Jānis Rubulis
Jānis Rubulis (latgaliešu: Juoņs Rubuļs; 1893—1960) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks. Tautas padomes loceklis (1918—1920), Satversmes sapulces deputāts (1920—1922),[1] 2. Saeimas deputāts (1925—1928) no Latgales Zemnieku partijas.
Jānis Rubulis | |
---|---|
Tautas padomes loceklis | |
Amatā 1918. gada 17. novembris — 1920. gada 30. aprīlis | |
Satversmes sapulces deputāts | |
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
2. Saeimas deputāts | |
Amatā 1925. gada 3. novembris — 1928. gada 5. novembris | |
| |
Dzimšanas dati |
1893. gada 6. maijā Rāznas pagasts, Vitebskas guberņa (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1960. gada 21. aprīlī Stokholma Zviedrija |
Politiskā partija | Latgales Zemnieku partija |
Profesija | virsnieks |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1893. gada 6. maijā Rāznas pagastā. Pirmā pasaules kara laikā J. Rubulis bija latviešu strēlnieku rezerves pulka virsnieks un Pirmā Latgales latviešu kongresa laikā organizēja tā apsardzi. Ka Latgales Pagaidu zemes padomes pārstāvi viņu ievēlēja Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes valdē.
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas bija Tautas padomes loceklis, kā Latgales Zemnieku partijas loceklis ievēlēts Satversmes sapulcē, kur bija Lāčplēša Kara ordeņa domes loceklis. Valsts zemes bankas valdes loceklis (1922—1939), tās pārvaldnieka biedrs (1939—1940). Līdztekus tam bija laikraksta Jaunas zinias redaktors un izdevējs, laikraksta Dryva izdevējs (1932) un laikraksta Jaunais vōrds izdevējs un redaktors (1927—1940). Otrā pasaules kara laika Rubulis devās trimdā uz Zviedriju, kur bija Zviedrijas Latviešu katoļu biedrības un Latviešu katoļu un demokrātisko zemnieku bloka priekšsēdētājs.[2]
Miris 1960. gada 21. aprīlī Stokholmā.