2015. gads
(Pāradresēts no 2015)
2015. gads (MMXV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kino | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2015 MMXV |
| Ab urbe condita | 2768 |
| Armēņu kalendārs | 1464 ԹՎ ՌՆԿԴ |
| Asīriešu kalendārs | 6765 |
| Bahāju kalendārs | 171—172 |
| Bengāliešu kalendārs | 1422 |
| Berberu kalendārs | 2965 |
| Budistu kalendārs | 2559 |
| Birmiešu kalendārs | 1377 |
| Bizantiešu kalendārs | 7523—7524 |
| Ķīniešu kalendārs | 甲午年 (Koka zirgs) 4711 vai 4651 — līdz — 乙未年 (Koka kaza) 4712 vai 4652 |
| Koptu kalendārs | 1731—1732 |
| Etiopu kalendārs | 2007—2008 |
| Ebreju kalendārs | 5775—5776 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2071—2072 |
| - Shaka Samvat | 1937—1938 |
| - Kali Juga | 5116—5117 |
| Holocēna kalendārs | 12015 |
| Igbo kalendārs | 1015—1016 |
| Irānas kalendārs | 1393—1394 |
| Islāma kalendārs | 1436—1437 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4348 |
| UNIX laiks | 1420070400—1451606399 |
Apvienoto Nāciju Organizācija šo gadu bija noteikusi par starptautisko augsnes,[1] gaismas un gaismas tehnoloģijas[2] un pākšaugu gadu.[3]
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- Lietuva oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību litus uz eiro;[4]
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Latvija, nomainot Itāliju;[5]
- stājas spēkā likums par Eirāzijas ekonomiskās savienības izveidi, ko veido Baltkrievija, Krievija un Kazahstāna;[6][7]
- Palestīnas valsts un Palestīnas pašpārvalde parakstīja līgumu un pievienojās Starptautiskajā krimināltiesā;
- Krievijā sāka ieviest elektroniskās identifikācijas kartes;[8]
- par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Monsa (Beļģijā) un Plzeņa (Čehijā);
- Šanhajā Jaungada sagaidīšanas laikā bojā gāja 36 cilvēki un vēl 47 guva traumas.[9]
- 2. janvāris — Eirāzijas ekonomiskajai savienībai pievienojas Armēnija.
- 3. janvāris—7. janvāris — Boko Haram grupējums Nigērijas pilsētā Bagā veica masu sērijveida slepkavības, nogalinot vairākus tūkstošus cilvēku.[10][11]
- 4. janvāris — Uzbekistānā notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
- 7. janvāris:
- 8. janvāris — Šrilankā notika prezidenta vēlēšanas. Tajās uzvarēja Šrilankas Brīvības partijas pārstāvis Maitripala Sirisena.
- 9. janvāris — tipogrāfijā Damartinas en Goeles pilsētā 35 kilometrus no Parīzes speciālā operācijā tika nogalināti 7. janvāra Charlie Hebdo redakcijas apšaudes organizatori — brāļi Saīds un Šerifs Kuači.
- 11. janvāris:
- Horvātijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta;
- Beverlihilsā tika pasniegta 72. Zelta globusa balva;
- Parīzē notika "miljonu maršs", kas bija pret terorismu vērsta protesta akcija.
- 12. janvāris — kā pasaules labākais futbolists otro gadu pēc kārtas ar FIFA Zelta bumbu tika apbalvots Krištianu Ronaldu.
- 14. janvāris:
- no Itālijas prezidenta amata atkāpās Džordžo Napolitāno.
- Tomijs Kaldvells un Kevins Džorgersons kļuva par pirmajiem cilvēkiem pasaulē, kas veiksmīgi brīvajā kāpienā uzkāpa 3000 m augstajā El Capitan klinšu sienā Josemitu nacionālajā parkā, Kalifornijā.
