Par cilvēcīgu Latviju

politiska partija Latvijā
(Pāradresēts no KPV LV)

"Par cilvēcīgu Latviju" (līdz 2021. gada 1. februārim[3] un no 27. marta[4] līdz 4. jūnijam[5]KPV LV jeb "Kam pieder valsts?") ir 2016. gada 3. maijā izveidota[6] centriski labēja politiskā partija. Par savu ideoloģiju partija uzskata fiskālo konservatīvismu un nodokļu maksātāju tiesības,[7] kā arī sociāldemokrātiju.[8] Partija iestājas par pašvaldību skolu pārņemšanu valsts īpašumā, augstskolu apvienošanu, ministru skaita samazināšanu un koalīcijas padomes likvidēšanu. Tai ir trīs reģionālās grupas Apvienotajā KaralistēGrimsbi, Liverpūlē un Mančestrā.

Par cilvēcīgu Latviju
Priekšsēdētājs Māris Možvillo[1]
Dibinātājs Artuss Kaimiņš
Sauklis Valstij jāsāk ar sevi
Dibināta 2016. gada 3. maijs
Galvenā mītne Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela 11 - 1, Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Biedri (2021) 602[2]
Ideoloģija
Politiskā pozīcija centriski labēja
Daļa no "Apvienība Latvijai"
Oficiālās krāsas      sarkana      zila
13. Saeima
1 / 100
Eiroparlaments
0 / 8
Valdība
0 / 14
Rīgas dome
0 / 60
Mājaslapa
cilvecigi.lv

13. Saeimā partija sākotnēji bija pārstāvēta ar 16 deputātiem, bet vēlāk — 10, 2020. gada rudenī palielinoties uz 11. KPV LV izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās bija advokāts Aldis Gobzems, vēlāk, 13. Saeimas termiņa pirmajā pusē gan A. Gobzems, gan partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš tika izslēgti no frakcijas KPV LV.[9] Pēc šīm veiksmīgajām Saeimas vēlēšanām, pārsvarā iekšējo nesaskaņu dēļ, partijas reitings ļoti strauji saruka un 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās KPV LV ieguva tikai 0,92% balsu, bet 2020. gada Rīgas domes vēlēšanās — 1,12% balsu.

2022. gada 27. aprīlī PCL kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju paziņoja par apvienības "Apvienība Latvijai" izveidi, taču drīz LSDSP to pameta.

VēlēšanasLabot

Pašvaldību vēlēšanasLabot

2017. gadā partija iesniedza sarakstus 15 pašvaldību vēlēšanām.[10] Partija piedalījās arī astoņās citās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Ogres novadā, Valmierā, Burtnieku novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Ventspilī, Rīgā un Ķekavas novadā, bet neieguva nepieciešamo vēlētāju skaitu, lai šī partija tiktu pārstāvēta šo novadu pašvaldībās. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās KPV LV ieguva tikai vienu mandātu Dobeles novadā.[11]

Gads Vēlēšanas Novads/Pilsēta Saraksta
1. numurs
Vēlēšanu
rezultāts
Visvairāk (+) Ievēlētie deputāti
2017. 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas Alojas novads Māris Možvillo 236 (11,45%) Māris Možvillo 122 Māris Možvillo
Ivars Ulmis
2 / 15
Jelgavas novads Ralfs Nemiro 598 (9,25%) Ralfs Nemiro 155 Ralfs Nemiro
Aivars Geidāns
2 / 17
Jēkabpils Kaspars Ģirģens 562 (7,03%) Kaspars Ģirģens 295 Kaspars Ģirģens
1 / 13
Saldus novads Ramona Petraviča 600 (6,88%) Ramona Petraviča 212 Ramona Petraviča
1 / 17
Limbažu novads Agnese Zagorska 417 (6,40%) Agnese Zagorska 113 Jānis Bārbalis
1 / 15
Jelgava Lauris Zīverts 922 (5,40%) Lauris Zīverts 405 Lauris Zīverts
1 / 15
Kuldīgas novads Ēriks Pucens 415 (5,06%) Ēriks Pucens 198 Ēriks Pucens
1 / 17
2020. 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas Rīga Ralfs Nemiro 1 912 (1,12%) Ralfs Nemiro 1 115
0 / 60

Saeimas vēlēšanasLabot

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti (no 100) Piezīmes
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 14,25
16 / 100

Eiropas ParlamentsLabot

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti (no 8) Piezīmes
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 0,92
0 / 8

Partijas šķelšanāsLabot

KPV LV un Neatkarīgie
Saeimas frakcija un pārstāvniecība valdībā

Jau neilgi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurā partija ieguva 16 vietas Saeimā, frakcija nespēja vienoties par kopīgu dalību valdībā. No 16 frakcijas deputātiem tikai 11 nobalsoja par Krišjāņa Kariņa valdību, kurā partija bija pārstāvēta ar trim ministriem, bet 5 frakcijas deputāti balsoja pret. 2019. gada 6. februārī no partijas KPV LV frakcijas tika izslēgts ministru prezidenta kandidāts Aldis Gobzems.[12] 29. maijā no tās izstājās arī Linda Liepiņa.[13] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[14] bet 13. jūnijā Didzis Šmits, atstājot frakcijā 12 deputātus.[15] 2020. gada 8. janvārī no frakcijas tika izslēgti deputāti Aldis Blumbergs un Artuss Kaimiņš, atstājot 10 deputātus frakcijā.[16]

2020. gada 8. februāra biedru sapulcē tika ievēlēta jauna plašāka valde, ar 9 valdes locekļiem. Valdes locekļi par priekšsēdētāju ievēlēja Ati Zakatistovu.

