1972. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1972. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
| Pasaulē: | 1969 1970 1971 - 1972 - 1973 1974 1975 |
| Latvijā: | 1969 1970 1971 - 1972 - 1973 1974 1975 |
| Laikapstākļi: | 1969 1970 1971 - 1972 - 1973 1974 1975 |
| Sportā: | 1969 1970 1971 - 1972 - 1973 1974 1975 |
| Kino: | 1969 1970 1971 - 1972 - 1973 1974 1975 |
Notikumi
labot šo sadaļuMaijs
labot šo sadaļu- 20. maijs — notika nule kā dibinātās "Sojuzsportloto" republikāniskā pārvalde (vēlāk "Latvijas Loto") pirmā "Sportloto" izloze.[P 1] Vislielāko laimestu pirmajā izlozē Latvijas PSR nesaņēma neviens. Toties piecus atminēja divi spēlētāji — viens no tiem bija rīdzinieks, kuģu remonta rūpnīcas darbinieks Boriss Černorežs, otrs laimīgais bija spēlētājs no Dobeles. Četri pareizi trāpījumi padevās 226 spēlētājiem, bet trijnieku skaits — 1549. Tie. kas pareizi atminēja piecus sporta veidus, saņēma — 2564 rubļus, par četrinieku maksāja 56 rubļus, trijnieku vērtība pirmajā izlozē bija četri rubli. Laimestus izmaksāja, sākot ar vienpadsmito dienu pēc izlozes.[1]
Jūlijs
labot šo sadaļu- 21. jūlijs — tika nolemts dibināt Latvijas Antīko automobiļu klubu (AAK), kas apvienotu domubiedrus ar interesi par senajiem spēkratiem, to meklēšanu, restaurēšanu un saglabāšanu.
Augusts
labot šo sadaļu- 3. augusts — Rīgas Sporta manēžā plkst. 20:00 ar savu pirmo koncertu uzstājās čehoslovāku dziedātājs Karels Gots. Viņš sniedza vairākus vieglās mūzikas koncertus kopā ar Vladislava Šteina vadīto estrādes ansambli un jauno daudzsološo dziedātāju Alenu Tihu.
Septembris
labot šo sadaļu- 7. septembris — 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs šķēpmetējs Jānis Lūsis savu šķēpu raidīja 90,46 metru tālumā. Šajā spēlēs viņš iegūst sudraba medaļu.
- 10. septembris — tika atklāts gāzes vads Valdajs—Pleskava—Rīga, kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā. Pulksten 12:45 beidzās gāzes vada "Ziemeļblāzma" Valdajs—Pleskava—Rīga atzarojuma pārbaude. 11. septembrī pirmais miljons kubikmetru gāzes jau tika iepildīts Latvijas apakšzemes krātuvē — Inčukalna gāzes krātuvē.[2] Tā bija viena no lielākām piecgades celtnēm — 566 km garš maģistrālais gāzes vads, pa kuru dabīgā gāze no ziemeļu Tjumenes atradnēm caur gāzes vada sistēmu "Ziemeļblāzma" plūda uz Latviju.[3]
Novembris
labot šo sadaļu- 3. novembris — ekspluatācijā tika nodota pirmā sešjoslu automaģistrāle Latvijas PSR, Rīga—Jūrmala.