- 20.—21. janvāris — Zambijā notika prezidenta vēlēšanas, tajās uzvarēja Edgars Lungu.
- 22. janvāris — no Jemenas prezidenta amata atkāpās Abdrabuhs Mansurs Hadi.
- 23. janvāris
- Šveices Nacionālā banka atteicās no Šveices franka piesaistes eiro, izraisot satricinājumus starptautiskajos finanšu tirgos;[13][14]
- pēc Abdulla Saūda nāves par Saūda Arābijas karali kļuva Selmāns Āl Saūds.
- 24. janvāris—1. februāris — Slovākijā notika XXVII Ziemas Universiāde.
- 25. janvāris — Grieķijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Syriza.
- 26. janvāris — par Grieķijas premjerministru tika iecelts Aleksis Ciprs.
Februāris labot šo sadaļu
- 8. februāris — Londonā tika pasnegta 68. Britu Kinoakadēmijas filmu balva.
- 22. februāris — Holivudā tika pasniegta 87. Kinoakadēmijas balva.
Marts labot šo sadaļu
- 1. marts — Tadžikistānā notika parlamenta vēlēšanas.
- 6. marts — NASA zonde Dawn iegāja orbītā ap pundurplanētu Cereru, kļūstot par pirmo kosmisko aparātu, kurš iegājis orbītā ap diviem astronomiskiem objektiem (neskaitot Zemi).
- 17. marts — Izraēlā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
- 20. marts — Atlantijas okeāna ziemeļu daļā tika novērots pilns Saules aptumsums.
- 24. marts — Alpos, Francijā, nogāzās Germanwings lidmašīna, gāja bojā visi 150 cilvēki, kas tajā atradās.
Aprīlis labot šo sadaļu
- 15. aprīlis — paziņots, ka telesakaru iekārtu ražotājs Alcatel-Lucent apvienosies ar Nokia.
- 19. aprīlis — Somijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Centra partija.
- 27. aprīlis — palaists Turkmenistānas un Monako pirmais pavadonis TürkmenÄlem52E/MonacoSAT.
- 24. aprīlis — Armēņu genocīda 100. gadadiena.
Maijs labot šo sadaļu
- 5. maijs—31. oktobris — Milānā notika pasaules izstāde Expo 2015.
- 19.—23. maijs — Austrijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Zviedrijas pārstāvis Monss Selmerlēvs.
Jūnijs labot šo sadaļu
- 12.—28. jūnijs — Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notiks pirmās Eiropas spēles.
- 17. jūnijs — Kazahstāna pilnībā pāries uz ciparu apraidi.
Jūlijs labot šo sadaļu
- 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Luksemburga, nomainot Latviju.
- 14. jūlijs — NASA zonde New Horizons veica Plutona pārlidojumu, kļūstot par pirmo kosmisko aparātu, kas tuvumā pētījis Transneptūna objektu;
Septembris labot šo sadaļu
- 9. septembris — Elizabete II Vindzora kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu.
- 10. septembris — paziņots par agrīno cilvēku sugas Homo naledi atklāšanu Dienvidāfrikā.
- 18. septembris — paziņots, ka Volkswagen ir izlaidis vismaz 11 miljonus automašīnu ar programmatūru, kas apmāna dīzeļdzinēju izmešu pārbaudes.[15][16]
- 20. septembris — Nepālā pieņemta jauna konstitūcija.
Oktobris labot šo sadaļu
- 11. oktobris — Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas atkārtoti ievēlēts Aleksandrs Lukašenko.
- 12. oktobris:
- par Nepālas premjerministru kļuva Khadga Prasāds Sarma Olī, nomainot Sušilu Koiralu;
- paziņots, ka Dell par 67 miljardiem USD iegādāsies datu uzglabāšanas uzņēmumu EMC; šis bija lielākais darījums informācijas un telesakaru tehnoloģiju nozarē.
