Spēle (filma)
"Spēle" ir 1981. gada latviešu spēlfilma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Zigmunda Skujiņa romāna "Kailums" motīviem. Filmas režisors ir Arvīds Krievs, piedaloties Gunāram Piesim.
| Spēle | |
|---|---|
 | |
| Žanrs | Melodrāma |
| Režisors | Arvīds Krievs |
| Scenārija autors |
Arvīds Krievs Natālija Siņeļņikova |
| Galvenajās lomās |
Rūdolfs Plēpis Ieva Kristiņa |
| Mūzika | Mārtiņš Brauns |
| Operators | Dāvis Sīmanis |
| Montāža | Liene Bāliņa |
| Studija | Rīgas Kinostudija |
| Izdošana | 1981 |
| Ilgums | 71 minūte |
| Valsts |
.svg){kind=small} LPSR |
| Valoda | latviešu |
| IMDb profils | |
Sižets labot šo sadaļu
Kaspars Padomju armijas karadienesta laikā Vidusāzijā ar dienesta biedra Sandra vārdu raksta vēstules Marikai. Pēc atgriešanās Latvijā ar mazvērtības kompleksu sirgstošais Kaspars meklē vēstuļu autori "meiteņu pilsētā" Randavā. Pēc fotogrāfijas viņš atpazīst meiteni, ar kuru sarakstījies dienesta laikā, taču Marika par tādām vēstulēm neko nezina.[1]
Lomās labot šo sadaļu
- Rūdolfs Plēpis — Kaspars
- Tālis Valdis — Sandris
- Indra Burkovska — Kamita
- Ieva Kristiņa — Lība
- Ārija Stūrniece — Biruta
- Juris Strenga — Aparjods
- Ārijs Geikins — Gatis
- Ligita Skujiņa — Marika
- Uģis Brikmanis — Varis
- Iveta Brauna — Džuljeta
Interesanti fakti labot šo sadaļu
- Epizodēs redzami režisors Ādolfs Šapiro, dziedātāja Ieva Akuratere un keramiķis Pēteris Martinsons. Filmai uzrakstītā Mārtiņa Brauna „Dziesma par spēli” 1982. gadā pēc „Mikrofona aptaujas” balsojuma rezultātiem kļuva par 9. populārāko dziesmu Latvijā.
- Pret filmas uzņemšanu kinostudijas vadība izturējās ar aizdomām: Zigmunda Skujiņa romāns "Kailums" pirms tam bija kritizēts kā padomju varai kaitīgs un izdots ārzemēs, filmā apspēlētas slidenas tēmas - dienests Afganistānā, kur tolaik PSRS karaspēks un Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas kopmītnes ar iebraucēju darbaspēku. Nomainīja filmas radaktoru - Antona Broka vietā Vladlenu Dozorcevu. Oficiāli scenārija autore bija Natālija Siņeļņikova (Maskavas režisora Jūlija Karasika meita), bet īstenībā — Arvīds Krievs. Pēc pabeigšanas Arvīds Krievs atteicās rediģēt savu filmu, to lika darīt Gunāram Piesim, kas izgrieza 1/3 no uzņemtā materiāla.
- Filmēšanas vietas: Latvijā - Valmierā pie Gaujas, padomju armijā - Turkmenistānā un Uzbekistānā[2].
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Nacionālais Kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs
- ↑ Andris Bernāts. Aktieri par kino. 2007. — 163.-176.lpp.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- IMDb profils (angliski)
- Kino muzejs[novecojusi saite]
Video labot šo sadaļu