2017. gada Rīgas domes vēlēšanas
2017. gada Rīgas domes vēlēšanas notika 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanu dienā 3. jūnijā Rīgas domē ievēlēja 60 deputātus.[1] Vēlēšanām tika iesniegti 11 kandidātu saraksti, kas veidoti no 594 kandidātiem.[2]
2017. gada 3. jūnijs | |
---|---|
Informācija par pašvaldību | |
Pašvaldība | Rīga |
Dome | Rīgas dome |
Deputātu vietas | 60 |
Vēlēšanu rezultāti | |
Uzvarētāji | Saskaņa/Gods kalpot Rīgai (32) |
Citas domē iekļuvušas partijas | |
Vēlēšanu statistika | |
Balsstiesīgo skaits | 426 505 |
Vēlētāju skaits | 250 445 (58,72% aktivitāte) |
Kandidāti | 594 no 11 sarakstiem |
Kandidātu saraksti
labot šo sadaļuNr. | Saraksts | Kandidāti | Līderis | Balsis | % | Ievēlēti |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | Latvijas Reģionu apvienība, "Latvijas attīstībai" | 63 | Mārtiņš Bondars | 34 176 | 13,66% | 9 |
2 | "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Partija "Gods kalpot Rīgai" | 63 | Nils Ušakovs | 127 099 | 50,82% | 32 |
3 | Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par neatkarīgu Latviju!" | 41 | Juris Žuravļovs | 799 | 0,32% | 0 |
4 | Politiskā partija "KPV LV" | 21 | Atis Zakatistovs | 3824 | 1,53% | 0 |
5 | Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 63 | Baiba Broka | 23 135 | 9,25% | 6 |
6 | Eiroskeptiķu Rīcības partija | 63 | Igors Meļņikovs | 549 | 0,22% | 0 |
7 | Partija "VIENOTĪBA" | 63 | Vilnis Ķirsis | 15 653 | 6,26% | 4 |
8 | No sirds Latvijai | 63 | Diāna Novicka | 1517 | 0,61% | 0 |
9 | Zaļo un Zemnieku savienība | 63 | Armands Krauze | 8249 | 3,30% | 0 |
10 | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija | 28 | Normunds Vilnītis | 576 | 0,23% | 0 |
11 | Jaunā konservatīvā partija | 63 | Juta Strīķe | 33 553 | 13,42% | 9 |
Rezultāti Rīgas apkaimēs
labot šo sadaļuApkaime | Saskaņa/Gods kalpot Rīgai | Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas attīstībai | Jaunā konservatīvā partija |
---|---|---|---|
Avoti | 30,62% | 21,32% | 19,57% |
Bieriņi | 17,21% | 17,21% | 24,70% |
Bolderāja | 71,80% | 7,77% | 6,60% |
Brasa | 26,19% | 22,13% | 22,32% |
Bukulti | 24,93% | 19,15% | 24,56% |
Centrs | 28,41% | 20,93% | 19,59% |
Daugavgrīva | 79,05% | 5,34% | 5,09% |
Dzirciems | 46,60% | 14,44% | 15,45% |
Dārzciems | 59,22% | 11,46% | 10,50% |
Grīziņkalns | 30,44% | 19,55% | 20,15% |
Imanta | 60,89% | 10,35% | 10,74% |
Iļģuciems | 56,58% | 11,74% | 11,61% |
Jaunciems | 38,10% | 18,38% | 16,15% |
Jugla | 47,61% | 14,40% | 14,80% |
Katlakalns | 36,44% | 17,22% | 16,27% |
Latgales apkaime | 61,58% | 11,26% | 9,95% |
Mežaparks | 30,54% | 19,22% | 19,02% |
Mežciems | 50,06% | 13,68% | 13,72% |
Mīlgravis | 63,85% | 10,96% | 9,04% |
Pleskodāle | 40,97% | 16,72% | 17,22% |
Purvciems | 57,16% | 11,84% | 11,64% |
Pētersala-Andrejsala | 48,97% | 14,57% | 14,11% |