- 25. oktobris:
- parlamenta vēlēšanās Polijā uzvarēja opozīcijas partija "Likums un taisnīgums";
- Argentīnā notika vispārējo vēlēšanu 1. kārta.
- 29. oktobris:
- Ķīnā paziņots par izmaiņām likumos, ļaujot visām ģimenēm radīt divus bērnus, tādējādi izbeidzot "viena bērna politiku";[17]
- par Nepālas prezidentu kļuva Bidhja Devi Bhandari, pirmā sieviete šajā amatā.
- 31. oktobris — katastrofā virs Ēģiptes uzsprāga Krievijas lidmašīna Airbus A321; bojā gāja 224 cilvēki.
Novembris labot šo sadaļu
- 7. novembris — pirmoreiz oficiāli tikās Ķīnas un Taivānas prezidenti Sji Dzjiņpins un Ma Indzjou.
- 13. novembris — terora aktos Parīzē bojā gāja 129 cilvēki.
- 15.—16. novembris — Antaljā notika pasaules līderu G-20 samits.
- 20. novembris — palaists Laosas pirmais pavadonis LaoSat-1.
- 24. novembris — Sīrijas pilsoņu karš: Turcija notrieca Krievijas iznīcinātājlidmašīnu, kļūstot par pirmo gadījumu, kad NATO dalībvalsts iznīcina Krievijas lidaparātu.[18]
Decembris labot šo sadaļu
- 7. decembris:
- Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja par atkāpšanos no amata;
- Japānas starpplanētu zonde Akatsuki iegāja orbītā ap Veneru.
Dzimuši labot šo sadaļu
- 2. maijs — Velsas princese Šarlote (Princess Charlotte of Wales), britu karaliskās ģimenes pārstāve
Miruši labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 1. janvāris — Boriss Morukovs (Борис Моруков), krievu kosmonauts, ārsts, zinātnieks (dzimis 1950. gadā)
- 5. janvāris — Žans Pjērs Beltuāzs (Jean-Pierre Beltoise), franču auto un motosportists (dzimis 1937. gadā)
- 3. janvāris — Edvards Bruks (Edward Brooke), ASV politiķis (dzimis 1919. gadā)
- 9. janvāris — Juzefs Oleksijs (Józef Oleksy), poļu politiķis, Polijas premjerministrs (dzimis 1946. gadā)
- 11. janvāris — Anita Ēkberga (Anita Ekberg), zviedru aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- 23. janvāris:
- Ērnijs Benkss (Ernie Banks), ASV beisbolists (dzimis 1931. gadā)
- Abdulla Saūds (عبد الله بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karalis (dzimis 1924. gadā)
- 25. janvāris — Demis Russ (Ντέμης Ρούσσος), grieķu mūziķis (dzimis 1946. gadā)
- 27. janvāris — Čārlzs Taunss (Charles Townes), ASV fiziķis un pedagogs (dzimis 1915. gadā)
- 28. janvāris — Īvs Sovēns (Yves Chauvin), franču ķīmiķis (dzimis 1930. gad)
- 30. janvāris — Žeļju Žeļevs (Желю Желев), Bulgārijas pirmais prezidents (dzimis 1935. gadā)
- 31. janvāris — Rihards fon Veiczekers (Richard von Weizsäcker), vācu politiķis, Vācijas prezidents (dzimis 1920. gadā)
Februāris labot šo sadaļu
- 21. februāris — Aleksejs Gubarevs (Алексей Губарев), PSRS kosmonauts (dzimis 1931. gadā)
- 24. februāris — Rahats Alijevs (Рахат Әлиев), kazahu politiķis, uzņēmējs un diplomāts (dzimis 1962. gadā)
- 27. februāris:
- Leonards Nīmojs (Leonard Nimoy), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
- Boriss Ņemcovs (Борис Немцов), krievu politiķis (dzimis 1959. gadā)
Marts labot šo sadaļu
- 12. marts — Terijs Prečets (Sir Terry Pratchett), angļu rakstnieks (dzimis 1948. gadā)
- 14. marts — Valentīns Rasputins (Валентин Распутин), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
