Rēzeknes novads

Rēzeknes novads
	Rēzeknes novads no 2021. gada 1. jūlija
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Rēzekne
Kopējā platība:	2 810,9 km2
• Sauszeme:	2 588,5 km2
• Ūdens:	222,4 km2
Iedzīvotāji (2024):	28 305
Blīvums (2024):	10,9 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Monvīds Švarcs (Jaunā Vienotība/Kustība Par!/Latgales partija)
Mājaslapa:	rezeknesnovads.lv
	Rēzeknes novads Vikikrātuvē

Rēzeknes novads (latgaliešu: Rēzeknis nūvods) ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots Rēzeknes novads un Viļānu novads. Novada centrs atrodas Rēzeknes pilsētā, kas neietilpst novadā. Robežojas centrā ar Rēzeknes valstspilsētu, ziemeļos ar Balvu novadu, rietumos ar Madonas, Varakļānu un Preiļu novadiem, dienvidos Krāslavas novadu un austrumos ar Ludzas novadu.

Rēzeknes novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Rēzeknes rajona teritoriju, izņemot no Ludzas rajona 2009. gadā pievienoto Nautrēnu pagastu.

Teritoriālais iedalījums

Rēzeknes novada pašvaldības teritorija iedalās 5 apvienībās, apvienību iedalijums ir šāds:^[3]


Pagastu apvienība	apvienībā ietilpstošie pagasti	iedzīvotāju skaits	platība, km²
Dricānu apvienība	Dricānu pagasts, Gaigalavas pagasts, Kantinieku pagasts, Nagļu pagasts, Ozolmuižas pagasts, Rikavas pagasts, Sakstagala pagasts, Stružānu pagasts	5726	755
Kaunatas apvienība	Čornajas pagasts, Griškānu pagasts, Kaunatas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Stoļerovas pagasts	4611	621
Nautrēnu apvienība	Audriņu pagasts, Bērzgales pagasts, Ilzeskalna pagasts, Lendžu pagasts, Nautrēnu pagasts, Vērēmu pagasts	5067	493
Maltas apvienība	Silmalas pagasts, Ozolaines pagasts, Lūznavas pagasts, Maltas pagasts, Feimaņu pagasts, Pušas pagasts	8084	544
Viļānu apvienība	Dekšāres pagasts, Sokolku pagasts, Viļānu pagasts, Viļānu pilsēta	5317	287

Daba

Novada vidus, dienvidu un austrumu daļa atrodas Latgales augstienes ziemeļu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — dienvidrietumos Feimaņu pauguraine un Maltas pazeminājums, dienvidos Rāznavas pauguraine (Lielais Liepukalns 289 m, Rāznas ezeru no DA apliecošajā morēnu valnī), centrā ap Rēzekni Rēzeknes pazeminājums, uz ziemeļiem no Rēzeknes Burzavas pauguraine. Ziemeļrietumi ietilpst Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Aronas paugurlīdzenumā un Lubāna līdzenumā.^[4] Rietumdaļas reljefu veido limnoglaciālie smilšu un smilšmāla līdzenumi, austrumos — morēnu un kēmu pauguraines, drumlini, galamorēnu vaļņi,^[5] subglaciālajās ieplakās ezeru virknes.^[6] Pamatiežus veido augšdevona Franas stāva nogulumi. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Pērtnieki), māls (Tūmuži, Rāzna, Žagatas), smilts un grants (Lipuški-Ismeri, Janopole, Griščāti), kūdra (Kņovu, Salas, Stružānu, Īdeņu, Lubāna u.c. purvos). Augsnes — augstienē galvenokārt velēnu vidēji un vāji podzolētās, zemienēs pārsvarā velēngleja, podzolētās gleja un purvu, augstienēs augšņu erozija. Meži aizņem ap 30% no novada platības, purvi ap 6%.^[5]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 — 700 mm gadā, nedaudz lielāks dienviddaļā.^[4]

Upes

Daugavas baseins: Lubāna ezerā ietekošās Rēzekne, Malta, Iča.
Veļikajas baseins (novada ZA stūrī): Rītupe

Rēzeknes novada garākā upe ir Rēzekne. Tā iztek no Rāznas ezera un ietek Lubānas ezerā. Kopējais upes garums ir 116 km, bet kritums 71 m. Otra garākā upe ir Malta. Tās garums ir 105 km, bet kritums vēl lielāks nekā Rēzeknei — 97 m.

