Ginters Grass

Ginters Vilhelms Grass (vācu: Günter Wilhelm Grass; 1927. gada 16. oktobris — 2015. gada 13. aprīlis) bija kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks. 1999. gada Nobela prēmijas laureāts literatūrā.

Ginters Grass Günter Grass Personīgā informācija Dzimis 1927. gada 16. oktobrī Dancigas brīvpilsēta (tagad Gdaņska, Polija) Miris 2015. gada 13. aprīlī (87 gadi) Lībeka, Vācija Pilsonība Vācija Paraksts

Literārā darbība Nodarbošanās žurnālists, rakstnieks Valoda vācu valoda Rakstīšanas laiks 1956-2013 Slavenākie darbi "Skārda bungas" (Die Blechtrommel, 1959) Augstskola Diseldorfas Mākslas akadēmija (Kunstakademie Düsseldorf), Berlīnes Mākslas universitāte (Universität der Künste Berlin) Apbalvojumi 1999. gada Nobela prēmija literatūrā Ietekmējies no Džovanni Bokačo, Fransuā Rablē, Hanss fon Grimmelshauzens, Migels de Servantess, Voltērs, Denī Didro, Lorenss Sterns, Johans Volfgangs fon Gēte, Frīdrihs Helderlins, Frīdrihs Nīče, Georgs Trākls, Ivans Gončarovs, Teodors Fontāne, Rainers Marija Rilke, Francs Kafka, Alfrēds Dēblins, Albērs Kamī, Jaunais romāns, Vladimirs Nabokovs Ietekmējis Gabriels Garsija Markess, Salmans Rušdi, Džons Irvings, Filips Rots, Mišels Turnjē, Žuze Saramagu, Antoniu Lobu Antunešs, Patriks Zīskinds, Grems Svifts

Ginters Grass pirmskara māja Gdaņskas laikā nelielu sniegputenī

Biogrāfija

Dzimis starp pasaules kariem Dancigas brīvpilsētā pārtikas veikala īpašnieka ģimenē, mācījies dzimtās pilsētas Konrāda (Conradinum) ģimnāzijā.

Otrā pasaules kara laikā tika iesaukts Darba dienestā (Arbeitsdienst). 2006. gada 11. augustā Grass atzina, ka 1944. gadā ticis iesaukts un dienēja Ieroču SS daļās Drēzdenē. 1945. gadā viņu ievainoja, un Grass nokļuva amerikāņu karagūstekņu nometnē, kur divus gadus strādāja šahtā.

Pēc atbrīvošanas studēja tēlniecību un grafiku, vispirms Diseldorfā, pēc tam Berlīnē. Kopš 1960. gada dzīvoja Berlīnē, tomēr bieži uzturējās Šlēzvigā-Holšteinā.

Pasaulslavens kļuvis jau ar savu pirmo romānu — "Skārda bungas" (Die Blechtrommel), kuru sarakstīja 1959. gadā.

No 1983. līdz 1986. gadam bija Berlīnes Mākslas akadēmijas prezidents.

Pēc politiskajiem uzskatiem un sabiedriskās darbības bieži pieskaitāms kreisajam, sociāldemokrātiskajam spārnam. Pacifists. 1989. — 1990. gadā iebilda pret VFR un VDR apvienošanos, jo uzskatīja, ka apvienotā Vācija neglābjami kļūs par agresīvu, nacionālistisku valsti.

Pēc romāna "Skārda bungas" motīviem vācu kinorežisors Folkers Šlendorfs uzņēmis tāda paša nosaukuma filmu, kas 1979. gadā ieguva Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā un Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko filmu svešvalodā 1980. gadā.

Miris 2015. gada 13. aprīlī.

Darbi

• Dancigas triloģija/Danziger Trilogie
  • Skārda bungas/Die Blechtrommel (1959)
    izdota latviski — tulkotājs:Silvija Brice, apgāds Atēna, 2001 un 2003, 696 lpp. (ISBN 9984-635-72-4)
  • Kaķis un pele/Katz und Maus (1961)
    izdota latviski — tulkotājs:Silvija Brice, apgāds Atēna, 2004, 120 lpp. (ISBN 9984-34-113-5)
  • Suņagadi/Hundejahre (1963)
• Ar vietējo narkozi/Örtlich betäubt (1969)
• No gliemeža dienasgrāmatas/Aus dem Tagebuch einer Schnecke (1972)
• Bute/Der Butt (1977)
• Tikšanās Telgtē/Das Treffen in Telgte (1979)
• Galvasguļa/Kopfgeburten oder Die Deutschen sterben aus (1980)
• Žurka/Die Rättin (1986)
• Zunge zeigen. Ein Tagebuch in Zeichnungen (1988)
• Unkenrufe (1992)
• Ein weites Feld (1995)
• Mans gadsimts/Mein Jahrhundert (1999)
• Krabja gaitā/Im Krebsgang (2002)
  izdota latviski — tulkotājs:Silvija Brice, apgāds Atēna, 2002, 213 lpp. (ISBN 9984-34-015-5)
• Letzte Tänze (2003)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ginters Grass.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
• Fragments no romāna "Kaķis un pele"
• Gintera Grasa Nobela lekcija vāciski, zviedriski un angliski Arhivēts 2005. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē.

Apbalvojumi
Priekštecis: Žoze Saramagu	Nobela prēmija literatūrā 1999	Pēctecis: Gao Sindzjans