- 15. marts — Sjui Caihou (徐才厚), ķīniešu militārais un valsts darbinieks (dzimis 1943. gadā)
- 20. marts — Malkolms Freizers (Malcolm Fraser), austrāliešu politiķis, Austrālijas premjerministrs (dzimis 1930. gadā)
- 20. marts — Viktors Janukovičs (Віктор Янукович), ukraiņu politiķis, prezidenta Viktora Janukoviča dēls (dzimis 1981. gadā)
- 22. marts — Li Guanjao (李光耀), Singapūras politiķis, premjerministrs (dzimis 1923. gadā)
- 26. marts — Tūmass Transtrēmers (Tomas Tranströmer), zviedru dzejnieks (dzimis 1931. gadā)
Aprīlis labot šo sadaļu
- 1. aprīlis — Misao Okava (大川 ミサヲ), japāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1898. gadā)
- 6. aprīlis — Ģertrūde Vīvere (Gertrude Weaver), amerikāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1898. gadā)
- 13. aprīlis — Ginters Grass (Günter Grass), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
- 14. aprīlis — Persijs Sledžs (Percy Sledge), amerikāņu mūziķis (dzimis 1940. gadā)
- 15. aprīlis — Sūrja Bahādurs Thāpa (सूर्य बहादुर थापा), Nepālas politiķis, vairākkārtējs valsts vadītājs (dzimis 1928. gadā)
- 19. aprīlis — Aliashabs Kebekovs (Алиасхаб Кебеков), Dagestānas islāmistu kaujinieks (dzimis 1972. gadā)
- 23. aprīlis — Muhameds Omārs (ملا محمد عمر مجاهد), Afganistānas islāma garīdznieks, Taleban kustības izveidotājs un vadītājs (dzimis 1950.—1962. gadā)
- 24. aprīlis — Vladislavs Bartoševskis (Władysław Bartoszewski), poļu politiķis (dzimis 1922. gadā)
- 30. aprīlis:
- Bens Kings (Ben E. King), amerikāņu mūziķis (dzimis 1938. gadā)
- Hjons Jončhols (현영철), Ziemeļkorejas virsnieks, valsts un partijas darbinieks (dzimis 1949. gadā)
Maijs labot šo sadaļu
- 2. maijs — Maija Pļisecka (Майя Плисецкая), padomju baletdejotāja (dzimusi 1925. gadā)
- 9. maijs — Kenans Evrens (Kenan Evren), turku virsnieks un politiķis, Turcijas prezidents (dzimis 1917. gadā)
- 12. maijs — Abdelrahmans Mustafa el Kādūlī (عبد الرحمن مصطفى القادولي) jeb Abū Ala el Afrī (أبو علاء العفري), viens no Islāma valsts Irākā un Levantē līderiem (dzimis 1957. vai 1959. gadā)
- 14. maijs — B. B. Kings (B. B. King), amerikāņu mūziķis (dzimis 1925. gadā)
- 23. maijs — Džons Nešs (John Nash), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1928. gadā)
- 29. maijs — Dorisa Hārta (Doris Hart), amerikāņu tenisiste (dzimusi 1925. gadā)
Jūnijs labot šo sadaļu
- 5. jūnijs — Tariks Azizs (طارق عزيز), Irākas politiķis (dzimis 1936. gadā)
- 7. jūnijs — Kristofers Lī (Sir Christopher Lee), angļu aktieris (dzimis 1922. gadā)
- 14. jūnijs — Zitu (Zito), Brazīlijas futbolists (dzimis 1932. gadā)
- 15. jūnijs — Žanna Friske (Жанна Фриске), krievu mūziķe un aktrise (dzimusi 1974. gadā)
- 17. jūnijs:
- Rons Klārks (Ron Clarke), Austrālijas vieglatlēts, rakstnieks un politiķis (dzimis 1937. gadā)
- Džirelīna Tallija (Jeralean Talley), amerikāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1899. gadā)
- 29. jūnijs:
- Jevgeņijs Primakovs (Евгений Примаков), krievu politiķis (dzimis 1929. gadā)
- Jozefs Masopusts (Josef Masopust), čehu futbolists un treneris (dzimis 1931. gadā)
Jūlijs labot šo sadaļu
