Jānis Rubulis

Latvijas politiķis

Jānis Rubulis (latgaliešu: Juoņs Rubuļs; 1893—1960) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks. Tautas padomes loceklis (1918—1920), Satversmes sapulces deputāts (1920—1922),[1] 2. Saeimas deputāts (1925—1928) no Latgales Zemnieku partijas.

Jānis Rubulis
Tautas padomes loceklis
Amatā
1918. gada 17. novembris — 1920. gada 30. aprīlis
Satversmes sapulces deputāts
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris
2. Saeimas deputāts
Amatā
1925. gada 3. novembris — 1928. gada 5. novembris

Dzimšanas dati 1893. gada 6. maijā
Rāznas pagasts, Vitebskas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1960. gada 21. aprīlī
Stokholma Karogs: Zviedrija Zviedrija
Politiskā partija Latgales Zemnieku partija
Profesija virsnieks

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu
 
LPNP valde: sēž no kreisās puses K. Bahmanis (sekretārs), J. Rubulis (pr. biedrs), V. Zāmuēls (priekšsēdētājs), J. Palcmanis (pr. biedrs), K. Pauļuks (pr. biedrs), stāv no kreisās V. Siliņš, O. Nonācs, K. Skalbe, J. Akuraters, E. Laursons.

Dzimis 1893. gada 6. maijā Rāznas pagastā. Pirmā pasaules kara laikā J. Rubulis bija latviešu strēlnieku rezerves pulka virsnieks un Pirmā Latgales latviešu kongresa laikā organizēja tā apsardzi. Ka Latgales Pagaidu zemes padomes pārstāvi viņu ievēlēja Latviešu pagaidu nacionālās padomes valdē.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas bija Tautas padomes loceklis, kā Latgales Zemnieku partijas loceklis ievēlēts Satversmes sapulcē, kur bija Lāčplēša Kara ordeņa domes loceklis. Valsts zemes bankas valdes loceklis (1922—1939), tās pārvaldnieka biedrs (1939—1940). Līdztekus tam bija laikraksta Jaunas zinias redaktors un izdevējs, laikraksta Dryva izdevējs (1932) un laikraksta Jaunais vōrds izdevējs un redaktors (1927—1940). Otrā pasaules kara laika Rubulis devās trimdā uz Zviedriju, kur bija Zviedrijas Latviešu katoļu biedrības un Latviešu katoļu un demokrātisko zemnieku bloka priekšsēdētājs.[2]

Miris 1960. gada 21. aprīlī Stokholmā.