Kopš Otrā pasaules kara laikiem Vecrīgas pazemē palikusi vācu sprāgstvielu noliktava. Kādreizējais bagātnieks, vecais Grēve naidā pret pārmaiņām gatavs uzspridzināt šo bumbu krājumu, lai piepildītu atriebības alkas pret jauno dzīvi, ko personificē celtnieks Jurģis, kas iemīlējies Grēves meitā Daigā.
Speciāli filmēšanai uzcelts senatnīgs namiņš, filmā saukts par "Grēves māju", kara nopostītās apbūves laukumā starp Rozena, Krāmu, Kaļķu un Mazās Monētu ielām Tirgoņu ielas stūrī, pēc kuras nojaukšanas tur uzbūvēts Politehniskā institūta laboratoriju korpuss. Sagatavojot filmēšanas laukumu vecpilsētā, uzņemšanas grupas strādnieki atklāja izmūrētas dziļas velves un apakšzemes ejas.[1][2]
Filmēšanas epizodēm nepieciešamos baložus ar izpildkomitejas atļauju ķēra un gūstīja pilsētā. Garāmgājēji iejaukušies un atbrīvojuši jau sagūstītos putnus. Baložu ķeršana turpinājās milicijas apsardzībā.[1]
Filmējot ainas pie Centrālā Universālveikala ziņkārīgi garāmgājēji traucējuši filmēšanas gaitu, ignorējuši režisora un citu filmēšanas grupas darbinieku lūgumus netraucēt. Palīdzējusi vienīgi aktiera Kārļa Sebra iejaukšanās, kurš filmēšanas laukumā bijis miliča formas tērpā.[1]
Filmas sākumā redzamo zemu lidojošo lidmašīnu pilotējis toreizējais Rīgas gaisa ostas priekšnieks Aleksejevs.[1]
Filmēšana notikusi 1959. gadā no 5. jūnija līdz 15. novembrim.[1]
1960 — Baltijas republiku un Baltkrievijas 2. kinofestivālā Rīgā balva par labāko mākslinieka darbu Laimdonim Grasmanim, par labāko mūziku Indulim Kalniņam, par labāko vīrieša lomu Luijam Šmitam. Speciāli goda diplomi režisoram Leonīdam Leimanim un operatoram Zigurdam Vītolam.[3]