- 1. jūlijs — Nikolass Vintons (Sir Nicholas Winton), britu filantrops, ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā (dzimis 1909. gadā)
- 5. jūlijs — Joičiro Nambu (南部 陽一郎), Japānas un ASV fiziķis un pasniedzējs (dzimis 1921. gadā)
- 9. jūlijs — Saūds el Feisals (سعود بن فيصل بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas diplomāts un politiķis, karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1940. gadā)
- 10. jūlijs — Omārs Šarifs (عمر الشريـف), ēģiptiešu aktieris (dzimis 1932. gadā)
- 17. jūlijs — Žils Bjanki (Jules Bianchi), franču autosportists, F1 pilots (dzimis 1989. gadā)
- 27. jūlijs — Abduls Kalāms (A. P. J. Abdul Kalam), Indijas prezidents, raķešu zinātnieks (dzimis 1931. gadā)
- 30. jūlijs — Linna Andersone (Lynn Anderson), amerikāņu mūziķe (dzimusi 1947. gadā)
Augusts labot šo sadaļu
- 7. augusts — Manuels Kontrerass (Manuel Contreras), Čīles slepenpolicijas vadītājs Pinočeta diktatūras laikā (dzimis 1929. gadā)
- 18. augusts:
- Abū Muslims el Turkmānī (أبو مسلم التركماني), viens no Islāma valsts Irākā un Levantē līderiem (dzimšanas gads nav zināms)
- Hāleds el Asaads (خالد الأسعد), Sīrijas arheologs (dzimis 1934. gadā)
- 24. augusts — Džastins Vilsons (Justin Wilson), Lielbritānijas autosportists (dzimis 1978. gadā)
- 30. augusts:
- Vess Kreivens (Wes Craven), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1939. gadā)
- Olivers Sakss (Oliver Sacks), angļu—amerikāņu neirologs un rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
Septembris labot šo sadaļu
- 13. septembris — Mozess Malons (Moses Malone), amerikāņu basketbolists (dzimis 1955. gadā)
- 19. septembris — Džekija Kolinsa (Jackie Collins), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1937. gadā)
- 28. septembris — Ignasio Soko (Ignacio Zoco), Spānijas futbolists (dzimis 1939. gadā)
Oktobris labot šo sadaļu
- 5. oktobris — Hennings Mankels (Henning Mankell), zviedru rakstnieks (dzimis 1948. gadā)
- 6. oktobris — Ārpāds Gencs (Göncz Árpád), Ungārijas prezidents (dzimis 1922. gadā)
- 24. oktobris — Morīna O'Hāra (Maureen O'Hara), īru izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1920. gadā)
- 25. oktobris — Flips Sonderss (Flip Saunders), amerikāņu basketbola treneris (dzimis 1955. gadā)
Novembris labot šo sadaļu
.jpg)
- 3. novembris — Ahmeds Helebī (أحمد الجلبي), Irākas politiķis (dzimis 1944. gadā)
- 5. novembris — Mihails Ļesins (Михаил Лесин), krievu mediju un valsts darbinieks, politiķis (dzimis 1958. gadā)
- 7. novembris — Ichaks Navons (יצחק נבון; Yitzhak Navon), Izraēlas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1921. gadā)
- 10. novembris:
- Helmūts Šmits (Helmut Schmidt), vācu politiķis, Vācijas kanclers (dzimis 1918. gadā)
- Klauss Frīdrihs Rots (Klaus Friedrich Roth), Vācijā dzimis britu matemātiķis (dzimis 1925. gadā)
- 18. novembris — Abdelhamīds Abaūds (عبد الحميد عبود), Beļģijā dzimis islāmistu terorists, uzskatīts par 13. novembra terora aktu Parīzē galveno organizētāju (dzimis 1987. gadā)
- 21. novembris — Kims Jonsams (김영삼, Kim Young-sam), Dienvidkorejas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1927. gadā)
- 30. novembris — Eldars Rjazanovs (Эльдар Рязанов), krievu kinorežisors (dzimis 1927. gadā)
Decembris labot šo sadaļu
- 3. decembris — Skots Veilands (Scott Weiland), amerikāņu mūziķis (dzimis 1967. gadā)
- 4. decembris — Sjui Mins (徐明), ķīniešu uzņēmējs, miljardieris, ieslodzīts par korupciju (dzimis 1971. gadā)
- 10. decembris — Dolfs Šejess (Dolph Schayes), amerikāņu basketbolists un treneris (dzimis 1928. gadā)
- 28. decembris:
- Džons Bredburijs (John Bradbury), angļu mūziķis (dzimis 1953. gadā)
- Lemijs, angļu mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1945. gadā)
Nobela prēmijas labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Starptautiskais Augsnes gads 2015.g.
- ↑ Starptautiskais gaismas un gaismas tehnoloģijas gads 2015.g.
- ↑ Starptautiskais pākšaugu gads 2015./2016.g.
- ↑ «Latvija no Itālijas pārņem ES prezidējošās valsts pienākumus». Delfi.lv. 2015. gada 1. janvārī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ «Lietuva veiksmīgi pievienojusies eirozonai». Delfi.lv. 2015. gada 1. janvārī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ «Putin Confirms Armenia’s Entry to Eurasian Union». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. decembrī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ «Putin signs Armenia’s Eurasian Union deal». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. decembrī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ C 2015 года паспорта заменят пластиковыми картами
- ↑ «Jaungada sagaidīšanas laikā Šanhajā iet bojā 36 cilvēki; vismaz 40 ievainoti». Delfi.lv. 2015. gada 1. janvārī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ Alexander Smith. «Boko Haram Torches Nigerian Town of Baga; 2,000 Missing: Senator». NBC News. National Broadcasting Company, 2015. gada 8. janvāris. Skatīts: 2015. gada 8. janvāris.
- ↑ «Boko Haram kills dozens in fresh raids in Nigerian town». Thomson Reuters. Reuters. 2015. gada 8. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 8. janvāris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 11. janvārī.
- ↑ «Parīzē noticis uzbrukums satīras žurnāla 'Charlie Hebdo' redakcijai; 11 nogalinātie». Delfi.lv. 2015. gada 7. janvārī. Skatīts: 2015. gada 7. janvārī.
- ↑ «'Francogeddon' as Swiss franc ends euro cap». BBC News. 2015. gada 16. janvāris. Skatīts: 2015. gada 19. janvāris.
- ↑ «'Francogeddon': New Zealand foreign exchange broker shuts after Swiss national bank scraps currency cap». Australian Broadcasting Corporation. 2015. gada 17. janvāris. Skatīts: 2015. gada 19. janvāris.
- ↑ «Volkswagen under investigation over illegal software that masks emissions». The Guardian. 2015. gada 18. septembris. Skatīts: 2015. gada 30. septembris.
- ↑ «EPA: Volkswagen used 'defeat device' to illegally skirt air-pollution controls». The Washington Post. 2015. gada 18. septembris. Skatīts: 2015. gada 30. septembris.
- ↑ Ķīna beidz «viena bērna politiku»
- ↑ http://www.maxim.com/maxim-man/article/turkey-russia-warplane-ISIS-2015-11
Kalendārs labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2015. gads |