Vēlāk pie frakcijām nepiederošajai deputātei Lindai Liepiņai noliekot deputāta mandātu, frakcijā KPV LV no 2020. gada 22. oktobra no Vidzemes saraksta pievienojās deputāts Māris Možvillo, kopā frakciju veidojot 11 deputātiem.[17]

2020. gada decembrī notika divas neatkarīgas, pat pretrunīgas, partijas sapulces.[18] Abās sapulcēs pieņēma lēmumu par tābrīža valdes priekšsēdētāja Ata Zakatistova izslēgšanu no valdes un partijas. A. Zakatistovs izstājās arī no Saeimas frakcijas, samazinot tās lielumu uz atkal 10 deputātiem.[19] Otrajā no sapulcēm izslēdza arī bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro[20] un tika pieņemts lēmums par partijas nosaukuma maiņu uz "Par cilvēcīgu Latviju", bet Uzņēmumu reģistrs 2021. gada janvāra sākumā atlika vairāku lēmumu ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, tai skaitā par partijas nosaukuma maiņu, nosakot 6. aprīli kā termiņu konstatēto nepilnību novēršanai.[21] 2021. gada 7. martā atkārtotā biedru sapulcē tika ievēlēta jauna partijas valde un par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Saeimas deputāti Ievu Krapāni, taču 27. martā pirmajā sapulcē ievēlētā valde paziņoja, ka Uzņēmumu reģistrs to ir atzinis par likumīgo valdi un tā ir atjaunojusi darbību, atgriežoties pie nosaukuma KPV LV. I. Krapāne to nosauca par reģistra veiktu "tehnisku izmaiņu" un aicināja biedrus "neļauties provokācijām".[4]

2021. gada 21. aprīlī no partijas KPV LV izstājās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, tai pašā dienā uzrakstot iesniegumu par iestāšanos Nacionālajā apvienībā, samazinot KPV LV pārstāvniecību valdībā uz diviem ministriem.[22] 26. aprīlī no Saeimas frakcijas izstājās Iveta Benhena-Bēkena. 12. maijā KPV LV frakcijas deputāti lēma par J. Vitenberga atsaukšanu no ekonomikas ministra amata. Ar četrām balsīm, tai skaitā izšķirošo frakcijas vadītāja M. Možvillo balsi, par, frakcija nolēma pieprasīt ministra atlaišanu. Pārējie četri Saeimas frakcijas deputāti (Aivars Geidāns, Edgars Kronbergs, Janīna Kursīte, Ivars Puga) nolēma pamest frakciju, tajā atstājot vairs tikai 5 deputātus.[23] Tā paša gada 2. jūnijā KPV LV izslēdza no Krišjāņa Kariņa ministru kabinetu veidojošās koalīcijas, pārējām partijām vienojoties, ka pārdalīs KPV LV ministru amatus savā starpā.[24] Pēc izslēgšanas no valdības, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča atgriezās Saeimas frakcijā.

2021. gada 12. augustā bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un viņa brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens nolēma veidot jaunu partiju un abi izstājās no partijas "Par cilvēcīgu Latviju", atkārtoti atstājot Saeimas frakciju ar pieciem deputātiem[25] (viņu domubiedrs Ēriks Pucens pameta partiju, taču palika tās Saeimas frakcijā).

2021. gada 7. septembrī "KPV LV" Saeimas frakcija mainīja nosaukumu uz "Neatkarīgie", pozicionējoties kā vairāku bijušo "KPV LV" deputātu, kuri šobrīd pārstāv dažādas partijas ("Par cilvēcīgu Latviju" un "Likums un kārtība"), apvienība. Nākamajā dienā frakcijai pievienojās Aldis Gobzems un Karina Sprūde.[26] Savukārt Ēriks Pucens tajā pašā dienā pameta frakciju.[27]

2022. gada 6. janvārī no partijas izstājās Ramona Petraviča, atstājot tikai Māri Možvillo kā vienīgo Saeimas deputātu, kurš ir gan "Par cilvēcīgu Latviju" partijas biedrs, gan "Neatkarīgo" frakcijas biedrs.[28] Tādējādi partijas biedru rindās vairs nav palicis neviens no 16 deputātiem, kas no tās saraksta tika sākotnēji ievēlēti 13. Saeimā.

