Jānis Klīdzējs

Jānis Klīdzējs (latgaliešu: Juoņs Klīdziejs; dzimis 1914. gada 6. maijā Viļānu pagasta Kurpniekos, miris 2000. gada 2. maijā Napas ielejā) bija pazīstams latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna "Cilvēka bērns" motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma.

Jānis Klīdzējs Personīgā informācija Dzimis 1914. gada 6. maijā Viļānu pagasts, Rēzeknes apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 2000. gada 2. maijā (85 gadi) Napas Ieleja, Kalifornija, ASV Tautība latvietis Paraksts

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks Valoda latviešu valoda; latgaliešu valoda Slavenākie darbi "Cilvēka bērns", "Sniegi" Ietekmējies no Francis Trasuns, Aleksandrs Grīns, Kārlis Skalbe

Bērnība un jaunība

Bērnību pavadījis starp divām dzimtas mājām - Kurpniekiem Viļānu pagastā un Upmaļiem Kantinieku pagastā Liužas ciemā. Arī vēlāk dzīvē Klīdzējs uzsvēris, ka nāk no Franča un Jezupa Trasunu un Vincenta Tomašūna pagasta. 1923. gadā, astoņu gadu vecumā sāka apmeklēt 5 km attālo Sakstagala pamatskolu (tagad - Jāņa Klīdzēja pamatskola). 1929. gadā turpināja mācības Rēzeknes komercskolā, to absolvēja 1933. gadā. 1935. gadā ar mērķi palīdzēt Latgales zemniekiem uzsāka studijas Latvijas Universitātē agronoma specialitātē. Studiju laikā rakstnieks saskārās ar ievērojamām materiālām grūtībām, studijas palika nepabeigtas.

Literārā darbība pirmskara periodā

Pirmais Klīdzēja darbs tika publicēts, viņam mācoties Rēzeknes komercskolā, 1931. gada žurnāla “Sauleite” 3. numurā iznāca viņa dzejolis “Vēsture”, pēc tam viņa darbi tika regulāri publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos. Daudzi Klīdzēja raksti par Latgali tika publicēti avīzē "Rīts", tās redaktors Aleksandrs Grīns pats tikās ar Klīdzēju un ieteica pievērsties stāstiem. Pirmais Klīdzēja honorārs bija 34 lati, ar ko tika nosegta īre par istabu un iegādātas jaunas kurpes un bikses. Līdz ar plašāku atpazīstamību Klīdzējs sāka rakstīt latviski, nevis latgaliski, ar mērķi iegūt plašāku lasītāju loku, taču izpelnījās daudzu citu Latgales rakstnieku un kultūras darbinieku nosodījumu.

Sakarā ar saviem literārajiem darbiem, kuros atspoguļoja Latvijas un jo īpaši Latgales lauku dzīvi, ticies ar Valsts prezidentu Kārli Ulmani, no kura saņēmis 200 latus dzimtenes apceļošanai un novērotā pierakstīšanai. Vēlāk par padarīto darbu saņēmis gan prezidenta uzslavu, gan materiālu atlīdzību.

Vēlāk Klīdzējs ieguva plašāku atpazīstamību, viņa darbi tika regulāri publicēti Rīgas laikrakstos, 1937. gadā žurnālā "Sējējs" tika publicēts viņa populārais stāsts "Benedikta ermonikas" (pazīstams arī kā "Zelta krustiņš"). 1938., 39. un 40. gadā viņš saņēma Kultūras Fonda godalgu. 1939. gadā trīs mēnešu laikā sarakstīja romānu "Jaunieši", kas publicēts 1942. gadā "Daugavpils Vēstnesī". Daudz laika Klīdzējs Rīgā pavadīja ar otru latviski rakstošo latgaliešu rakstnieku Albertu Sprūdžu, kā arī citiem literātiem kā Andreju Eglīti, Konstantīnu Raudivi, Jāni Andrupu, Leonīdu Breikšu un citiem.

Jānis Klīdzējs kopā ar saviem domubiedriem atradās 1940. gada 16. jūnija Latgales dziesmu svētkos. Šo pieredzi spilgti aprakstījis pats Klīdzējs:

Ar dažu no šī pulka pēdējo reizi redzējāmies pēdējos brīvās Latvijas Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā. Saulaina diena mirdzēja pār Latvijas zemi un debesīm. Kā tumsa apsedza 100 000 svētkos pulcējušos latviešu sejas ziņa, ka Lietuvu jau okupē sarkanā armija. Tad paziņoja, ka Valsts Prezidents, neparedzētu lietu kavēts, svētkos neieradīsies. Klausoties Prezidenta runu un trīs reizes pēc kārtas dziedot “Dievs, svētī Latviju!”, svētku laukumā pulcējusies tauta raudāja. Vēl šodien man stāv acīs aina un es to redzu – netālu stāv divi sirmie – vecais Misiņš un Līgotņu Jēkabs un raud; mazliet tālāk slauka asaras Leonīds Breikšs un Alberts Sprūdžs aiz viņa.

17. jūnijā arī Rīgā jau dārdēja iebrucēju tanki.

