Boļeslavs Brežgo
Boļeslavs Brežgo (1887 — 1957) bija latgaliešu vēsturnieks. Daugavpils pilsētas domes deputāts, valdes loceklis (1925-1928) no Poļu-katoļu Latvijas Poļu savienības.
| ||||||||||
|
Viens no ievērojamākajiem Latgales vēstures pētniekiem.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1887. gada 31. martā Rēzeknes apriņķa Dricānu pagasta Aizupīšos galdnieka Riharda Brežgo ģimenē. Mācījās Rēzeknes pilsētas skolā, pēc tam strādāja par privātskolotāju Rēzeknē un Vitebskā. 1910. gadā kā eksterns nokārtoja eksāmenus Vitebskas ģimnāzijā un 1911.-1916. gadā studēja Maskavas Arheoloģijas institūtā. Pirmā pasaules kara laikā nosūtīts uz Tbilisi karaskolu. 1918. gadā iecelts par Maskavas arheoloģijas institūta Vitebskas nodaļas vadītāju, sācis Latgales vēstures pētīšanu. Pēc institūta nodaļas slēgšanas 1922. gadā bija spiests pāriet darbā Vitebskas valsts arhīvā, kur vāca dokumentus par polockiešu un latviešu attiecībām no 8. līdz 17. gadsimtam.
1925. gadā atgriezās Latvijā, publicēja savu pētījumu rezultātus, bija Daugavpils pilsētas domes deputāts, valdes loceklis (1925-1928) no Latvijas poļu savienības. Līdztekus strādāja Pieminekļu valdē, vadīja arheoloģiskās ekspedīcijas Latgalē un lasīja lekcijas Krievu universitātē. Par grāmatu „Latgales zemnieki 1772. – 1861. g.” Briseles universitāte viņam 1933. gadā piešķīra vēstures zinātņu doktora grādu. No 1937. gada organizēja Latgales centrālā muzeja dibināšanu, 1940. gadā viņu iecēla par Daugavpils Valsts arhīva pārzini. Vācu okupācijas laikā Brežgo ieslodzīja Rīgas centrālcietumā (1941-1943), pēc atbrīvošanas strādāja Latvijas Vēstures arhīvā. No 1944. gada bija Latvijas PSR Centrālā valsts vēstures arhīva nodaļas vadītājs. Strādāja arī Latvijas Valsts universitātē par Slāvu filoloģijas nodaļas vadītāju (no 1945) un Latvijas PSR Zinātnu akadēmijas Vēstures institūtā (no 1946).[1]
1948. gada jūlijā padomju varas iestādes viņam atteicās piešķirt vēstures zinātņu doktora grādu un profesora nosaukumu. Neraugoties uz to, Brežgo turpināja pētījumus par Latgales vēsturi.
Miris 1957. gada 30. septembrī Rīgā.
Boļeslava Brežgo paveiktais daudzās Latgales vēstures jomās joprojām ietilpst vienīgo par tēmu tapušo pētījumu skaitā augstā profesionālā līmenī. Tomēr viņa biogrāfijā ierakstīta virkne neprecīzu dzīves faktu un daudz kas noklusēts.[2]
Galvenie darbi
labot šo sadaļu- Архівы і архіўная праца ў Віцебшчыне. Vitebska, 1925. (baltkrieviski)
- Отношения полочан и латышей в VIII—XVII вв. Daugavpils, 1926. (krieviski)
- Latgolys pieteišonys viesturiska gaita. (1930)
- Latgales pilsētu vēsture. 1931. - 67 lpp.
- Замки Витебщины. I.A. Levina izd. 1933. - 38 lappuses (krieviski)
- Daugavpiļs školu direkcijas archivs. Latgalīšu skolōtōju centralō biedrība, Daugavpils, 1938. - 31 lappuse
- Latgolas pagōtne, 1. sējums. Vl. Lōča izdevnīceiba, 1943. - 222 lappuses
- Latgolys inventari i generalmiereišonys zemu aproksti 1965.–1784. Daugavpiļs, 1943.
- Latgolas vēstures materiali (1646-1835). Daugavpiļs, 1944.
- Latgales zemnieki pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861.-1914. Latvijas valsts izdevniecība, 1954. - 126 lappuses
- Очерки по истории крестьянских движений в Латгалии 1577-1907. Издательство Академии наук Латвийской ССР, 1956. - 192 lappuses (krieviski)
- Dinaburgas pilsētas privilēģija, 1582. gads. Latgales Pētniecības institūta izdevniecība, 2009. - 87 lappuses
Literatūra
labot šo sadaļu- Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 134. lpp.
- A. Sаlmiņš. “B. Brežgo pētījumi - nozīmīgs Latgales skolu vēstures avots.” Grām.: Latvijas skolu vēstures avoti: apcerējumi par nozīmīgākajiem feodālisma un kapitālisma laika skolu vēstures avotiem līdz XX gs. sākumam. Latvijas PSR Izglītības ministrijas Pedagoģijas zinātniskās pētniecības inst.; J. Ruberta red. Rīga: Zvaigzne, 1974.
- H. Strods. Profesors Boļeslavs Brežgo, 1887-1957: Lekciju konspekts Latvijas vēsturē. Rēzekne: Latgales kultūras centra izd., 1990. 57 lpp.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Boļeslavs Brežgo – myusu nūvoda jubilars Arhivēts 2018. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē. (latgaliski)
- ↑ Ēriks Jēkabsons. «Vēsturnieks Boļeslavs Brežgo: nezināmais biogrāfijā». academia.edu, 2019. gads. Skatīts: 2021. gada 4. martā.