Vella kalpi Vella dzirnavās

Aleksandra Leimaņa 1972. gada kinofilma

"Vella kalpi Vella dzirnavās" ir 1972. gada Latvijas PSR spēlfilma. Filmas režisors ir Aleksandrs Leimanis. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" motīviem. Filmas "Vella kalpi" turpinājums.

Vella kalpi Vella dzirnavās
Žanrs vēsturiska piedzīvojumu komēdija
Režisors Aleksandrs Leimanis
Scenārija autors
  • Jānis Anerauds
  • Aleksandrs Leimanis
Galvenajās
lomās
Mūzika Raimonds Pauls
Operators Mārtiņš Kleins
Montāža Elza Preisa
Studija Rīgas Kinostudija
Izdošana
  • 1972. gads
Ilgums 83 minūtes
Valsts Karogs: Latvijas PSR Latvijas PSR
Valoda latviešu
IMDb profils

Brašā "vella kalpu" trijotne turpina aizstāvēt Rīgu pret zviedru un poļu tīkojumiem.

Epizodēs: Zigrīda Stungure, Jānis Osis, Egons Beseris, Haralds Topsis, Uldis Vazdiks, Leons Krivāns, Oskars Ziemeļnieks, Astrīda Kairiša, Andris Vītiņš, Lāsma Kugrēna, Aivars Leimanis, Pēteris Liepiņš, Augusts Pommers, Edgars Sirmais, Edvīns Dambergs, Otomārs Kūns, Karps Klētnieks, Gunārs Placēns, Pēteris Cepurnieks, Harijs Avens.

Vēsturiskās analoģijas

labot šo sadaļu

1621. gada augustā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā no jauna aplenca Rīgu. Zviedru karaspēka vienības komandēja arī pulkveži Gustavs Horns un Johans Baners. Rīgas birģermeistars un Polijas karaļa Sigismunda III ieceltais burggrāfs Nikolajs Eke ar savu znotu rātskungu Tomu Ramu vadīja Rīgas pilsētas aizsardzību. Rīgas aizsardzībai Pārdaugavā bija uzcelts Sarkanais tornis, netālu no tā uz Mārupītes atradās nocietinātās Māras dzirnavas, aplenkuma laikā zviedri šeit uzcēla Kobronskansti. Tagadējā Latgales priekšpilsētā atradās nocietinātās Bertolda dzirnavas, bet mitrājā starp Juglas un Ķīšezeru atradās nocietinātas ūdens dzirnavas jeb Bukultu pils.

Pēc Rīgas krišanas Ekem kā vecākajam birģermeistaram 1621. gada 25. septembrī bija pienākums pasniegt Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam Rīgas pilsētas atslēgas, kuras, apstiprinot pilsētas privilēģijas, karalis atdeva atpakaļ N. Ekem. Pētera baznīcas virsmācītājs Hermanis Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš 1622. gadā iecēla Hermani Samsonu par Vidzemes superintendentu. 1626. gadā viņš izdeva "Deviņus izmeklētus un labi pamatotus raganu sprediķus" (Neun auserlesene und wohlgegründete Hexenpredigten). Par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru kļuva feldmaršals Jakobs Delagardijs. Lietuvas dižkunigaitijas hetmanis Kristaps Radvils apturēja zviedru karaspēka uzbrukumu Vidzemē un Zemgalē, 1622. gada augustā tika noslēgts Jelgavas pamiers.

Interesanti fakti

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu