Arvīds Grigulis

Arvīds Grigulis (dzimis 1906. gada 12. oktobrī Lādes pagasta Jumpravmuižā, miris 1989. gada 5. oktobrī Rīgā) bija latviešu rakstnieks un literatūrzinātnieks. LPSR Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis (1978). Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1976).

Arvīds Grigulis Arvīds Grigulis 1979. gadā pie Raiņa pieminekļa. Personīgā informācija Dzimis 1906. gada 12. oktobrī Jumpravmuiža, Lādes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1989. gada 5. oktobrī (82 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS Tautība latvietis Dzīvesbiedre Mirdza Kļava

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks, literatūrzinātnieks Valoda latviešu valoda Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums

Dzimis 1906. gadā pusmuižas nomnieka (agrāk skolotāja) ģimenē. 1925. gadā beidzis Limbažu vidusskolu. Strādāja Rīgā par ierēdni pastā (1925—1929) un Centrālajā kopējā slimo kasē (1929 - 1934). Pirmā publikācija - dzejolis "Stāsts" laikraksta "Sociāldemokrāts" literārajā pielikumā "Literatūra un Dzīve" 1927. gadā. Piedalījās Strādnieku teātra darbā, lasīja lekcijas par literatūru Tautas augstskolā, bija biedrības "Zemgalija" biedrs.

Līdztekus studēja Latvijas Universitātē dabaszinības (1926) un tieslietas (1932—1937), iegūstot jurista diplomu. Atsāka darbu pastā (1937—1940).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā darbojās atbildīgos amatos LPSR kultūras iestādēs (Sabiedrisko lietu ministrijas teātru repertuāra redaktors, žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs, Valsts Daiļliteratūras izdevniecības vadītājs). No 1941. līdz 1945. gadam Sarkanajā armijā (no 1942. gada frontes laikraksta "Latviešu Strēlnieks" kara korespondents).

1944. gadā atgriezās Rīgā. 1945. gadā Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes Daiļliteratūras apgāda vadītājs. Drāmas teātra literārās daļas vadītājs (1945—1947). LVU Filoloģijas fakultātes docētājs (1944—1983) (no 1973. profesors; 1948—1962 Latviešu literatūras katedras vadītājs). Rīgas Kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas galvenais redaktors (1962—1967).

Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.

Bibliogrāfija

Dzeja

• Reportiera piezīmes (1929)
• Imitācija un sirds (1931)
• Nogurušo namā (1934)
• Zemnīcā (1943)
• Vētrā (1946)
• Rudens lietus (1966)
• Vējš dzied ezera vītolos (1968)
• Otrie gaiļi (1970)
• Marginālijas angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā (1972)
• Uz balta zirga (1977)
• Ar saules puķi pie cepures (1983)

Lugas

• Logs uz priekšpilsētu (1933)
• Uz kuru ostu? (1945)
• Kā Garpēteros vēsturi taisīja (1946)
• Māls un porcelāns (1947) - PSRS Valsts prēmija
• Kramā ir uguns (1950)
• Profesors iekārtojas (1953)
• Karavīra šinelis (1955)
• Baltijas jūra šalc (1957)
• Nekur tā neiet kā pasaulē (1959)
• Savu lodi nedzird (1965)
• Šekspīrs mazgā traukus (1971)

Esejas

• Vēstules dzejniecei Kamilai (1981) - LPSR Valsts prēmija
• Labvakar, Kamila! (1984)

Romāni

• Cilvēki dārzā (1940) (Rīgas Kinostudijas filma, 1990)
• Kad lietus un vēji sitas logā (1964) (Rīgas Kinostudijas filma, 1968)

Kopoti raksti

• Kopoti raksti, 7 sējumos (1963 - 1966)