Emigrācija

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Ziemassvētkos Klīdzējs salaulājās ar jau 1937. gadā iepazīto Emīliju Svilāni, rēķinoties, ka var tikt izsūtīts un vēloties palikt kopā ar iecerēto. Deportācijas Klīdzēju ģimeni neskāra, taču 1944. gadā Jānis Klīdzējs ar sievu bija spiests doties trimdā, no sākuma nonākot Vācijā, 1950. gadā pārcēlās uz ASV, dzīvoja Čikāgā, no 1953. gada Napas ielejā, Kalifornijā. Klīdzējs sākotnēji strādāja fizisku darbu, gan par gurķu skābētāju, gan koku zaru retinātāju, līdztekus studēja Bērklijas Universitātē un 1957. gadā ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā. Tālākos divdesmit gadus Klīdzējs strādāja psihiatriskajā slimnīcā, līdz pensionējās 1977. gadā. Atrašanos trimdā Klīdzējs raksturoja kā trīs dzīvju dzīvošanu: reālo dzīvi amerikāniskajā vidē, trimdas latvieša dzīvi un zaudētās dzimtenes dzīvi. Tādēļ, ka Klīdzējs lielāko daļu savu darbu sarakstījis latviski, nevis latgaliski, visus trimdas gadus Klīdzēja attiecības ar citiem Latgales autoriem palika vēsas, lai arī ģimenē viņš runājis tikai latgaliski.

Literārā darbība emigrācijā

Lielu daļu no saviem pazīstamākajiem darbiem Jānis Klīdzējs sarakstījis tieši emigrācijā. 1955. gadā iznāca romāns "Dženitors", kuram iedvesmu Klīdzējs guvis pats no personiskās pieredzes, viņš kādu laiku strādājis par apkopēju un santehniķi. 1956. gadā publicēts viens no rakstnieka slavenākajiem darbiem "Cilvēka bērns", kas lielā mērā apraksta paša Klīdzēja bērnības gaitas. Ikoniskā aina, kas attēlota arī Jāņa Streiča filmā, kur mazais Boņuks uz meža ceļa tiekas ar muzikantu Izidoru, veidota pēc paša Klīdzēja bērnības atmiņām, savukārt 1986. gadā iznākušais romāns "Dāvātās dvēseles" ir balstīts uz Klīdzēja sievas Emīlijas (dz. Svilānes) dzimtas likteņiem, romānā viņas vārds mainīts uz Milci Salāni.

1962. gadā iznāca psiholoģiskās tematikas romāns "Sniegi", kas ieguva Kultūras fonda godalgu, pēc tā motīviem uzņemta cita Jāņa Streiča filma — "Likteņdzirnas". Savu literāro darbību Jānis Klīdzējs turpināja līdz pat sava mūža galam, 1995. gadā iznāca autora pēdējais darbs "Gribējās saullēkta".

Mūža nogale

Savas dzīves vēlākajos gados Klīdzējs iespēju robežās centās finansiāli atbalstīt tautiešus, kas lūdza viņa palīdzību. Pēc došanās trimdā Jānis Klīdzējs Latviju apmeklēja trīs reizes, pirmo reizi 1978. gadā, vēl Padomju Savienības sastāvā, un 1992. un 1993. gadā, pēc neatkarības atgūšanas, savu vizīšu ietvaros Klīdzējs apmeklēja savas dzimtās vietas Latgalē. 1994. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Jānis Klīdzējs nomira 2000. gada 2. maijā pēc trīs gadus ilgas cīņas ar ceļu satiksmes negadījuma atstātajām sekām uz veselību. Jāņa Klīdzēja un Emīlijas pīšļi apbedīti Latvijā, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta kapos 2008. gada 31. jūlijā.

Piemiņa

2024. gadā Rīgā, Dārzciema apkaimē, esošo Latgales ielu pārsauca Jāņa Klīdzēja vārdā.

Bibliogrāfija

Romāni

• Jaunieši. Rīga: Ernesta Kreišmaņa izdevniecība, 1942;
• Dženitors. Čikāga: Jāņa Šķirmanta apgāds, 1955;
• Cilvēka bērns. Čikāga: Šķirmants, 1956;
• Zilie kalni. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1960;
• Sniegi. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1963;
• Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1979;
• Otrais mūsos. Bruklina: Grāmatu draugs, 1983;
• Dāvātās dvēseles. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1986;
• Bārenis. Rīga: Zinātne, 1995;
• Gribējās saullēkta. Rīga: Zinātne, 1995.

Stāstu un noveļu krājumi

• Gōjputnu dzīsme. Daugavpils: Vl. Lōča izdevniecība, 1944;
• Mīlētāji un nīdēji. Mercfelda: Rumaka apgāds, 1946;
• Pajumte. Vircburga: Ceļš, 1948;
• Cilvēki uz tilta. Gincburga: apg. Latvija, 1948;
• Grēks uz pusēm. Aijovas Veiverlija: Latvju Grāmata, 1951;
• Viņas un viņi. Toronto: Astra, 1954;
• Dzīvīte, dzīvīte. Mineapole: Tilts, 1967;
• Debešu puse. Minhene: p/s Latgaļu izdevnīceiba, 1968.
• Tās balsis, tās balsis. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1973.
• Laidiet! Laidiet! Laidiet! Bruklina: Grāmatu Draugs, 1984.
• Satikšanās Rīgā. Ņūtona: LaRAs grāmatu klubs, 1989;
• Seši kalni. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība,1991;
• Eņģelīši nav miruši. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1993.

Dokumentālas grāmatas

• Prezidents un Latvijas paaudze. Veiverlija, Aiova: Latvju grāmata, 1975;
• Ievainotā dzīve: mūsdienu problēmas. Toronto: Daugavas Vanags, 1976;

Ārējās saites

• Jānis Klīdzējs - dzīve un darbi. Un atmiņas. (latviski)