Atvērt galveno izvēlni

Aloizs Brenčs (dzimis 1929. gada 6. jūnijā Rīgā, miris 1998. gada 29. oktobrī Rīgā) bija latviešu kinorežisors. Darbojies arī politikā.

Aloizs Brenčs
Aloizs Brenčs
Dzimis 1929. gada 6. jūnijā
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miris 1998. gada 29. oktobrī (69 gadu vecumā)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās kinorežisors, politiķis
Darbības gadi 19571998
Dzīvesbiedre Asja Brenče

BiogrāfijaLabot

Dzimis 1929. gadā Rīgā trūcīgā audēja ģimenē. Bērnībā strādājis dažādus lauku darbus.[1] Mācījās Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā, ko absolvēja 1953. gadā. No 1954. gada darbojās Rīgas kinostudijā, sākumā strādājot dokumentālā kino jomā. 1956. gadā Maskavā pabeidza Augstākos kinorežisoru kursus. Kā kinorežisors debitēja 1957. gadā ar dokumentālo reportāžu "Draugu vidū". Līdztekus dokumentālajām filmām veidoja arī vairākus desmitus kinožurnālu, tanī skaitā "Māksla" un "Padomju Latvija".

1964. gadā viņš pievērsās aktierkino, kļūstot par filmas "Līdz rudenim vēl tālu" līdzrežisoru. Vēlāk strādājis kā režisors. Lielākoties uzņēma spraiga sižeta filmas, izmantojot dinamisku montāžu. Režisējis tādas Latvijā pazīstamas filmas, kā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967), "24-25 neatgriežas" (1968), "Šahs briljantu karalienei" (1973), "Gaisma tuneļa galā" (1974), "Liekam būt" (1976). 1981. gadā Aloizs Brenčs uzņēma plašu ievērību guvušo televīzijas daudzsēriju filmu "Ilgais ceļš kāpās", 1983. gadā — televīzijas miniseriālu "Mirāža", 1989. gadā — daudzsēriju televīzijas seriālu "Zītaru dzimta".

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Brenču divas reizes ievēlēja Rīgas domē, kur viņš darbojās Sociālo jautājumu komitejā. Startēja arī Saeimas vēlēšanās: no Tautsaimnieku politiskās apvienības "Tautsaimnieks" 6. Saeimas vēlēšanās un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" 7. Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts.

Miris no miokarda infarkta[1] 1998. gada 29. oktobrī.

Apbalvojumi un pagodinājumiLabot

FilmogrāfijaLabot

Aktierfilmas

Dokumentālās filmas

  • "Draugu vidū", 1957, debija kino
  • "Par mieru un draudzību", 1959
  • "Astotā stunda", 1960
  • "Mana Rīga", 1960
  • "Ja mīl", 1961
  • "Par mieru un draudzību", 1959
  • "Vibroķieģeļu paneļu ražošana un izmantošana", 1962
  • "Tu un es", 1963
  • "Gauja", 1965
  • "Priekšā — Mehiko", 1965
  • "Rokas un sirds", 1965
  • "Rīga", 1966
  • "Saulainie motīvi", 1966
  • "Septembra dienas", 1968
  • "Mans vecais draugs", 1969

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Nejaušs režisors no Dieva. Aloizam Brenčam apritētu 90 Linda Kusiņa-Šulce la.lv 2019. gada 6. jūnijā

Ārējās saitesLabot