1960. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1960. gada notikumi Latvijas PSR. Latvija atradās PSRS sastāvā.
| Pasaulē: | 1957 1958 1959 - 1960 - 1961 1962 1963 |
| Latvijā: | 1957 1958 1959 - 1960 - 1961 1962 1963 |
| Laikapstākļi: | 1957 1958 1959 - 1960 - 1961 1962 1963 |
| Sportā: | 1957 1958 1959 - 1960 - 1961 1962 1963 |
| Kino: | 1957 1958 1959 - 1960 - 1961 1962 1963 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 27. janvāris — Rīgā tika atklāta VEF Kultūras pils.
Februāris labot šo sadaļu
- 4. februāris — Zinātņu akadēmijas augstceltne tika nodota Latvijas Zinātņu akadēmijas bilancē.
- 16.—17. februāris — Rīgā notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 17. kongress.[1]
Marts labot šo sadaļu
- 26—28. marts — Rīgā, Zinātņu akadēmijas augstceltnē notika Latvijas PSR Dabas un vēstures biedrības I kongress. Par biedrības pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts LPSR ZA korespondētājloceklis ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktors K. Spriņģis.
Aprīlis labot šo sadaļu
- Sāka iznākt informatīvais kinobiļetens "Kino".
Jūnijs labot šo sadaļu
- 23. jūnijs — pirmoreiz notika Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Jūlijs labot šo sadaļu
- 18. jūlijs—24. jūlijs — notika XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
- 20. jūlijs — Ekspluatācijā tika nodota Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas kompleksa 1. kārta, kurā ietilpa pasažieru stacija, dienesta un tehniskās telpas.[P 1]
Augusts labot šo sadaļu
- Sāka iznākt žurnāls "Zinātne un Tehnika".
Novembris labot šo sadaļu
- 30. novembris — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tika izveidota Mūzikas skolotāju nodaļa.
Decembris labot šo sadaļu
- 19. decembris — emigrācijā dzīvojošie bijušie Latvijas politiķi Fēlikss Cielēns, Bruno Kalniņš, Jānis Breikšs un Voldemārs Bastjānis nosūtīja vēstuli jaunievēlētajam ASV prezidentam Džonam Kenedijam par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas nepieciešamību.
Nezināms datums labot šo sadaļu
- Latvijas PSR tika veikta administratīvi teritoriālā reforma.
- Par Latvijas nacionālo putnu tika atzīta Baltā cielava.
- Mihails Tāls kļuva par astoto pasaules čempionu šahā.
- Rīgas Augstākā aviācijas inženieru kara skola tika pārveidota par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (tagad Transporta un sakaru institūts).
- Aloizs Tumiņš kļuva par PSRS čempionu boksā.[2]
- Tika atklāts Kundziņsalas tilts pār Sarkandaugavas kanālu.[1]
- Sāka darboties pirmā pagarinātās darba dienas skola.
Kultūra labot šo sadaļu
Mākslas filmas labot šo sadaļu
- "Tava laime" (režisore Ada Armīda Neretniece) [3]
- "Vētra" (režisori Varis Krūmiņš un Rolands Kalniņš) [4]
Dzimuši labot šo sadaļu
- 7. janvāris — Gundars Āboliņš, aktieris
- 29. janvāris — Ziedonis Čevers, politiķis
- 22. februāris — Andrejs Veisbergs, valodnieks
- 8. marts — Maira Asare, dzejniece (mirusi 2015. gadā)
- 21. maijs — Zigurds Lanka, šahists
- 21. jūnijs:
- Ingrīda Priedniece, kamaniņu braucēja
- Anatolijs Kreipāns, sporta žurnālists
- 23. jūnijs — Jānis Reiniks, policijas ģenerālis, Drošības policijas priekšnieks
- 23. jūlijs — Inguna Bauere, rakstniece (mirusi 2024. gadā)
- 26. jūlijs — Kārlis Streips, žurnālists
- 10. septembris:
- Ēriks Kalnmeiers, jurists, LR ģenerālprokurors
- Ainars Mielavs, dziedātājs
- 2. novembris — Aigars Jirgens, žurnālists, dzejnieks, politiķis (miris 2005. gadā)
- 18. novembris — Ivans Klementjevs, kanoe airētājs, treneris, politiķis
- 24. novembris — Egils Baldzēns, politiķis
Miruši labot šo sadaļu
- 20. februāris — Ačuks (Arnolds Ruberts), publicists, satīriķis (dzimis 1893. gadā)
- 5. novembris — Rihards Rudzītis, rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1898. gadā)
- 30. decembris — Ernests Birznieks-Upītis, rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
Skatīt arī labot šo sadaļu
Attēlu galerija labot šo sadaļu
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
Piezīmes labot šo sadaļu
- ↑ 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases, kā arī atklāts stacijas torņa pulkstenis.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ ALOIZS TUMIŅŠ Arhivēts 2006. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., gramata21.lv
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.
- ↑ Latvijas kino ikona Vija Artmane Arhivēts 2008. gada 19. oktobrī, Wayback Machine vietnē., nra.lv, 15.10.2008.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |