Vella kalpi Vella dzirnavās
"Vella kalpi Vella dzirnavās" ir 1972. gada Latvijas PSR spēlfilma. Filmas režisors ir Aleksandrs Leimanis. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" motīviem. Filmas "Vella kalpi" turpinājums.
| Vella kalpi Vella dzirnavās | |
|---|---|
 | |
| Žanrs | vēsturiska piedzīvojumu komēdija |
| Režisors | Aleksandrs Leimanis |
| Scenārija autors |
|
| Galvenajās lomās | |
| Mūzika | Raimonds Pauls |
| Operators | Mārtiņš Kleins |
| Montāža | Elza Preisa |
| Studija | Rīgas Kinostudija |
| Izdošana |
|
| Ilgums | 83 minūtes |
| Valsts |
.svg){kind=small} Latvijas PSR |
| Valoda | latviešu |
| IMDb profils | |
Sižets
labot šo sadaļuBrašā "vella kalpu" trijotne turpina aizstāvēt Rīgu pret zviedru un poļu tīkojumiem.
Lomās
labot šo sadaļu- Haralds Ritenbergs — Andris, karakalps no Ēdoles
- Artūrs Ēķis — Pēteris, karakalps no Ēdoles
- Eduards Pāvuls — Ērmanis, laivinieks un karakalps
- Lolita Cauka — Rūta, Ēdoles muižas meitene, Andra līgava
- Olga Dreģe — Anna, Peitavas torņa sarga meita, Pētera līgava
- Baiba Indriksone — ķestera meita Lēne, Ērmaņa līgava
- Kārlis Sebris — Pētera baznīcas virsmācītājs Samsons
- Elza Radziņa — Samsona sieva Ģetrūde
- Ēvalds Valters — birģermeistars Eks
- Ingrīda Andriņa — Samsona meita Cecīlija
- Jānis Grantiņš — zinātnieks Daniels Rēbuss
- Valentīns Skulme — ģenerālis Svensons
- Voldemārs Akurāters — pulkvedis Rozenkrancs
- Edgars Zīle — Rīgas sardzes priekšnieks kapteinis Salderns
- Artūrs Dimiters — karaļa Gustava II Ādolfa sūtnis
- Aija Baumane — čigāniete
Epizodēs: Zigrīda Stungure, Jānis Osis, Egons Beseris, Haralds Topsis, Uldis Vazdiks, Leons Krivāns, Oskars Ziemeļnieks, Astrīda Kairiša, Andris Vītiņš, Lāsma Kugrēna, Aivars Leimanis, Pēteris Liepiņš, Augusts Pommers, Edgars Sirmais, Edvīns Dambergs, Otomārs Kūns, Karps Klētnieks, Gunārs Placēns, Pēteris Cepurnieks, Harijs Avens.
Vēsturiskās analoģijas
labot šo sadaļu1621. gada augustā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā no jauna aplenca Rīgu. Zviedru karaspēka vienības komandēja arī pulkveži Gustavs Horns un Johans Baners. Rīgas birģermeistars un Polijas karaļa Sigismunda III ieceltais burggrāfs Nikolajs Eke ar savu znotu rātskungu Tomu Ramu vadīja Rīgas pilsētas aizsardzību. Rīgas aizsardzībai Pārdaugavā bija uzcelts Sarkanais tornis, netālu no tā uz Mārupītes atradās nocietinātās Māras dzirnavas, aplenkuma laikā zviedri šeit uzcēla Kobronskansti. Tagadējā Latgales priekšpilsētā atradās nocietinātās Bertolda dzirnavas, bet mitrājā starp Juglas un Ķīšezeru atradās nocietinātas ūdens dzirnavas jeb Bukultu pils.
Pēc Rīgas krišanas Ekem kā vecākajam birģermeistaram 1621. gada 25. septembrī bija pienākums pasniegt Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam Rīgas pilsētas atslēgas, kuras, apstiprinot pilsētas privilēģijas, karalis atdeva atpakaļ N. Ekem. Pētera baznīcas virsmācītājs Hermanis Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš 1622. gadā iecēla Hermani Samsonu par Vidzemes superintendentu. 1626. gadā viņš izdeva "Deviņus izmeklētus un labi pamatotus raganu sprediķus" (Neun auserlesene und wohlgegründete Hexenpredigten). Par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru kļuva feldmaršals Jakobs Delagardijs. Lietuvas dižkunigaitijas hetmanis Kristaps Radvils apturēja zviedru karaspēka uzbrukumu Vidzemē un Zemgalē, 1622. gada augustā tika noslēgts Jelgavas pamiers.
Interesanti fakti
labot šo sadaļu- Kinodebijas epizodēs Lāsmai Kugrēnai un Pēterim Liepiņam.
- Filmēts Vecrīgā un Rundāles pilī. Dzirnavas filmētas Zlēku ūdensdzirnavās, bet Ērmaņa tikšanās ar Kurzemes hercogu uz Popes muižas pils lieveņa.[1]