Ūdenstilpes

183 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Lubāns (daļēji, 82 km²), Rāznas ezers (57,6 km²), Rušons (daļēji, 23,7 km²).^[5]

Dabas aizsardzība

Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Rāznas nacionālais parks (lielākā daļa), Adamovas ezera dabas parks, Salāja ezera dabas parks. Lielākie dabas liegumi — Lubāna mitrāju komplekss (daļēji), kā arī Lielais Liepukalns un Harčenku purvs Rāznas nacionālajā parkā.

Vēsture

Novada teritorija apdzīvota kopš mezolīta, 9.-8. gadu tūkstoša p.m.ē. Lielākais akmens laikmeta apmetņu daudzums atklāts ap Lubānas ezeru. Agrajā dzelzs laikmetā (4.-2. gadsimts p.m.ē.) teritorijā dzīvojušas Baltijas somu ciltis, sākot no 5. gadsimta, teritoriju sākuši apdzīvot latgaļi. 9.-10. gadsimtā novadu apdzīvoja galvenokārt latgaļi, ziemeļdaļā jaukti ar igauņiem.^[7] 12.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta, iespējams, Jersikas pārvaldītajās Lotigolas un Varkas zemēs,^[7] 13. gadsimtā teritoriju sagrāba Livonija. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados tā nonāca Pārdaugavas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Polijas Inflantijā.^[5] 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā. No 1917. gada novembrim līdz 1918. gada februārim un no tā paša gada decembrim līdz 1920. gada janvārim teritorija bija iekļauta Padomju Latvijā ar pārtraukumu uz Vācijas okupāciju,^[5] 1920. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1897	79 755	—
1935	102 467	+0.66%
1967	61 060	−1.60%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	51 661	−1.38%
1989	45 210	−1.32%
2000	42 799	−0.50%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	34 617	−1.91%
2021	28 934	−1.78%

Lielākās apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums


N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[8]^[9]
1.	Viļāni	Pilsēta	—	2921
2.	Malta	Ciems	Maltas	2202
3.	Pleikšņi	Ciems	Ozolaines	810
4.	Strūžāni	Ciems	Stružānu	719
5.	Kaunata	Ciems	Kaunatas	489
6.	Audriņi	Ciems	Audriņu	438
7.	Sondori	Ciems	Vērēmu	366
8.	Vecružina	Ciems	Silmalas	361
9.	Sprūževa	Ciems	Griškānu	334

Nacionālais sastāvs

Rēzeknes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[10]

Latvieši (16703)			58.0%
Krievi (10164)			35.3%
Ukraiņi (477)			1.7%
Baltkrievi (331)			1.1%
Poļi (290)			1.0%
Čigāni (70)			0.2%
Lietuvieši (50)			0.2%
Igauņi (2)			0.0%
Ebreji (1)			0.0%
Cita un neizvēlēta (717)			2.5%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas

Rēzeknes novadā ir izveidotas 5 apvienību pārvaldes:

Dricānu apvienības pārvalde;
Kaunatas apvienības pārvalde;
Nautrēnu apvienības pārvalde;
Maltas apvienības pārvalde;
Viļānu apvienības pārvalde.

Tautsaimniecība

SIA Verems ražošanas korpuss, kurā strādā 330 darbinieki ir lielākais darba devējs novadā ar vislielāko apgrozījumu.

