1984. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1984. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
| Pasaulē: | 1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987 |
| Latvijā: | 1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987 |
| Laikapstākļi: | 1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987 |
| Sportā: | 1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987 |
| Kino: | 1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987 |
NotikumiLabot
- Tika uzsākta vispārizglītojošo un profesionāli tehnisko skolu reforma.[1]
AprīlisLabot
- 14. aprīlis — Boriss Pugo tika iecelts par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru, nomainot šajā amatā Augustu Vosu.
MaijsLabot
- 14. maijs — 10 sieviešu slepkavam Staņislavam Rogaļovam tika izpildīts nāvessods nošaujot.
JūlijsLabot
- 30. jūlijs — sabruka Krimuldas gājēju tilts, nogalinot 6 cilvēkus.[2]
OktobrisLabot
- 12. oktobris — Rīgā tika atklāts 4. tramvaju maršruts no Centra uz Imantu.[3]
KultūraLabot
Mākslas filmasLabot
- "Parāds mīlestībā" (režisors Varis Brasla)
- "Aveņu vīns" (režisors Arvīds Krievs)
- "Vajadzīga soliste" (režisors Genādijs Zemels)
- "Kad bremzes netur" (režisors Gunārs Cilinskis)
- "Fronte tēva pagalmā" (režisors Ēriks Lācis)
Dokumentālās filmasLabot
- "Līdz bīstamai robežai" (režisors Hercs Franks)
DzimušiLabot
- 2. februāris — Jenny May (Maija Stuģe), dziedātāja
- 20. februāris — Raivis Broks, bobslejists
- 2. marts — Goran Gora (Jānis Holšteins-Upmanis), mūziķis
- 20. marts — Dita Krūmberga, basketboliste
- 28. marts — Daumants Dreiškens, bobslejists
- 31. marts — Martins Dukurs, skeletonists
- 10. aprīlis — Dons (Arturs Šingirejs), dziedātājs
- 12. aprīlis — Aleksandrs Jerofejevs, hokejists
- 23. aprīlis — Viktorija Nazarova, basketboliste
- 28. aprīlis — Raimonds Gabrāns, basketbolists
- 7. jūlijs — Inna Žolneroviča, vieglatlēte, skrējēja
- 30. jūlijs — Anda Eibele, basketboliste
- 10. augusts — Vladimirs Volkovs, futbolists
- 21. augusts — Vestards Šimkus, pianists
- 31. augusts — Guntars Silagailis, futbolists
- 19. septembris — Edvards Smiltēns, jurists un politiķis
- 24. septembris — Artjoms Gončars, futbolists
- 6. oktobris — Krišjānis Kļaviņš, sporta žurnālists
- 10. oktobris — Mārtiņš Kukulis, bokseris
- 15. oktobris — Artūrs Štālbergs, basketbolists
- 10. novembris — Mihails Arhipovs, bobslejists
- 26. novembris — Gerda Krūmiņa, biatloniste
- 27. novembris — Ieva Veinberga, basketboliste
- 7. decembris — Reinis Sējāns, mūziķis
- 10. decembris — Zane Eglīte, basketboliste
MirušiLabot
- 5. janvāris — Augusts Annuss, latviešu mākslinieks (dzimis 1893. gadā)
- 10. februāris — Alma Ābele, aktrise (dzimusi 1907. gadā)
- 9. maijs — Harijs Misiņš, aktieris, režisors (dzimis 1917. gadā)
- 20. augusts — Arnolds Tauriņš, futbolists (dzimis 1905. gadā)
- 6. septembris — Zigfrīds Solmanis, šahists (dzimis 1913. gadā)
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
- ↑ "Kā sagāzās gājēju tilts Krimuldā". Diena. 1999. gada 20. martā. Atjaunināts: 2018. gada 18. augustā.
- ↑ Laikraksts "Rīgas Balss", Sestdiena 1984. gada 13. oktobris.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |