Vikipēdija

Par cilvēcīgu Latviju

politiska partija Latvijā
(Pāradresēts no KPV LV)

"Par cilvēcīgu Latviju" (līdz 2021. gada 1. februārim[3] un no 27. marta[4] līdz 4. jūnijam[5] — KPV LV jeb "Kam pieder valsts?") ir 2016. gada 3. maijā izveidota[6] centriski labēja politiskā partija. Par savu ideoloģiju partija uzskata fiskālo konservatīvismu un nodokļu maksātāju tiesības,[7] kā arī sociāldemokrātiju.[8] Partija iestājas par pašvaldību skolu pārņemšanu valsts īpašumā, augstskolu apvienošanu, ministru skaita samazināšanu un koalīcijas padomes likvidēšanu. Tai ir trīs reģionālās grupas Apvienotajā Karalistē — Grimsbi, Liverpūlē un Mančestrā.

Par cilvēcīgu Latviju
Priekšsēdētājs Māris Možvillo[1]
Dibinātājs Artuss Kaimiņš
Sauklis Valstij jāsāk ar sevi
Dibināta 2016. gada 3. maijs
Galvenā mītne Brāļu Kaudzīšu iela 11 - 1, Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Biedri (2023) 652▼[2]
Ideoloģija
Politiskā pozīcija centriski labēja
Daļa no "Tauta. Zeme. Valstiskums."
Oficiālās krāsas      sarkana      zila
14. Saeima
0 / 100
Eiroparlaments
0 / 9
Valdība
0 / 14
Rīgas dome
0 / 60
Vadītās pašvaldības
0 / 43
Mājaslapa
cilvecigi.lv

13. Saeimā partija sākotnēji bija pārstāvēta ar 16 deputātiem, bet vēlāk — 10, 2020. gada rudenī palielinoties uz 11. KPV LV izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās bija advokāts Aldis Gobzems, vēlāk, 13. Saeimas termiņa pirmajā pusē gan A. Gobzems, gan partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš tika izslēgti no frakcijas KPV LV.[9] Pēc šīm veiksmīgajām Saeimas vēlēšanām, pārsvarā iekšējo nesaskaņu dēļ, partijas reitings ļoti strauji saruka, pakāpeniski izjuka frakcija un pati partija, tādēļ 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās KPV LV ieguva tikai 0,92% balsu, bet 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās — 1,12% balsu.

2022. gada 27. aprīlī "Par cilvēcīgu Latviju" kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju paziņoja par apvienības "Apvienība Latvijai" izveidi, taču drīz LSDSP to pameta. "Apvienība Latvijai" piedalījās 14. Saeimas vēlēšanās, taču saņēma tikai 0,33% vēlētāju atbalstu.

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās partija "Par cilvēcīgu Latviju" piedalās apvienības "Tauta. Zeme. Valstiskums." sastāvā, kuras vēlēšanu saraksta pirmais numurs bija 14. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.[10]

Vēlēšanas

labot šo sadaļu

Saeimas vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 14,25
16 / 100
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 0,33
0 / 100
 Kā "Apvienība Latvijai"

Eiropas Parlamenta vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 0,92
0 / 8
2024. 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas
0 / 9
 Kā apvienība Tauta. Zeme. Valstiskums.

Pašvaldību vēlēšanas

labot šo sadaļu

2017. gadā partija iesniedza sarakstus 15 pašvaldību vēlēšanām.[11] Partija piedalījās arī astoņās citās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Ogres novadā, Valmierā, Burtnieku novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Ventspilī, Rīgā un Ķekavas novadā, bet neieguva nepieciešamo vēlētāju skaitu, lai šī partija tiktu pārstāvēta šo novadu pašvaldībās. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās KPV LV ieguva tikai vienu mandātu Dobeles novadā.[12]

Rīgas domes vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2017. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas 3 824 (1,53%)
0 / 60
2020. 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas 1 912 (1,12%)
0 / 60

