnieks

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis telefonu montiera ģimenē.[1] 1955. gadā pabeidzis mācības Dobeles 1. vidusskolā. No 1955. līdz 1957. gadam studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Darbojies žurnālistikā, no 1957. līdz 1960. gadam žurnālists laikrakstā "Padomju Jaunatne".[2] 1962. gadā sarakstījis savu pirmo scenāriju filmai "Pilsētā ir tāds puika". Bijis scenārists un režisors vairākām dokumentālajām un mākslas filmām. Gandrīz visām savām filmām ir arī sarakstījis scenāriju vai bijis scenārija līdzautors.[1] 1967. gadā saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju par dokumentālo filmu "Gada reportāža" (1965). Rakstījis stāstus, kas publicēti dažādās grāmatās un periodikā.[1]

Filmogrāfija[4] labot šo sadaļu

Pilnmetrāžas mākslas filmas labot šo sadaļu

Gads Nosaukums Režisors Scenārists
1974 "Ābols upē"    
1977 "Puika"    
1996 "Ligzda"    

Televīzijas filmas labot šo sadaļu

Režisors un scenārija autors pilnmetrāžas dokumentālās filmās labot šo sadaļu

35 mm labot šo sadaļu

  • 1963.g. “Krasts”
  • 1965.g. ”Gada reportāža”
  • 1966.g. “Kuldīgas freskas”
  • 1969.g. “Lomi”
  • 1970.g. “Moricsala”
  • 1973.g. “Mežs”
  • 1976.g. “Fragments”
  • 1979.g. “Putniņa izlidošana”
  • 1980.g. “Spoguļa dziļums”
  • 1981.g. “Jānis Jaunsudrabiņš”
  • 1987.g. “Dzintara latvietis - 87”
  • 1987.g. ”Hepenings ar M.Z.”
  • 1990.g. “Latvija 1989. gada augusts”
  • 1991.g. “Dzīvoju lībiešu mājās”

Betacam SP labot šo sadaļu

  • 1992.g. “Pastarītis“
  • 1993.g. “Slīteres meža stāsti”
  • 1997.g. “Eiropas nezināmais centrs”
  • 2000.g. “Lībiešu mēles liegā ieskanēšanās nedēļu pirms pasaules gala”
  • 2001.g. ”Vasaras raibumiņi uz skaistās K. vaiga”

Citi dokumentālā kino darbi labot šo sadaļu

  • 1962.g. "Pilsēta paceļas spārnos" režisora debija
  • 1963.g. – 1993 23 īsmetrāžas dokumentālās filmas
  • 1965.g. – 1987 69 kinožurnāli
  • 1990.g. – 1995 11 kinožurnāli
  • 1979.g. "Sitiens" scenārija autors
  • 1996.g. "Latvijas hronika Nr. 4/5"
  • 2002.g. “Vīrs kalna virsotnē” īsmetrāžas dokumentālā filma

Bibliogrāfija[4] labot šo sadaļu

  • 1984.g. "Puikas gads", grāmatā aprakstīta filmas "Puika" uzņemšana
  • 1988.g. "Sorento stāsti"
  • 1994.g. "Šmerlavudas stāsti"
  • 1997.g. "Ūdensvīra intīmie stāstiņi"
  • 2001.g. "Nopietni... un nenopietni"
  • 2012.g. "Vienos ratos ar slavenībām"[5]
  • 2017.g. "Katls"[6]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 193. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 «AIVARS FREIMANIS». Latfilma.lv. Skatīts: 2014. gada 3. decembrī.
  3. http://kulturaskanons.lv/archive/abols-upe/ Skatīts 2017. gada 31. oktobrī
  4. 4,0 4,1 http://www.latfilma.lv/c/freimanis/indexLAT.html Latfilma.lv, skatīts 2017. gada 31. oktobrī
  5. http://www.apgadsmansards.lv/lv/book/226/vienos-ratos-ar-slaveniibam/ Skatīts 2017. gada 31. oktobrī
  6. http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/147038-katls.html Zvaigzne ABC, Skatīts 2017. gada 31. oktobrī

Ārējās saites labot šo sadaļu