[4][5] Jūrmalas maģisirāle, Jūrmalas trase — tā svinīgajā atklāšanas mītiņā rekonstruēto ceļu no Rīgas līdz Jūrmalai dēvēja apsveicēji. Oktobra svētku priekšvakarā ierastajam platajam ceļa posmam no Babītes līdz Lielupes tiltam pievienojās tāda pati pirmās kategorijas šoseja ar sešām braukšanas joslām līdz Rīgai, kur tā sākās Kalnciema ielas estakādē. Atklāšanas dienā maģistrāle vēl nebija "apdzīvota". Visur nebija izliktas ceļa zīmes un informācijas vairogi. Tika plānots, ka ar laiku tiks uzstādītas arī televīzijas iekārtas kustības kontrolei, tiks iekārtots arī atpūtas laukumus. Pāris darbu apjomu raksturojoši skaitļi, kurus preses konferencē pirms satiksmes atklāšanas minēja Latvijas PSR autotransporta un šoseju ministra vietnieks J. Mengots: uzbērumos tika iestrādāti 82 000 kubikmetru grants un šķembu, ceļa pārsegumam tika izmantotas 90 000 tonnas asfalta masas. Pavisam kompleksā tika uzbūvēti trīs cela pārvadi un izveidoti divi krustojumi dažādos līmeņos. Rekonstruētāji šajā objektā pirmo reizi saskārās ar daudzām problēmām, kuras izrietēja, veidojot šādas ceļu būves.[6]
- 6. novembris — svinīgi tika atklāts Kalnciema ielas viadukts.[5] Plkst. 14:00 pie Kalnciema ielas estakādes pulcējas Rīgas darbalaužu pārstāvji, lai svinīgi atklātu satiksmi pāri jaunajam ceļa pārvadam. Par estakādes nodošanu ekspluatācijā pirms termiņa 17. tiltu būves vienību apbalvoja ar LKP Ļeņina rajona komitejas un rajona izpildu komitejas Goda rakstu. Ar darba uzvaru svētku priekšvakarā celtniekrus sveica pilsētas sabiedrisko organizāciju pārstāvji, strādnieki, šoferi. Pionieri celtniekiem pasniedza ziedus. Tilta būvētāju vārdā runāja 17. tiltu būves vienības priekšnieks S. Vaksmanis. Viņš īsumā iepazīstināja ar estaikādi un tās nozīmi. Jaunā ceļa pārvada garums bija 812 metru (ievērojami lielāks par A. Deglava ielas viaduktu). Transports tika organizēts četrās joslās. No līdzīgām celtnēm tas atšķirās arī konstrukcijas ziņā — balstu rinda šeit tika izvietota pa tilta asi. Jaunais satiksmes pārvads, kas šķērso dzelzcela un tramvaja sliedes, risināja daudzas transporta kustības problēmas Pārdaugavā. Pārbrraucot tiltu, ceļš savienojās ar tajā pat gadā konstruēto Jūrmalas ātrgaitas autotrasi. Pirmie pāri jaunajam gaisa tiltam pārgāja mitiņa dalībnieki. Pēc tam brauca automašīnas.[7]
- 30. novembris — Latvijas PSR Gaļas un piena rūpniecības ministrijas, Daugavpils piena kombināta Preiļu pienotava (tagad A/S "Preiļu siers") ekspluatācijā tika nodota lielākā siera rūpnīca Baltijas republikās ar ražošanas jaudu 2 200 tonnas siera gadā. Rūpnīca tika izveidota apvienojot Rožupes, Aglonas, Preiļu un Līvānu pienotavas un pārņemot savā pārziņā šo pienotavu apkalpošanas zonu.[8] Šī rūpnīca pirmā uzsāka jaunas siera šķirnes Čedaras ražošanu.
Decembris
labot šo sadaļu- Tika atklāts Torņakalna—Jelgavas elektrificētais dzelzceļa iecirknis, kurā sāk kursēt kontaktakumulatoru elektriskais vilciens.[9]
Nezināms datums
labot šo sadaļu- Tika uzsākta Getliņu izgāztuves izmantošana. 1970. gadā LPSR MP Rīgas pilsētai jaunas izgāztuves ierīkošanai no valsts zemju rezerves fonda piešķīra 79,9 hektāru lielu zemes gabalu.[10][11]
- Pilnībā tika atjaunota Rīgas—Rūjienas dzelzceļa līnija.