Latvijas pašvaldību vēlēšanas

labot šo sadaļu
Gads Vēlēšanas Novads/Pilsēta Vēlēšanu
rezultāts 		Ievēlētie deputāti
2017. 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas Alojas novads 236 (11,45%) Māris Možvillo
Ivars Ulmis
2 / 15
Jelgavas novads 598 (9,25%) Ralfs Nemiro
Aivars Geidāns
2 / 17
Jēkabpils 562 (7,03%) Kaspars Ģirģens
1 / 13
Saldus novads 600 (6,88%) Ramona Petraviča
1 / 17
Limbažu novads 417 (6,40%) Jānis Bārbalis
1 / 15
Jelgava 922 (5,40%) Lauris Zīverts
1 / 15
Kuldīgas novads 415 (5,06%) Ēriks Pucens
1 / 17
2021. 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas Dobeles novads 367 (5,20%) Māris Feldmanis
1 / 19
Bauskas novads 432 (4,86%) —
0 / 19
Kuldīgas novads 354 (4,82%) —
0 / 15
Talsu novads 429 (4,73%) —
0 / 15
Saldus novads 318 (4,47%) —
0 / 15
Krāslavas novads 188 (3,21%) —
0 / 15
Jelgavas novads 209 (3,05%) —
0 / 19
Jēkabpils novads 269 (2,38%) —
0 / 19
Tukuma novads 231 (1,94%) —
0 / 15
Jelgava 220 (1,89%) —
0 / 15
Limbažu novads 154 (1,84%) —
0 / 15
Preiļu novads 111 (1,68%) —
0 / 15
Balvu novads 97 (1,44%) —
0 / 15
Ogres novads 232 (1,34%) —
0 / 23
Salaspils novads 49 (1,04%) —
0 / 15
Aizkraukles novads 69 (0,89%) —
0 / 19
Siguldas novads 71 (0,78%) —
0 / 19
Dienvidkurzemes novads 63 (0,65%) —
0 / 19
Ropažu novads 36 (0,48%) —
0 / 19

Partijas šķelšanās

labot šo sadaļu
 
KPV LV/Neatkarīgie Saeimas frakcija un pārstāvniecība valdībā

Jau neilgi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurā partija ieguva 16 vietas Saeimā, frakcija nespēja vienoties par kopīgu dalību valdībā. No 16 frakcijas deputātiem tikai 11 nobalsoja par Krišjāņa Kariņa valdību, kurā partija bija pārstāvēta ar trim ministriem, bet 5 frakcijas deputāti balsoja pret. 2019. gada 6. februārī no partijas KPV LV frakcijas tika izslēgts ministru prezidenta kandidāts Aldis Gobzems.[13] 29. maijā no tās izstājās arī Linda Liepiņa.[14] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[15] bet 13. jūnijā Didzis Šmits, atstājot frakcijā 12 deputātus.[16] 2020. gada 8. janvārī no frakcijas tika izslēgti deputāti Aldis Blumbergs un Artuss Kaimiņš, atstājot 10 deputātus frakcijā.[17]

2020. gada 8. februāra biedru sapulcē tika ievēlēta jauna plašāka valde, ar 9 valdes locekļiem. Valdes locekļi par priekšsēdētāju ievēlēja Ati Zakatistovu.

Vēlāk pie frakcijām nepiederošajai deputātei Lindai Liepiņai noliekot deputāta mandātu, frakcijā KPV LV no 2020. gada 22. oktobra no Vidzemes saraksta pievienojās deputāts Māris Možvillo, kopā frakciju veidojot 11 deputātiem.[18]

2020. gada decembrī notika divas neatkarīgas, pat pretrunīgas, partijas sapulces.[19] Abās sapulcēs pieņēma lēmumu par tābrīža valdes priekšsēdētāja Ata Zakatistova izslēgšanu no valdes un partijas. A. Zakatistovs izstājās arī no Saeimas frakcijas, samazinot tās lielumu uz atkal 10 deputātiem.[20] Otrajā no sapulcēm izslēdza arī bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro[21] un tika pieņemts lēmums par partijas nosaukuma maiņu uz "Par cilvēcīgu Latviju", bet Uzņēmumu reģistrs 2021. gada janvāra sākumā atlika vairāku lēmumu ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, tai skaitā par partijas nosaukuma maiņu, nosakot 6. aprīli kā termiņu konstatēto nepilnību novēršanai.[22] 2021. gada 7. martā atkārtotā biedru sapulcē tika ievēlēta jauna partijas valde un par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Saeimas deputāti Ievu Krapāni, taču 27. martā pirmajā sapulcē ievēlētā valde paziņoja, ka Uzņēmumu reģistrs to ir atzinis par likumīgo valdi un tā ir atjaunojusi darbību, atgriežoties pie nosaukuma KPV LV. I. Krapāne to nosauca par reģistra veiktu "tehnisku izmaiņu" un aicināja biedrus "neļauties provokācijām".[4]

2021. gada 21. aprīlī no partijas KPV LV izstājās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, tai pašā dienā uzrakstot iesniegumu par iestāšanos Nacionālajā apvienībā, samazinot KPV LV pārstāvniecību valdībā uz diviem ministriem.[23] 26. aprīlī no Saeimas frakcijas izstājās Iveta Benhena-Bēkena. 12. maijā KPV LV frakcijas deputāti lēma par J. Vitenberga atsaukšanu no ekonomikas ministra amata. Ar četrām balsīm, tai skaitā izšķirošo frakcijas vadītāja M. Možvillo balsi, par, frakcija nolēma pieprasīt ministra atlaišanu. Pārējie četri Saeimas frakcijas deputāti (Aivars Geidāns, Edgars Kronbergs, Janīna Kursīte, Ivars Puga) nolēma pamest frakciju, tajā atstājot vairs tikai 5 deputātus.[24] Tā paša gada 2. jūnijā KPV LV izslēdza no Krišjāņa Kariņa ministru kabinetu veidojošās koalīcijas, pārējām partijām vienojoties, ka pārdalīs KPV LV ministru amatus savā starpā.[25] Pēc izslēgšanas no valdības, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča atgriezās Saeimas frakcijā.

2021. gada 12. augustā bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un viņa brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens nolēma veidot jaunu partiju un abi izstājās no partijas "Par cilvēcīgu Latviju", atkārtoti atstājot Saeimas frakciju ar pieciem deputātiem[26] (viņu domubiedrs Ēriks Pucens pameta partiju, taču palika tās Saeimas frakcijā).

2021. gada 7. septembrī "KPV LV" Saeimas frakcija mainīja nosaukumu uz "Neatkarīgie", pozicionējoties kā vairāku bijušo "KPV LV" deputātu, kuri šobrīd pārstāv dažādas partijas ("Par cilvēcīgu Latviju" un "Likums un kārtība"), apvienība. Nākamajā dienā frakcijai pievienojās Aldis Gobzems un Karina Sprūde.[27] Savukārt Ēriks Pucens tajā pašā dienā pameta frakciju.[28]

2022. gada 6. janvārī no partijas izstājās Ramona Petraviča, atstājot tikai Māri Možvillo kā vienīgo Saeimas deputātu, kurš ir gan "Par cilvēcīgu Latviju" partijas biedrs, gan "Neatkarīgo" frakcijas biedrs.[29] Tādējādi partijas biedru rindās vairs nav palicis neviens no 16 deputātiem, kas no tās saraksta tika sākotnēji ievēlēti 13. Saeimā.

Par pretlikumīgi iztērētiem līdzekļiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2022. gada janvārī uz gadu apturēja valsts finansējumu partijai.[30]

Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, 2022. gada 27. aprīlī PCL kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju paziņoja par apvienības "Apvienība Latvijai" izveidi. Tika ziņots, ka partijā esot vairāk kā 650 biedru.[31] Tomēr jau jūnijā projekts izjuka, jo LSDSP paziņoja par jaunas apvienības izveidi ar Latvijas Zemnieku savienību uz Zaļo un zemnieku savienības bāzes.[32] LSDSP vietu apvienībā ieņēma partija "Tēvzemes mantojums", taču tas apvienībai neļāva iekļūt Saeimā.[33]

