1988. gads Latvijā

gada notikumi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1988. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Pasaulē: 1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Latvijā: 1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Laikapstākļi: 1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Sportā: 1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Kino: 1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
  • 1.2. jūnijs — notika Latvijas Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums ar citu radošo savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos. Mavriks Vulfsons paziņoja, ka 1940. gadā Latvijā nav notikusi sociālistiskā revolūcija.
  • 14. jūnijs — pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā grupas Helsinki-86 biedrs Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu Kapiem, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Notika arī mītiņš pie Kongresu nama.[3]
  • 18. jūnijs — LKP CK plēnums pieņēma lēmumu Par politisko situāciju republikā, kurā teikts, ka Rakstnieku savienības valdes paplašinātajā plēnumā "netika pienācīgi ievērotas visu republikas sociālo grupu un nacionalitāšu intereses," bet "... vēsturisko notikumu subjektīviskie traktējumi, ko neatbildīgi uztvēruši daži masu informācijas līdzekļi, dezorientē sabiedrisko domu un kalpo par platformu nacionālistiski noskaņoto elementu konsolidācijai.".
 
Demonstrācija pie Brīvības pieminekļa 23. augustā, sakarā ar PSRS-Vācijas pakta parakstīšanu
  • 4. oktobris — Jānis Vagris tika iecelts par Latvijas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru, nomainot šajā amatā Borisu Pugo.
  • 6. oktobris — LPSR Augstākā padome (AP) pieņēma virkni vēsturisku lēmumu — latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statusu, par AP Prezidija priekšsēdētāju tika ievēlēts Anatolijs Gorbunovs, bet par LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju kļuva Vilnis Edvīns Bresis.
  • 7. oktobris — atmodai pieņemoties spēkā, Mežaparkā notika plaša Tautas manifestācija ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Dienu vēlāk sākas Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.
  • 8.9. oktobris — notika Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmais kongress, kurā par LTF vadītāju kļuva publicists Dainis Īvāns. LTF bija visplašākā tautas kustība Latvijas vēsturē. Tajā iekļāvās un aktīvi darbojās ap 230 000 latviešu un citu tautību pārstāvju. Ar plašo tautas līdzdalību, uzdrīkstēšanos un nevardarbīgo pretestības raksturu LTF ir unikāla parādība arī globālā mērogā. Tautas plašā līdzdalība, parlamentārais un nevardarbīgais cīņas ceļš, labvēlīgie ārējie apstākļi ļāva LTF galveno mērķi — neatkarības atjaunošanu — sasniegt relatīvi īsā laika sprīdī un ievērojami paātrināt Latvijas integrāciju Eiropas demokrātiskajā telpā.
  • 13. oktobris — Latvijas PSR Prokuratūra sāka izmeklēšanu par Latvijas armijas virsnieku nogalināšanu Litenē 1941. gadā.
  • 3. decembris — tika dibināta Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija.
  • 7. decembris — Armēnijā notika postoša zemestrīce, glābšanas darbos un postījumu seku likvidēšanā piedalījās arī daudzi cilvēki no Latvijas.[4] Sākās palīdzības vākšana zemestrīcē cietušajiem.
  • 10.11. decembris — notika Latvijas PSR Tautu forums — diskusija par tautību kulturāli nacionālo autonomiju, kurā mazākumtautību pārstāvji atbalsta latviešu tautas centienus.
  • 16. decembris — iznāca Latvijas Tautas frontes laikraksta "Atmoda" pirmais numurs.
  • 17. decembris - LPSR ZA telpās tiek dibināta Latvijas Juristu biedrība. Vēlākos gados šī sabiedriskā organizācija tika novērtēta kā otra nozīmīgākā aiz Latvijas Tautas Frontes Atmodas laikā.

Mākslas filmas

labot šo sadaļu
  1. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. maijā. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī.
  3. 1988.gada notikumiem veltītajā piemiņas gājienā uz Brāļu kapiem devās aptuveni simts cilvēku, delfi.lv, 14.06.2011.
  4. Notikumu saraksts, kuru varam papildināt katru dienu...., latvija20gadsimts.lv

Ārējās saites

labot šo sadaļu