1963. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1963. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi

14. februāris — tika pieņemts PSRS Ministru Padomes lēmums par dzelzceļu apvienošanu Baltijas dzelzceļa pārvaldē (Прибалтийская железная дорога). Tās pakļautībā atradās 7 dzelzceļu nodaļas — Rīgas, Jelgavas, Daugavpils, Kaļiņingradas, Igaunijas, Viļņas un Šauļu, informatīvais un skaitļošanas centrs, celtniecības montāžas trests, zinātniski tehniskās informācijas un propagandas centrs.^[1]

1. marts — Baltijas dzelzceļš saņem pirmo RVR būvēto dīzeļvilcienu DR1-01, kas tiek pierakstīts Zasulauka depo.^[1] Tas bija Padomju Savienībā pirmais dīzeļvilciens.^[2]
2. marts — Latvijās dzelzceļā elektrifikācijas nodaļa tika atdalīta no Lokomotīvju dienesta un izveidoti divi atsevišķi dienesti: lokomotīvju un elektrifikācijas.^[1]
31. marts — Rīgā, Zinātņu akadēmijas augstceltnē notika Latvijas PSR Dabas un vēstures biedrības II kongress. Tajā bez nodaļu delegātiem piedalījās arī radniecīgu organizāciju pārstāvji no Maskavas, Ukrainas, Gruzijas, Baltkrievijas un Lietuvas. Kongress apstiprināja dažus grozījumus biedrības statūtos.^[3]

Zasulauka depo saņēma pirmās dīzeļlokomotīves TEP 60 ātrvilcienu vešanai.
24.—25. decembris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 19. kongress.^[2]

Rīgā sākās trīsprogrammu radiotranslācijas pārraides.^[2]
Durvis vēra universālveikals Siguldā.^[4]
Maskavā notika Eiropas meistarsacīkstes boksā, kurās Aloizs Tumiņš zaudēja polim Ježijam Kulejam un ieguva 2. vietu.^[5]
VEF uzsāka principiāli jaunu radioaparātu ražošanu "Selga" "Spīdola" un "Rigonda".
Pārtikas ražotāji Latvijā, bet vispirms Rīgas piena kombināts, līdz ar jaunu ražotni Bauskas ielā 180, sāka piedāvāt jaunu produktu bērniem — jonizēto pienu.^[4]^[6]
Tika dibināta LPSR Kinoamatieru biedrība.^[2]

"Ceļamaize" (režisors Aivars Freimanis)
"Dzintars" (režisors Ivars Kraulītis) — par Padomju Latvijas sasniegumiem kultūras jomā.
"Granīta noslēpums" (režisors E. Spriņģis) — filma stāsta par skulptoru Kārli Jansonu un viņa dēlu Andreju Jansonu.
"Krasts" (režisors Aivars Freimanis)
"Ne tikai cirst" (režisors Varis Krūmiņš) — par Kostromas meža cirtēju brigādes ko vada G. Deņisovs darba panākumiem.
"Stāsts par kādu medaļu" (režisors Mihails Poseļskis) — stāsts par Starptautisko motociklistu sporta federāciju, par vienu no Starptautisko sacīkšu uzvarētāju Čehoslovākijā — Edvīnu Ķirsi.
"Strādnieks" (režisors Uldis Brauns) — filma — poēma par darba lielumu, par strādniekiem — savas zemes saimniekiem.
"Tu un es" (režisors Aloizs Brenčs) — stāsts par mīlestību, uzticību un iejūtību vienam pret otru.
"Vilkači" (režisors Hermanis Šuļatins)

"Bez barjerām" (režisors Aleksandrs Gribermans) — PSRS Satiksmes ministrijas pasūtījums.
"Izniekotā jaunība" (režisors Ada Neretniece) — pusaudžu audzināšanas loma ģimenē, īstas draudzības nozīme.
"Lopbarību izdala mašīnas" (režisors Hermanis Šuļatins) — filma stāsta par lopkopības mehanizāciju.
"Man vajadzēja būt saudzīgākam" (režisors Rolands Kalniņš) — par aborta kaitīgumu sievietes organismam.
"Motociklu trasēs" (režisors Moisejs Šneiderovs (Mihails)) — pasūtījuma filma (CK DOSAAF). Filmā motociklistu sacīkstes Čehoslovākijā, Ungārijā un Dienvidslāvijā.
"Ornitoze" (režisors E. Spriņģis) — par infekcijas saslimšanu, ko izraisa ornitozes vīruss.
"Par augstiem piena izslaukumiem" (režisors Aleksandrs Gribermans) — par augstiem piena izslaukumiem un jaunlopu audzēšanu pēc akadēmiķa Bērziņa metodes.
"Tā nav slimība" (režisors Rolands Kalniņš)
"Tad zini" (režisors Laimons Gaigals) — par bekonu audzēšanu sovhozos "Īslice" un "Kaķenieki".
"Viņi ir jūsu draugi" (režisors Ada Neretniece) — PSRS Veselības aizsardz.min. pasūtījums. Par ārstu un treneru darbu, kas palīdz fizkultūriešiem uzvarēt, saglabāt veselību un sportisko ilggadību.

2. janvāris — Oļegs Znaroks, krievu izcelsmes hokejists, treneris
11. februāris — Roberts Cinkuss, animators un karikatūrists (miris 2023. gadā)
19. februāris — Solvita Āboltiņa, juriste un politiķe
26. februāris — Odisejs Kostanda, vēsturnieks un politiķis
16. marts — Didzis Sedlenieks, žurnālists un rakstnieks (miris 2020. gadā)
7. aprīlis — Igors Šuvajevs, filozofs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (miris 2024. gadā)
8. aprīlis — Māris Riekstiņš, jurists un politiķis
11. aprīlis — Roberts Jurdžs, ārsts un politiķis (miris 2002. gadā)
8. jūnijs — Jānis Dukšinskis, pedagogs un politiķis
15. jūnijs — Andris Vilks, ekonomists un politiķis (miris 2024. gadā)
17. jūlijs — Dzintars Rasnačs, jurists un politiķis
1. augusts — Inga Bērziņa, skolotāja un politiķe
3. augusts — Aivars Drupass, futbolists (miris 1999. gadā)
29. augusts — Aigars Štokenbergs, jurists un politiķis
19. septembris — Ingus Ulmanis, mūziķis
4. oktobris — Ingus Josts, tulkotājs un teksta autors (miris 2023. gadā)
27. oktobris — Olafs Pulks, žurnālists un politiķis
19. novembris — Vents Balodis, agronoms un politiķis (miris 2023. gadā)
31. decembris — Iveta Purne, politiķe

29. aprīlis — Kārlis Zariņš, Latvijas Republikas diplomāts (dzimis 1879. gadā)
3. novembris — Augusts Kirhenšteins, latviešu un padomju politiķis, biologs (dzimis 1872. gadā)
9. novembris — Kārlis Zemdega, tēlnieks (dzimis 1894. gadā)

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
↑ Dabas un vēstures kalendārs 1964. gadam, LPSR ZA izdevniecība, Rīga, 115-116 lpp.
↑ ^4,0 ^4,1 "XX Gadsimts Post Scriptum" 5. sērija (1961-1963)
↑ ALOIZS TUMIŅŠ Arhivēts 2006. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., gramata21.lv
↑ «Rīgas piena kombināts: Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 21. aprīlī.
↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.