labot šo sadaļu
 
2016. gada logotips
2016. gada logotips 
 
2018. gada logotips
2018. gada logotips 
 
2021. gada logotips
2021. gada logotips 

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 22. maijā. Skatīts: 2022. gada 5. maijā.
  2. ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2023-03-07.
  3. ↑ LETA. «'Par cilvēcīgu Latviju' — partijai 'KPV LV' reģistrēts jaunais nosaukums un valde». delfi.lv (latviešu), 2021-02-01. Skatīts: 2021-04-14.
  4. ↑ 4,0 4,1 «No bijušās «KPV LV» valdes prasīs iztērētos līdzekļus par neatļautu partijas nosaukuma maiņu». Lsm.lv (latviešu). 2021-03-27. Skatīts: 2021-04-14.
  5. ↑ «Partijas “KPV LV” nosaukums atkal mainīts uz “Par cilvēcīgu Latviju”». skaties.lv. Skatīts: 2021-06-05.
  6. ↑ «Uzņēmumu reģistrs» (latviešu). Skatīts: 2019-06-13.
  7. ↑ http://www.kampiedervalsts.com/lv/programma/ Arhivēts 2017. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē. KPV LV Priekšvēlēšanu programma 03.05.2017
  8. ↑ «Par mums». Par cilvēcīgu Latviju |. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-07. Skatīts: 2022-09-07.
  9. ↑ «Latvijas Republikas 13.Saeimas Frakcijas». titania.saeima.lv. Skatīts: 2020-11-10.
  10. ↑ «Kiršteins būs EP vēlēšanu līderis "Tauta. Zeme. Valsts" sarakstā». Latvijā (latviešu). 2024-02-08. Skatīts: 2024-02-08.
  11. ↑ "Artuss Kaimiņš par dalību 2017. gada pašvaldību vēlēšanās." Arhivēts 2017. gada 2. jūnijā, Wayback Machine vietnē. kampiedervalsts.com. 2017.04.26
  12. ↑ «Dobeles novads: Vēlēšanu rezultāti». pv2021.cvk.lv. Skatīts: 2021-06-06.
  13. ↑ Katrīna Žukova. «Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas». delfi.lv (latviešu), 2019-02-06. Skatīts: 2019-06-13.
  14. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 29. maijā.
  15. ↑ LETA. «No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde». delfi.lv (latviešu), 2019-05-30. Skatīts: 2019-06-13.
  16. ↑ LETA. «'KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru». delfi.lv (latviešu), 2019-06-13. Skatīts: 2019-06-13.
  17. ↑ «No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs». Lsm.lv (latviešu). 2020-01-08. Skatīts: 2021-04-14.
  18. ↑ «Māris Možvillo - Latvijas Republikas 13.Saeima». titania.saeima.lv. Skatīts: 2020-11-10.
  19. ↑ LETA. «Notiks divas konkurējošas 'KPV LV' biedru sapulces». delfi.lv (latviešu), 2020-12-05. Skatīts: 2021-04-14.
  20. ↑ «Zakatistovs atkāpjas no KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amata un atstāj frakciju». Diena.lv. 2020-12-12. Skatīts: 2021-04-15.
  21. ↑ «Vienā no konkurējošām «KPV LV» biedru sapulcēm nobalso par pašreizējās partijas valdes atsaukšanu». Lsm.lv (latviešu). 2020-12-06. Skatīts: 2021-04-14.
  22. ↑ «Joprojām nav skaidrības, kura "KPV LV" daļa ir "īstā"». Apollo.lv (latviešu). 2021-01-19. Skatīts: 2021-04-14.
  23. ↑ «Ekonomikas ministrs Vitenbergs no "KPV LV" nolēmis pāriet uz NA». Apollo.lv (latviešu). 2021-04-21. Skatīts: 2021-04-21.
  24. ↑ «Reaģējot uz kolēģu lēmumu atsaukt Vitenbergu, četri "KPV LV" deputāti pamet frakciju». Apollo.lv (latviešu). 2021-05-12. Skatīts: 2021-05-12.
  25. ↑ https://www.apollo.lv/7262528/karina-valdiba-stradas-bez-partijas-kpv-lv-tiks-nomainiti-cetri-ministri
  26. ↑ www.DELFI.lv. «Brāļi Ģirģeni veidos jaunu partiju». delfi.lv (latviešu), 2021-08-12. Skatīts: 2021-09-08.
  27. ↑ «Gobzems un Sprūde atkal pievienojušies savai sākotnējai Saeimas frakcijai». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-09-08.
  28. ↑ «Pucens pamet “Neatkarīgo” frakciju, lai piedalītos “Republikas” deputātu grupas veidošanā». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-09-08.
  29. ↑ «Petraviča izstājas no partijas "Par cilvēcīgu Latviju"» (latviešu). 2022-01-06. Skatīts: 2022-01-06.
  30. ↑ «KNAB uz gadu aptur valsts finansējumu «KPV LV» pēctecei partijai «Par cilvēcīgu Latviju»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-17.
  31. ↑ «LSDSP un «KPV LV» pēctece vienojušās par kopēju startu 14. Saeimas vēlēšanās». www.lsm.lv (latviešu). 2022-04-27. Skatīts: 2022-04-27.
  32. ↑ «Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-18.
  33. ↑ «Partijas “Tēvzemes mantojums” kandididāti vēstījumi uz 14.Saeimas vēlēšanām 17.saraksts "Apvienība Latvijai".». tevzemesmantojums.mozello.com (latviešu). Skatīts: 2023-04-17.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Par_cilvēcīgu_Latviju&oldid=4158810"