Transneptūna objekts

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.

Pirmais atklātais transneptūna objekts (TNO) bija pundurplanēta Plutons, kuru 1930. gadā atklāja amerikāņu astronoms Klaids Tombo. Nākamo TNO atklāja tikai 1992. gadā, tas bija klasiskais Koipera joslas objekts (15760) 1992 QB₁ jeb kjubivano,^[2] kuru atklāja Deivids Džūits (David C. Jewit) un Džeina Lū (Jane X.Luu) ar 2,2 m teleskopu Maunakea kalna virsotnē.^[3] 2015. gada februārī jau bija zināmi vairāk kā 1650 transneptūna objekti.^[4] Lielākie zināmie transneptūna objekti ir Erīda, Plutons, Makemake, 2007 OR₁₀, Haumeja, Kvavars, Sedna, Orks, 2002 MS₄ un Salacija.

Klasifikācija

Transneptūna objektus iedala vairākās grupās pēc attāluma no Saules un orbītu parametriem:

Koipera joslas objekti — objekti ar vidējo attālumu no Saules starp 30 un 55 AU, ar gandrīz riņķveida orbītām un nelielu orbītas slīpumu pret ekliptiku. Koipera joslas objektus sīkāk iedala:
- Rezonantie Koipera joslas objekti — atrodas noteiktā rezonansē ar Neptūnu. Sastopami objekti ar 4:3; 5:3 un 2:1 rezonansēm, bet visvairāk ir objektu ar 3:2 rezonansi. Šeit pieder arī Plutons un objektus ar šādu rezonansi sauc par plutino.
- Klasiskie Koipera joslas objekti — tiem nav rezonanses ar Neptūnu un tie pārvietojas pa gandrīz riņķveida orbītām. Šeit pieder (15760) 1992 QB₁, Kvavars un Makemake.
Izkliedētā diska objekti — tālāki objekti ar ļoti eliptiskām un slīpām orbītām. Lielākais grupas pārstāvis ir pundurplanēta Erīda.
Nošķirtie objekti^[2] — objekti, kuru perihēliji atrodas ārpus Neptūna gravitācijas ietekmes. Pašreiz ir zināmi vismaz 9 šādi objekti.^[5] Daži avoti šeit pieskaita Sednu.
Orta mākoņa objekti — atrodas Orta mākonī apmēram 2 000 līdz 100 000 AU attālumā no Saules. Mākoņa robežas precīzi nav zināmas. Pie iekšējā Orta mākoņa objektiem pieder Sedna un 2012 VP₁₁₃.^[6]