Pļavnieki | 71,18% | 8,14% | 7,31% |
Rumbula | 53,55% | 12,19% | 12,54% |
Sarkandaugava | 61,48% | 11,06% | 9,98% |
Skanste | 36,35% | 18,10% | 19,14% |
Teika | 32,88% | 17,70% | 18,77% |
Torņakalns | 33,64% | 20,37% | 17,81% |
Vecmīlgrāvis | 65,78% | 9,56% | 8,02% |
Vecpilsēta | 26,04% | 22,80% | 19,22% |
Vecāķi | 24,42% | 21,98% | 22,61% |
Zasulauks | 46,59% | 15,49% | 15,17% |
Ziepniekkalns | 52,81% | 13,97% | 12,61% |
Zolitūde | 66,26% | 9,52% | 8,45% |
Āgenskalns | 33,79% | 17,72% | 20,00% |
Čiekurkalns | 35,00% | 17,57% | 18,10% |
Ķengarags | 66,40% | 9,61% | 8,62% |
Šķirotava | 54,74% | 10,64% | 12,38% |
Rezultāti no Atgāzenes, Beberbeķiem, Berģiem, Bišumuižas, Brekšiem, Buļļiem, Dreiliņiem, Dārziņiem, Kleistiem, Kundziņsalas, Mangaļsalas, Mūkupurva, Salas, Spilves, Sužiem, Trīsciema, Vecdaugavas, Voleriem, Ķīpsalas un Šampētera nav iekļauti, jo šajās apkaimēs neatradās vēlēšanu iecirkņi.
Priekšvēlēšanu aptaujas
labot šo sadaļuPēc socioloģisko pētījumu kompānijas "Norstat" 2017. gada maija vidū veiktās aptaujas datiem līderpozīcijās atradās "Saskaņas" un GKR apvienotais saraksts, par kuru bija gatavi balsot 41,2 % aptaujāto rīdzinieku. Par savienības "Latvijas Reģionu apvienība" un "Latvijas Attīstībai" (LRA/LA) sarakstu bija gatavi balsot 9,9% aptaujāto, par "Nacionālās apvienības" sarakstu 9,3%, par Jauno Konservatīvo partiju 8,9%, par partiju "Vienotība" — 8,2%, bet par Zaļo un zemnieku savienības sarakstu 6,2% aptaujāto. Šī aptauja prognozēja, ka Rīgas Domē neiekļūs partijas "KPV LV", "No sirds Latvijai", kustība "Par neatkarīgu Latviju!", LSDSP un Eiroskeptiķu Rīcības partija. 10,65% aptaujāto rīdzinieku vēl nebija izlēmuši, par ko balsot.[3]
Vēlēšanu dienā Latvijas Televīzija, LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu veica aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem (exit poll). Tās liecināja, ka lielāko atbalstu Rīgas Domes vēlēšanās guva "Saskaņas"/"Gods kalpot Rīgai" (balsojuši 42,9% aptaujāto), Latvijas Reģionu apvienība/"Latvijas attīstībai" (17,01%), Jaunā konservatīvā partija (13,57%), "Vienotība" (9,57%) un Nacionālā apvienība (8,26%). Aptauja prognozēja, ka 5% barjeru nav pārvarējušas ZZS (3,19%), "KPV LV" (1,69%), "Par neatkarīgu Latviju!" (1,25%), "No sirds Latvijai" (1,19%), Eiroskeptiķu Rīcības partija (0,75%) un LSDSP (0,63%).[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. maijā. Skatīts: 2017. gada 21. februārī.
- ↑ «2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas — Rīga». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2017. gada 28. aprīlī.
- ↑ Jaunākie partiju reitingi: Rīgas domē varētu iekļūt seši saraksti; “latviešu partijas” popularitātē apsteidz Ušakova “Saskaņu” Jānis Eglītis, LETA 2017. gada 30. maijā
- ↑ Vēlētāju aptauja: Rīgā 'Saskaņa/GKR' guvusi 43% atbalstu; Daugavpilī briest pārmaiņas DELFI.lv 2017. gada 3. jūnijā