Oļģerts Dunkers
Oļģerts Dunkers (1932. gada 11. februāris — 1997. gada 10. septembris) bija latviešu aktieris un režisors. Aktīvi darbojies arī politikā, bijis 6. Saeimas deputāts.
Oļģerts Dunkers | |
---|---|
Oļģerts Dunkers latviešu mākslas filmā "Agrā rūsa", 1979. gads | |
Dzimis |
1932. gada 11. februārī Rīga, Latvija |
Miris |
1997. gada 10. septembrī (65 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
Nodarbošanās | Aktieris, režisors |
Darbības gadi | 1966—1995 |
Biogrāfija
labot šo sadaļuMācījās Rīgas 16. pamatskolā (1947), tad Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. No 1950. līdz 1951. gadam bija Jelgavas teātra aktieris. 1957. gadā absolvēja Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas Ļeņingradas Ostrovska institūtu, strādāja par bibliotekāru. No 1957. līdz 1958. gadam bija Valmieras Drāmas teātra režisors. 1958. gadā Daugavpilī sāka veidot Daugavpils Muzikāli dramatisko teātri ar latviešu un krievu trupu, mūziķiem un baletu.[1] No 1959. līdz 1963. gadam pasniedza režiju Rīgas Valsts konservatorijā un bija Rīgas kultūras nama režisors.
No 1963. līdz 1964. gadam Oļģerts Dunkers bija galvenais Krasnojarskas Puškina drāmas teātra režisors. Laika periodā starp 1957. un 1971. gadu iestudēja vairāk nekā 30 izrādes Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Krasnojarskas un citos teātros. No 1966. līdz 1967. gadam uzņēma vairākas zinātniski populāras filmas un sižetus Rīgas Kinostudijas kinožurnālam.[2] Rīgas Kinostudijā strādāja no 1964. līdz 1989. gadam. Rīgas Operetes teātra (1992. gadā pārdēvēts par Rīgas Muzikālo teātri) galvenais režisors (1989—1993).
70 gadu dzimšanas dienas atmiņu sarīkojumā Limbažu administratīvajā namā bijušo kolēģi un domubiedru raksturoja kinorežisors Jānis Streičs: “Viņš bija Mākslinieks - visur. Patika būt publikas centrā, sagādāt citiem prieku, pārsteigumu, apžilbināt ar savas personības spožumu, asprātību. Un bija lielisks aktieris! Ja viņš šovakar būtu šeit, noteikti skanētu dzeja - Oļģerts gribētu mūs iepriecināt ar labu aktierisko sniegumu.”[3]
Miris 1997. gada 10. septembrī Rīgā. Apbedīts Liepupes kapos, Limbažu novadā.
Filmas
labot šo sadaļu- Režisors
- 1966: "Es nodzīvošu simt gadu"
- 1966: "Bīstamais ceļš"
- 1966: "Jānis Osis
- 1967: "Latvijas būvmateriāli"
- 1967: "Etīdes par laulību"
- 1968: "Tev jau 16 gadu"
- 1969: "Ceļa zīmes"
- 1970: "Klāvs - Mārtiņa dēls"
- 1971: "Tauriņdeja"
- 1973: "Cāļus skaita rudenī"
- 1974: "Uzbrukums slepenpolicijai"
- 1976: "Bagāti gadi"
- 1977: "Vīrietis labākajos gados"
- 1978: "Aiz stikla durvīm"
- 1980: "Cīrulīši"
- 1982: "Lietus blūzs"
- 1983: "Dārzs ar spoku"
- 1986: "Viņš, viņa un bērni"
- 1988: "Viktorija"
- 1995: "Latvijas hronika Nr.2. Ziemas saulgrieži... cerību laiks"
- Scenārija autors
- 1966: "Es nodzīvošu simt gadu"
- 1966: "Jānis Osis"
- 1976: "Bagāti gadi"
- 1977: "Vīrietis labākajos gados" kopā ar Zigmundu Skujiņu
- 1980: "Cīrulīši"
- 1983: "Dārzs ar spoku"
- Teksta autors
Lomas
labot šo sadaļu- 1970. gadā filmā "Šauj manā vietā"; Panovs
- 1974. gadā filmā "Uzticamais draugs Sančo"; Kredo
- 1975. gadā filmā "Mans draugs — nenopietns cilvēks"; Šefs
- 1976. gadā filmā "Nāve zem buras"; doktors Rodžers Milss
- 1977. gadā filmā "Vīrietis labākajos gados"; Sers
- 1979. gadā filmā "Nepabeigtās vakariņas"; viesnīcas saimnieks
- 1979. gadā filmā "Agrā rūsa"; Ķikulis
- 1982. gadā filmā "Tarāns"; epizodē
- 1985. gadā filmā "Pēdējā indulgence"; Pēteris Petrovičs
- 1989. gadā filmā "Cilvēka dienas"; Teofilovs
- 1991. gadā filmā "Depresija"; epizodē[2]
Politiskā darbība
labot šo sadaļuOļģerts Dunkers tika ievēlēts 6. Saeimā. Bijis frakcijas "Latvijai" biedrs (dalība frakcijā no 1995. gada 7. novembra līdz 1996. gada 18. jūnijam), frakcijas "Tautai un Taisnībai" biedrs (dalība frakcijā no 1996. gada 3. jūlija līdz 1997. gada 20. februārim), demokrātiskās partijas "Saimnieks" biedrs (dalība frakcijā no 1997. gada 20. februāra līdz 1997. gada 10. septembrim).[5] Bija kultūras ministra amata kandidāts Ziedoņa Čevera piedāvātajā valdībā, ko neapstiprināja Saeima.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ http://www.daugavpils.lv/?load=83/281 Interneta resurss par Daugavpils teātri
- ↑ 2,0 2,1 2,2 http://www.kino-teatr.ru/, Interneta resurss par aktieriem, režisoriem, u.tml. (krieviski)
- ↑ http://www.auseklis.lv/index.php?d=1013468461 Arhivēts 2006. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē., Interneta resurss auseklis.lv
- ↑ Interneta resurss 'Kino muzejs'[novecojusi saite]
- ↑ http://www.saeima.lv/Informacija/s6_frakc.htm Arhivēts 2009. gada 1. martā, Wayback Machine vietnē., Interneta resurss saeima.lv