1967. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1967 gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Pasaulē: | 1964 1965 1966 - 1967 - 1968 1969 1970 |
Latvijā: | 1964 1965 1966 - 1967 - 1968 1969 1970 |
Laikapstākļi: | 1964 1965 1966 - 1967 - 1968 1969 1970 |
Sportā: | 1964 1965 1966 - 1967 - 1968 1969 1970 |
Kino: | 1964 1965 1966 - 1967 - 1968 1969 1970 |
Notikumi
labot šo sadaļuMaijs
labot šo sadaļu- 28. maijs — Latvijas dzelzceļā sāka ekspluatēt pirmo firmas ER2 elektrovilcienu "Dzintars" (apelsīnu — dzintara krāsā) un "Jūrmala" (dzelteni — zilā krāsā).[1]
Septembris
labot šo sadaļuRīgas vagonbūves rūpnīca sērijveidā sāka ražot dīzeļvilcienus DR1.
- 27. septembris — arheoloģiskajos izrakumos Aizkrauklē un Daugmalē tika atrasti kaula priekšmeti, kas līdzinās slidām. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka Latvijā slidošana jau bija pazīstama laika posmā no 10.—12. gadsimtam. Pirmās ātrslidošanas sacensības Latvijā notika 19. gadsimta 90. gados Rīgā un Jelgavā.
Oktobris
labot šo sadaļu- 18. oktobris:
- Ļoti spēcīgā vētrā Latvijas mežos tika izgāzti un nolauzti aptuveni 12 miljoni kubikmetru koku.
- Austrālijā, Adelaidā tika dibināta Austrālijas Baltiešu padome, kas bija latviešu trimdinieku organizācija šajā valstī. 1968. gadā pēc padomes ierosinājuma Austrālijas Federālais parlaments pieņēma rezolūciju par Baltijas valstu neatkarības atbalstīšanu.
- 31. oktobris — netālu no Salaspils, vietā, kur laikā no 1941. līdz 1944. gadam atradās koncentrācijas nometne, tiek atklāts Salaspils memoriālais ansamblis fašistiskā terora upuru piemiņai.[2]
Novembris
labot šo sadaļu- 7. novembris — notika Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas un Padomju valsts pastāvēšanas 50. gadadienas svinības.[3]
- 16. novembris — pirmizrādi piedzīvoja Jāņa Streiča filma "Kapteiņa Enriko pulkstenis".[4]
Decembris
labot šo sadaļu- 5. decembris — Vidzemes šosejas 40. kilometrā tika atvērts restorāns "Sēnīte".
- 30. decembris — pie Liepājas lidlauka nokrita lidmašīna An-24, bojā gāja 44 cilvēki, dzīvi palika septiņi, no tiem divi ļoti smagā stāvoklī.[5][6][7]
Nezināms datums
labot šo sadaļu- Sāka regulāras stereofoniskas radiopārraides.[3]
- Tika sāktas Rīgas ultraīsviļņu raidītāja stereofoniskās radiopārraides.
- Pirmie Rīgas rūpniecības ražojumi tika atestēti ar Valsts kvalitātes zīmi.
Kultūra
labot šo sadaļuMākslas filmas
labot šo sadaļu- "Elpojiet dziļi" (režisors Rolands Kalniņš)
- "Cīruļi atlido pirmie" (režisors M. Rudzītis)
- "Kad lietus un vēji sitas logā" (režisors Aloizs Brenčs)
- "Cielaviņas armija atkal cīnās" (režisors Aleksandrs Leimanis)
Dokumentālās filmas
labot šo sadaļu- "235 000 000" (režisors Uldis Brauns, Laima Žurgina, Biruta Veldre)
- "Bez leģendām" (režisors Aloizs Brenčs)
- "Pie senča" (režisors Ansis Bērziņš)
- "Pusstunda Latvijā" (režisors Zigurds Zariņš)
Dzimuši
labot šo sadaļu- 2. februāris — Artūrs Irbe, hokeja vārtsargs
- 24. februāris — Gundars Bojārs, politiķis un uzņēmējs
- 16. marts — Aleksandrs Kerčs, hokeja uzbrucējs
- 29. marts — Ainars Bagatskis, basketbolists un treneris
- 3. maijs — Artis Kampars, politiķis
- 22. maijs — Gundars Vētra, basketbolists un treneris
- 5. jūnijs — Valdis Pelšs (Валдис Пельш), latviešu izcelsmes Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs, mūziķis un aktieris
- 21. jūnijs — Jānis Bordāns, advokāts un politiķis
- 31. augusts — Vasilijs Meļņiks, uzņēmējs un politiķis
- 3. septembris — Edgars Zalāns, politiķis
- 5. decembris — Viesturs Meijers, šahists (miris 2024. gadā)
- 6. septembris — Guntis Valneris, dambretists
- 23. decembris — Ainars Latkovskis, politiķis
- 24. decembris — Edgars Kots, LTV ģenerāldirektors
Miruši
labot šo sadaļu- 11. janvāris — Vilhelms Munters, diplomāts (1898)
- 1. februāris — Jūlijs Arājs, jurists, politiķis (1884)
- 24. marts — Marks Lavri (מרק לברי), komponists, diriģents (1903)
- 21. jūlijs — Eižens Laube, arhitekts (1880)
- 2. augusts — Ādolfs Ābele, komponists (1889)
- 9. augusts — Kārlis Oskars Kundziņš, teologs (dzimis 1883. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuPiezīmes un atsauces
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ Salaspils memoriālais ansamblis[novecojusi saite], salaspils.lv
- ↑ 3,0 3,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ Kino Muzejs / Kapteiņa Enriko pulkstenis[novecojusi saite], nfc.lv
- ↑ Blāvās ugunis mainīgajā laikā[novecojusi saite], kurzemes-vards.lv, 27.09.1999.
- ↑ Fakti un likteņstāsti par traģiskāko avioreisu Latvijas vēsturē Arhivēts 2010. gada 19. novembrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 17.11.2010.
- ↑ Aviokatastrofas Latvijā Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., slideshare.net
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |