1957. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1957. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Pasaulē: | 1954 1955 1956 - 1957 - 1958 1959 1960 |
Latvijā: | 1954 1955 1956 - 1957 - 1958 1959 1960 |
Laikapstākļi: | 1954 1955 1956 - 1957 - 1958 1959 1960 |
Sportā: | 1954 1955 1956 - 1957 - 1958 1959 1960 |
Kino: | 1954 1955 1956 - 1957 - 1958 1959 1960 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 4. janvāris — ar Latvijas PSR Augstākās padomes 1957. gada 4. janvāra dekrētu, par sīkiem huligāniskiem pārkāpumiem, vainīgos varēja aizturēt un izmantot spaidu darbos laika posmā no 3 līdz 15 diennaktīm. Turklāt visiem aizturētajiem tika nogriezti mati.[1]
- 7. janvāris — Pļaviņu sastāvā iekļāva Gostiņus.
- Janvārī iznāca pirmais žurnāla "Dadzis" numurs.[2]
Jūlijs labot šo sadaļu
- 1. jūlijs — Krāslavas pagastā Aišpuros, Volksnas ezera dienvidu krastā tiek atrastas latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas un cilvēki kauli.
- 21. jūlijs — tika atklāts Oktobra tilts (tagad Akmens tilts) pār Daugavu, Rīgā.[P 1]
Septembris labot šo sadaļu
- Tika dibināts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, kas visus Padomju gadus bija pirmais un vienīgais tāda tipa muzejs PSRS.[3]
- Sāka iznākt reklāmas izdevums "Rīgas kinoekrāni".[3]
Oktobris labot šo sadaļu
- 1. oktobris — iznāca laiksraksts Rīgas Balss pirmais numurs.[4] Tā bija pirmā vakara avīze pēckara Latvijā.[1]
Novembris labot šo sadaļu
- 5. novembris — no Mangaļiem uz Vecāķiem sāka kursēt pirmais Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens.
Nezināms datums labot šo sadaļu
- Rīgas autobusu virsbūvju rūpnīcā eksperimentālā kārtā tika radīts jauns desmitvietīgs mikroautobuss RAF-10 "Festivāls".[1]
- Latvijā parādījās pirmie Moskvič otrās paaudzes automobiļi.[1]
- Komponista Ringolda Ores vadībā tika dibināts Rīgas estrādes orķestris. Tā sastāvā bija tādi mūziķi, kā saksofonists un klarnetists Gunārs Kušķis, bundzinieks Harijs Brando, kontrabasists Egīls Švarcs, pianists Raimonds Pauls.
- Fabrika Laima uzsāka šokolādes konfekšu ar liķiera pildījumu "Prozit" ražošanu.
Kultūra labot šo sadaļu
Mākslas filmas labot šo sadaļu
- "Kā gulbji balti padebeši iet" (režisors Pāvels Armands) [5]
- "Nauris" (režisors Leonīds Leimanis)
- "Rita" (režisors Ada Neretniece)
- "Zvejnieka dēls" (režisors Varis Krūmiņš) [P 2]
Dzimuši labot šo sadaļu
- 16. janvāris — Jurijs Andrejevs, futbolists, treneris
- 22. janvāris — Žoržs Tikmers, airētājs, sporta funkcionārs
- 15. februāris — Aleksejs Froļikovs, hokejists (miris 2020. gadā)
- 28. februāris — Raimonds Graube, ģenerālis, NBS komandieris
- 4. marts — Aivars Borovkovs, jurists un uzņēmējs, Latvijas Juristu biedrības prezidents
- 5. marts — Uģis Grūbe, jurists (miris 2022. gadā)
- 8. aprīlis — Sarmīte Ēlerte, žurnāliste un politiķe
- 18. aprīlis - Ivars Brīvers, ekonomists, profesors (miris 2020. gadā)
- 21. aprīlis — Mariss Andersons, sporta žurnālists, sporta komentētājs un politiķis (miris 2021. gadā)
- 1. maijs — Kaspars Dimiters, mūziķis
- 17. maijs — Nikolajs Gudaņecs, rakstnieks, dzejnieks
- 2. jūnijs — Aldons Vrubļevskis, sporta funkcionārs
- 12. jūnijs — Žoržs Siksna, dziedātājs
- 17. jūnijs — Uģis Prauliņš, komponists, mūziķis
- 28. jūlijs — Inta Gorodecka, televīzijas režisore (mirusi 2023. gadā)
- 4. augusts — Valdis Valters, basketbolists, treneris
- 17. septembris — Andris Piebalgs, politiķis
- 18. septembris — Katrīne Pasternaka, teātra aktrise
- 14. oktobris — Vladimirs Makarovs, politiķis un vēsturnieks
- 4. decembris — Indulis Bērziņš, vēsturnieks, politiķis, diplomāts
Miruši labot šo sadaļu
- 1. janvāris — Tija Banga, aktrise (dzimusi 1882. gadā)
- 27. februāris — Frīdrihs Skujiņš, arhitekts (dzimis 1890. gadā)
- 7. marts — Jēkabs Alksnis, ķirurgs (dzimis 1870. gadā)
- 4. maijs — Pēteris Voldemārs Pommers, virsnieks (dzimis 1894. gadā)
Skatīt arī labot šo sadaļu
Attēlu galerija labot šo sadaļu
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
Piezīmes labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 "XX Gadsimts Post Scriptum" 3. sērija (1956-1958)
- ↑ «Par ko cilvēki smējās, lasot žurnālu «Dadzis»?». lsm.lv.
- ↑ 3,0 3,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 766. lpp.
- ↑ Rīgas vēsture / Svarīgu notikumu hronoloģija / Padomju laiki Arhivēts 2010. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., riga.lv
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |