Staņislavs Kambala
Staņislavs Kambala (1893. gada 12. jūnijs[3] — 1941. gada 21. decembris) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, latviešu strēlnieks.
| ||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Rēzeknes apriņķa Kuļņevas pagasta (tagadējā Lendžu pagasta) Stapuļu sādžā. Uzaudzis septiņu bērnu lielā ģimenē.[1][2] Mācījies vietējā tautskolā un pēc tam Pēterpils garīgajā seminārā,[4] ko pabeidza 1914. gadā. Tā paša gada jūlijā iesaukts Krievijas Impērijas 52. Sibīrijas strēlnieku pulkā, kura sastāvā piedalījies Pirmajā pasaules karā. Kopš 1917. gada dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.[2][5]
Ievēlēts Latgales Zemes padomē, kuras sastāvā piedalījās Ukrainas Centrālās radas 1917. gada septembrī Kijivā rīkotajā Mazo tautu kongresā.[2] Pārstāvējis Latgali Latviešu pagaidu nacionālajā padomē, vēlāk Tautas padomē, kur Kambala tika ievēlēts par sekretāru.[5][6] Vienīgais no Latgales piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas aktā Tautas padomē 1918. gada 18. novembrī.[1][4] Ievēlēts Satversmes sapulcē (1920—1922) no Latgales Zemnieku partijas. Iebalsots par priekšsēdētāja biedru, vadījis latgaliešu frakciju.[4][6]
Pēc tam darbojies kā finanšu darbinieks. No 1925. līdz 1926. gadam bija Rēzeknes akciju bankas dibinātājs un direktors-rīkotājs, no 1926. līdz 1936. gada Latvijas Bankas valdes loceklis, bet pēc tam līdz 1940. gadam Kambala bija viens no trim bankas direktoriem.[2][6]
Līdztekus sabiedriskajai un politiskajai darbībai bijis aktīvs publicists.[4][7] Rakstījis laikrakstiem „Zemnīka Ziņas” un „Latgolas Vōrds”. 1920. gadā dibinājis un līdz novembrim vadījis laikrakstu „Latgalīts”.[5] Publicējies arī ar pseidonīmu Bute.[6] 1918. gadā iznāca viņa darbs „Atskats par latgaliešu pareizrakstības apspriedi”, 1921. un 1922. gadā — „Latvīšu volūdas gramatika latgalim”.[2][4]
Miris 1941. gada decembrī Rīgā. Apglabāts Rīgas svētā Miķeļa kapos.[6]
Piemiņa
labot šo sadaļu2017. gada 11. novembrī Rēzeknes novada Lendžos tika rīkota Staņislavam Kambalam veltītā konference, kurā ar referātiem piedalījās vēsturnieki Valters Ščerbinskis („Latgales un Starpkaru perioda Latvijas politika”), Vladislavs Malahovskis („Zemes jautājums Latgalē”) un Inese Runce („Latgales jautājums politiskajās diskusijās 20.gs. sākumā”), kartogrāfe Andra Zubko-Melne („Vietvārdi administratīvi teritoriālo reformu kontekstā”), literāts Valentīns Lukaševičs („Marginālijas stāstam par Staņislavu Kambalu”), rakstniece Inga Ābele („Valodas loma kultūrā”), rakstniece Sandra Ūdre un rakstnieks un tulkotājs Juoņs Ryučāns („Kūpeigais i atškireigais laikabīdru S. Kambalys i F. Kempa biografejos”).[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Iveta Čigāne. «Staņislavs Kambala – vienīgais latgalietis, kas piedalījies Latvijas valsts proklamēšanā». Cilvēktstāsti. Lsm.lv, 2017. gada 11. novembris. Skatīts: 2017. gada 11. novembrī.
Piemēram ir diezgan plaši izplatīta kļūda, ka Staņislavs Kambals ir dzimis Bērzgales pagastā. Pagasts saucās citādāk, tas bija Kuļņevas pagasts. Staņislavs Kambala ir dzimis pašreizējā Lendžu pagasta teritorijā Stapuļu sādžā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Maija Ārena (2015. gada 21. janvāris). "Stanislavs Kambala – nu zemnīka dāla da bankys prezidenta" (latgaliski). Latgalīšu Kulturys Gazeta. Atjaunināts: 2017. gada 11. novembrī.
- ↑ «Photo 67, recording 69».[novecojusi saite]
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Viktors Trojanovskis. Ludzas zeme. Ludza : Ludzas rajona padome, 2004.[novecojusi saite]
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Kārlim Ulmanim 125. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. gads, 228. lpp. ISBN 9984-601-78-1
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 Latgales dati Kambalas biogrāfija
- ↑ Latvijas izglītības informatizācijas sistēma Staņislavs Kambala[novecojusi saite]