Par pretlikumīgi iztērētiem līdzekļiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2022. gada janvārī uz gadu apturēja valsts finansējumu partijai.[29]

Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, 2022. gada 27. aprīlī PCL kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju paziņoja par apvienības "Apvienība Latvijai" izveidi. Tika ziņots, ka partijā esot vairāk kā 650 biedru.[30] Tomēr jau 1. jūnijā tika paziņots par apvienības likvidēšanu, jo LSDSP paziņoja par jaunas apvienības izveidi ar Latvijas Zemnieku savienību uz Zaļo un zemnieku savienības bāzes.[31]

Labot

2016. gada logotips 
2018. gada logotips 
2021. gada logotips 

AtsaucesLabot

  1. https://cilvecigi.lv/cilveki/valde
  2. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kvoruma-trukuma-del-nenotiek-par-cilvecigu-latviju-ikgadeja-biedru-sapulce.a393701/
  3. LETA. «'Par cilvēcīgu Latviju' — partijai 'KPV LV' reģistrēts jaunais nosaukums un valde». delfi.lv (latviešu), 2021-02-01. Skatīts: 2021-04-14.
  4. 4,0 4,1 «No bijušās «KPV LV» valdes prasīs iztērētos līdzekļus par neatļautu partijas nosaukuma maiņu». Lsm.lv (latviešu). 2021-03-27. Skatīts: 2021-04-14.
  5. «Partijas “KPV LV” nosaukums atkal mainīts uz “Par cilvēcīgu Latviju”». skaties.lv. Skatīts: 2021-06-05.
  6. «Uzņēmumu reģistrs» (latviešu). Skatīts: 2019-06-13.
  7. http://www.kampiedervalsts.com/lv/programma/ Archived 2017. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē. KPV LV Priekšvēlēšanu programma 03.05.2017
  8. «Par mums». Par cilvēcīgu Latviju |. Skatīts: 2022-09-07.
  9. «Latvijas Republikas 13.Saeimas Frakcijas». titania.saeima.lv. Skatīts: 2020-11-10.
  10. "Artuss Kaimiņš par dalību 2017. gada pašvaldību vēlēšanās." Archived 2017. gada 2. jūnijā, Wayback Machine vietnē. kampiedervalsts.com. 2017.04.26
  11. pv2021.cvk.lv https://pv2021.cvk.lv/pub/dobeles-novads/velesanu-rezultati. Skatīts: 2021-06-06. Tukšs vai neesošs |title=
  12. Katrīna Žukova. «Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas». delfi.lv (latviešu), 2019-02-06. Skatīts: 2019-06-13.
  13. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 29. maijā.
  14. LETA. «No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde». delfi.lv (latviešu), 2019-05-30. Skatīts: 2019-06-13.
  15. LETA. «'KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru». delfi.lv (latviešu), 2019-06-13. Skatīts: 2019-06-13.
  16. «No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs». Lsm.lv (latviešu). 2020-01-08. Skatīts: 2021-04-14.
  17. «Māris Možvillo - Latvijas Republikas 13.Saeima». titania.saeima.lv. Skatīts: 2020-11-10.
  18. LETA. «Notiks divas konkurējošas 'KPV LV' biedru sapulces». delfi.lv (latviešu), 2020-12-05. Skatīts: 2021-04-14.
  19. «Zakatistovs atkāpjas no KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amata un atstāj frakciju». Diena.lv. 2020-12-12. Skatīts: 2021-04-15.
  20. «Vienā no konkurējošām «KPV LV» biedru sapulcēm nobalso par pašreizējās partijas valdes atsaukšanu». Lsm.lv (latviešu). 2020-12-06. Skatīts: 2021-04-14.
  21. «Joprojām nav skaidrības, kura "KPV LV" daļa ir "īstā"». Apollo.lv (latviešu). 2021-01-19. Skatīts: 2021-04-14.
  22. «Ekonomikas ministrs Vitenbergs no "KPV LV" nolēmis pāriet uz NA». Apollo.lv (latviešu). 2021-04-21. Skatīts: 2021-04-21.
  23. «Reaģējot uz kolēģu lēmumu atsaukt Vitenbergu, četri "KPV LV" deputāti pamet frakciju». Apollo.lv (latviešu). 2021-05-12. Skatīts: 2021-05-12.
  24. https://www.apollo.lv/7262528/karina-valdiba-stradas-bez-partijas-kpv-lv-tiks-nomainiti-cetri-ministri
  25. www.DELFI.lv. «Brāļi Ģirģeni veidos jaunu partiju». delfi.lv (latviešu), 2021-08-12. Skatīts: 2021-09-08.
  26. «Gobzems un Sprūde atkal pievienojušies savai sākotnējai Saeimas frakcijai». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-09-08.
  27. «Pucens pamet “Neatkarīgo” frakciju, lai piedalītos “Republikas” deputātu grupas veidošanā». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2021-09-08.
  28. «Petraviča izstājas no partijas "Par cilvēcīgu Latviju"» (latviešu). 2022-01-06. Skatīts: 2022-01-06.
  29. «KNAB uz gadu aptur valsts finansējumu «KPV LV» pēctecei partijai «Par cilvēcīgu Latviju»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-17.
  30. «LSDSP un «KPV LV» pēctece vienojušās par kopēju startu 14. Saeimas vēlēšanās». www.lsm.lv (latviešu). 2022-04-27. Skatīts: 2022-04-27.
  31. «Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-18.

Ārējās saitesLabot