Rēzeknes novadā darbojas 1993 reģistrēti uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir zemnieku saimniecības (ZS) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Kopumā novadā 2024. gadā ir 573 lauksaimniecības uzņēmumi, izplatītākās lauksaimniecības nozares ir graudkopība, zivsaimniecība, lopkopība, mežistrāde, un kokapstrāde. Novada dienvidaustrumos, Rēzeknes tuvumā un ziemeļrietumos plaši izplatīts lauku tūrisms. Ražošanā galvenās nozares ir kokapstrāde, metālapstrāde un ieguves rūpniecība (grants, smilts, māls, dolomīts),

Pēc apgrozījuma lielākie ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumi ir:

RSEZ SIA “Verems” – finiera lokšņu un koka paneļu ražošana
RSEZ SIA “Leax” – metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana
SIA “Vlakon” – grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve
SIA “Aļņi AS” – zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana
ZS “Virši AG” – jauktā lauksaimniecība
SIA “Rital Timber” – zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana
SIA “Skaida PV” - mežistrāde
SIA “Tessa Trans” – kravu pārvadājumi pa autoceļiem

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca, Rogovka, Nautrēnu pagasts.

Novadā no kristīgajām konfesijām skaitliski visvairāk pārstāvēta katoļticība, pareizticība un vecticībnieku kopienas. Katoļticība gan atstātā mantojuma, gan izplatības ziņā ir lielākā konfesija. Rēzeknes novadā dzimuši un auguši ievērojami katoļu garīdznieki, piemēram, kardināls Jānis Pujats, bīskaps Jāzeps Rancāns, bīskaps Boļeslavs Sloskāns, garīdznieks, arī 1. latviešu kongresa līdzdibinātājs un Saeimas deputāts Francis Kemps, priesteris un sabiedriskais darbinieks Nikodems Rancāns. Vairākas novada baznīcas ir nozīmīgi kultūrvēsturiskie pieminekļi.

Rēzeknes novadā ir 18 vecticībnieku draudzes, kas galvenokārt atrodas novada centrālajā un rietumu daļā. Vēsturiski šis ir viens no pirmajiem apvidiem, kur, bēgot no cara valdības, apmetās Krievijas impērijā vajātie vecticībnieki.

Pareizticība Rēzeknes novadā, atšķirībā no Rēzeknes pilsētas, nav izplatīta, draudzes atrodas galvenokārt novada rietumos.

Ievērojami novadnieki

Boļeslavs Brežgo (1887—1957), vēsturnieks
Staņislavs Jaudzems (1890—1969), skolotājs un izglītības ministrs
Pēteris Jurciņš (1932—2004), rakstnieks
Andrivs Jūrdžs (1845—1925), rakstnieks
Staņislavs Kambala (1893—1941), politiķis
Antons Kazričs (1862—1917), flotes inženieris, ģenerālmajors
Eduards Kazričs (1871—1911), Krievijas Domes deputāts
Francis Kemps (1876—1952), literāts un politiķis
Jānis Klīdzējs (1914—2000), rakstnieks un dzejnieks
Antons Kūkojs (1940), rakstnieks
Viktors Lācis (1977), treneris
Vladislavs Locis (1912—1984), rakstnieks
Gustavs Manteifelis (1832—1916), vēsturnieks, etnogrāfs un mecenāts
Pīters Miglinīks (1850—1883), dzejnieks
Bērtulis Pizičs, Dailes teātra direktors
Konstantīns Počs, fiziķis
Jānis Pujāts (1930), arhibīskaps, kardināls
Jāzeps Rancāns (1886—1969), bīskaps, valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā
Nikodems Rancāns (1870—1933), garīdznieks un rakstnieks
Jānis Rubulis (1893—1960), politiķis
Antons Rupainis (1906—1976), literāts un diriģents
Valērija Seile (1891—1970), izglītības un sabiedriskā darbiniece
Joņs Seiļs (1832—1928), rakstnieks un dziesminieks
Viktors Skudra (1943), jurists un politiķis
Boļeslavs Sloskāns (1893—1981), Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps
Antonijs Springovičs (1876—1958), arhibīskaps
Francis Trasuns (1864—1926), literāts un valstsvīrs