- Tika elektrificēts dzelzceļa posms Jumprava—Aizkraukle.[9]
Kultūra
labot šo sadaļuMākslas filmas
labot šo sadaļu- "Kapteinis Džeks" (režisore Ada Neretniece)
- "Peterss" (režisors Sergejs Tarasovs)
- "Vella kalpi Vella dzirnavās" (režisors Aleksandrs Leimanis)
- "Ceplis" (režisors Rolands Kalniņš)
- "Lielais dzintars" (režisors Aloizs Brenčs)
- "Vālodzīte" (režisors Jānis Streičs)
- "Egle rudzu laukā" (režisors Imants Krenbergs)
Dzimuši
labot šo sadaļu- 5. janvāris — Viktors Spole, futbola vārtsargs
- 30. janvāris — Agris Galvanovskis, basketbolists un treneris
- 12. janvāris — Aigars Cipruss, hokejists
- 4. februāris — Jēkabs Nākums, biatlonists
- 16. marts — Uldis Augulis, politiķis
- 17. marts — Viktors Lukaševičs, futbolists
- 26. maijs — Kaspars Tīmanis, popmūziķis, trombonists
- 27. maijs — Edgars Grabovskis, rokmūziķis, basģitārists
- 8. jūnijs — Aleksandrs Semjonovs, hokejists
- 10. jūnijs — Uvis Helmanis, basketbolists
- 13. jūnijs — Māris Vītols, politiķis
- 23. jūnijs — Valērijs Agešins, politiķis
- 15. jūnijs — Jānis Domburs, žurnālists
- 4. jūlijs — Aleksejs Širovs, šahists, lielmeistars
- 2. augusts — Inese Šlesere, filoloģe, modele un politiķe
- 3. augusts — Sandis Ozoliņš, hokejists
- 21. augusts — Anna Orlova, kamaniņu braucēja
- 1. oktobris — Guna Zariņa, aktrise
- 2. decembris — Sergejs Žoltoks, hokejists (miris 2004.)
- 5. decembris — Raimonds Tiguls, mūziķis
- 12. decembris — Egīls Tēbelis, vieglatlēts
- 18. decembris — DJ Lethal (Leors Dimants), mūziķis un producents
- nezināms datums — Gundars Rēders, žurnālists
Miruši
labot šo sadaļu- 31. janvāris — Ernests Blanks, publicists, rakstnieks, vēsturnieks (dzimis 1894.)
- 12. aprīlis — Alberts Šeibelis, futbolists (dzimis 1906.)
- 28. aprīlis — Marija Māliņa Ozoliņa, keramiķe (dzimusi 1938.)
- 19. jūlijs — Heinrihs Skuja, biologs (dzimis 1892.)
- 10. augusts — Milda Paleviča, filozofe (dzimusi 1889.)
- 29. augusts — Oļģerts Ābelīte, grafiķis (dzimis 1909.)
Skatīt arī
labot šo sadaļuPiezīmes un atsauces
labot šo sadaļuPiezīmes
labot šo sadaļu- ↑ Populārākās loterijas bija skaitļu loterija "Sportloto" un momentloterija "Sprints"
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ ""Sportloto" iekaro simpātijas", Raksta autors: E. Trompets ("Sportloto" Latvijas zonālās pārvaldes reklāmas daļas vecākais instruktors), 6. lpp., Laikraksts "Padomju Jaunatne" Nr. 105, 28.05.1972.
- ↑ "Gāze plūst pazemes krātuvē", Raksta autors: LTA korespondents, 1. lpp., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 214, 12.09.1972.
- ↑ "No Rīgas radio ziņām", 4. lpp., Laikraksts "Laiks" Nr. 73, 09.09.1972.
- ↑ 90 gadu Latvijā, nra.lv, 15.11.2008.
- ↑ 5,0 5,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ "Līdz Jūrmalai kļuvis tuvāk", Raksta autors: Ģ. Klāvs, 3. lpp., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 260, 04.11.1972.
- ↑ "Šodien", Raksta autors: Ģ. Klāvs, 4. lpp., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 261, 06.11.1972.
- ↑ Preiļu Siera rūpnīcas vēsture, preilubiblioteka.lv
- ↑ 9,0 9,1 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ Rīgas Vēsture — 1970ie Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē., rigasvesture.lv
- ↑ Atkritumu saimniecības pārvaldība Latvijā[novecojusi saite]
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |