2015. gads sportā
Šajā lapā apkopoti 2015. gada sporta notikumi.
| Pasaulē: | 2012 2013 2014 - 2015 - 2016 2017 2018 |
| Latvijā: | 2012 2013 2014 - 2015 - 2016 2017 2018 |
| Laikapstākļi: | 2012 2013 2014 - 2015 - 2016 2017 2018 |
| Sportā: | 2012 2013 2014 - 2015 - 2016 2017 2018 |
| Kino: | 2012 2013 2014 - 2015 - 2016 2017 2018 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 4.—17. janvāris — Argentīnā, Bolīvijā un Čīlē notika Dakaras rallijs.
- 9.—31. janvāris — Austrālijā notika Āzijas Kauss futbolā, kurā uzvarēja mājinieki — Austrālijas izlase.
- 15. janvāris—1. februāris — Katarā notika Pasaules čempionāts roaksbumbā vīriešiem, kurā uzvarēja Francijas izlase.[1]
- 17. janvāris—8. februāris — Ekvatoriālajā Gvinejā notika Āfrikas Nāciju kauss futbolā, kurā uzvarēja Kotdivuāras izlase.
- 19. janvāris—1. februāris — notika Austrālijas atklātais čempionāts tenisā. Tajā par vienspēļu uzvarētājiem kļuva Novaks Džokovičs un Serīna Viljamsa.
Februāris labot šo sadaļu
- 14.—15. februāris — Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē notika Pasaules čempionāts kamaniņu sportā.
- 23.—8. marts — Vinterbergā, Vācijā, norisinājās FIBT pasaules čempionāts. Tajā zelta medaļu izcīnīja Latvijas skeletonists Martins Dukurs. Oskara Melbārža un Daumanta Dreiškena divnieku bobsleja ekipāža izcīnīja sudrabu, savukārt Tomass Dukurs skeletonā un Melbārža pilotētais četrinieks ar Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu izcīnīja bronzas medaļu.
Marts labot šo sadaļu
- 5.—15. marts — Kontiolahti, Somijā, notika Pasaules čempionāts biatlonā.
- 15. marts — ar Austrālijas Grand Prix sākās 2015. gada F1 sezona.
Maijs labot šo sadaļu
- 1.—17. maijs — Čehijā notika Pasaules čempionāts hokejā. Tajā uzvarēja Kanādas izlase, bet Latvija ierindojās 13. vietā.
- 9.—31. maijs — notika daudzdienu velobrauciens Giro d'Italia, kurā uzvarēja Spānijas riteņbraucējs Alverto Kontadors.
- 17. maijs — basketbola klubs Real Madrid kļuva par 2014.—2015. gada Eirolīgas sezonas čempioniem.
- 24. maijs—7. jūnijs — notika Francijas atklātais čempionāts tenisā. Tajā par vienspēļu uzvarētājiem kļuva Stanislass Vavrinka un Serīna Viljamsa.
- 27. maijs — Varšavā, Polijā, notika UEFA Eiropas līgas fināls, kurā Spānijas klubs Sevilla FC ar 3:2 pieveica Ukrainas vienību FK Dnipro.
Jūnijs labot šo sadaļu
- 6. jūnijs — Berlīnes olimpiskajā stadionā, Vācijā, notika UEFA Čempionu līgas fināls, kurā FC Barcelona ar 3:1 uzvarēja Turīnas "Juventus", izcīnot savu piekto titulu.
- 6. jūnijs—5. jūlijs — Kanādā notika FIFA Pasaules kauss sievietēm. Tajā trešo reizi par pasaules čempionēm kļuva ASV futbolistes.
- 11.—28. jūnijs — Ungārijā un Rumānijā notika Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm. Tajā uzvarēja Serbija, bet Latvijas izlase neizkļuva no grupas, čempionāta kopvērtējumā ierindojoties 13. vietā.
- 12.—28. jūnijs — Baku, Azerbaidžānā, notika pirmās Eiropas spēles. Tajās Latvijas pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža izcīnīja zelta medaļas, bet Anastasija Grigorjeva — bronzas medaļu brīvajā cīņā.
- 15. jūnijs — par Stenlija kausa ieguvējiem kļuva Čikāgas "Blackhawks".[2]
- 16. jūnijs — par NBA čempioniem kļuva Goldensteitas "Warriors".[3]
- 25. jūnijs — notika 2015. gada NBA drafts. Tajā ar ceturto kārtas numuru Latvijas basketolistu Kristapu Porziņģi izvēlējās Ņujorkas "Knicks". Ar pirmo numuru tika izvēlēts Karls Entonijs Taunss.[4]
- 29. jūnijs—12. jūlijs — notika Vimbldonas čempionāts tenisā. Tajā par vienspēļu uzvarētājiem kļuva Novaks Džokovičs un Serīna Viljamsa.
Jūlijs labot šo sadaļu
- 4.—26. jūlijs — notika daudzdienu velobrauciens Tour de France, kurā uzvarēja britu riteņbraucējs Kriss Frūms.
- 24. jūlijs—9. augusts — Kazaņā, Krievijā, notika Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.
Augusts labot šo sadaļu
- 22.—30. augusts — Pekinā notika Pasaules čempionāts vieglatlētikā. Latvijas septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa izcīnīja bronzas medaļu.
- 22. augusts—13. septembris — notika daudzdienu velobrauciens Vuelta a España, kurā uzvarēja Itālijas riteņbraucējs Fabio Aru.
- 31. augusts—13. septembris — notika ASV atklātais čempionāts tenisā. Tajā par vienspēļu uzvarētājiem kļuva Novaks Džokovičs un Flāvija Peneta.
Septembris labot šo sadaļu
- 5.—20. septembris — Latvijā, Francijā, Horvātijā un Vācijā notika Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem. Tajā uzvarēja Spānijas basketbola izlase, bet Latvijas izlase izcīnīja 8. vietu.
- 18. septembris—31. oktobris — Anglijā notika Pasaules kauss regbijā, kurā uzvarēja Jaunzēlandes izlase.
- 19.—27. septembris — Ričmondā, ASV, notika Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā.
Oktobris labot šo sadaļu
- 25. oktobris — Luiss Hamiltons trīs posmus pirms sezonas beigām nodrošināja savu trešo Formula 1 čempiontitulu.[5]
Decembris labot šo sadaļu
- 5.—20. decembris — Dānijā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm. Tajā savu trešo čempiontitulu izcīnīja Norvēģijas izlase.
- 10.—20. decembris — Japānā notika FIFA Klubu Pasaules kauss, kurā trešo reizi uzvarēja FC Barcelona, finālā uzvarot Argentīnas klubu River Plate.[6]
Miruši labot šo sadaļu
.jpeg)
- 5. janvāris — Žans Pjērs Beltuāzs (Jean-Pierre Beltoise), franču auto un motosportists (dzimis 1937. gadā)
- 23. janvāris — Ērnijs Benkss (Ernie Banks), amerikāņu beisbolists (dzimis 1931. gadā)
- 31. janvāris — Udo Lateks (Udo Lattek), vācu futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
- 15. februāris — Stīvs Montadors (Steve Montador), Kanādas hokejists (dzimis 1979. gadā)
- 28. februāris — Entonijs Meisons (Anthony Mason), ASV basketbolists (dzimis 1966. gadā)
- 9. marts — Kamila Mifā (Camille Muffat), franču peldētāja (dzimusi 1989. gadā)
- 29. maijs — Dorisa Hārta (Doris Hart), amerikāņu tenisiste (dzimusi 1925. gadā)
- 15. aprīlis — Tadahiko Ueda (上田 忠彦), japāņu futbolists (dzimis 1947. gadā)
- 9. jūnijs — Freds Antons Maiers (Fred Anton Maier), norvēģu ātrslidotājs (dzimis 1938. gadā)
- 14. jūnijs — Zitu (Zito), Brazīlijas futbolists (dzimis 1932. gadā)
- 24. jūnijs — Valters Brauns (Walter Browne), amerikāņu šahists (dzimis 1949. gadā)
- 29. jūnijs:
- Jozefs Masopusts (Josef Masopust), Čehoslovākijas futbolists un treneris (dzimis 1931. gadā)
- Boriss Šilkovs (Борис Арсеньевич Шилков), krievu-padomju ātrslidotājs (dzimis 1927. gadā)
- 16. jūlijs — Alsidess Gidža (Alcides Ghiggia), Urugvajas/Itālijas futbolists (dzimis 1926. gadā)
- 17. jūlijs — Žils Bjanki (Jules Bianchi), franču autosportists, F1 pilots (dzimis 1989. gadā)
- 24. augusts — Džastins Vilsons (Justin Wilson), britu autosportists, F1 pilots (dzimis 1978. gadā)
- 13. septembris — Mozess Malons (Moses Malone), amerikāņu basketbolists (dzimis 1955. gadā)
- 22. septembris — Jogi Berra (Yogi Berra), amerikāņu beisbolists, treneris (dzimis 1925. gadā)
- 28. septembris — Ignasio Soko (Ignacio Zoco), Spānijas futbolists (dzimis 1939. gadā)
- 23. oktobris — Krunoslavs Hulaks (Krunoslav Hulak), horvātu šahists (dzimis 1951. gadā)
- 31. oktobris — Antss Antsons (Ants Antson), igauņu ātrslidotājs (dzimis 1938. gadā)
- 10. decembris — Dolfs Šejess (Dolph Schayes), amerikāņu basketbolists un basketbola treneris (dzimis 1928. gadā)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Jānis Pārums. «Francija - pieckārtēja čempione, Polijas handbolistiem bronza trillerī». sportacentrs.com, 2015. gada 1. februāris. Skatīts: 2018. gada 4. novembrī.
- ↑ Ulvis Brože. «"Blackhawks" trešais Stenlija kauss sešos gados». sportacentrs.com, 2015. gada 16. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 4. novembrī.
- ↑ Rolands Eliņš. «Goldensteitas "Warriors" pēc 40 gadu pauzes kļūst par NBA čempioni». sportacentrs.com, 2015. gada 17. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 4. novembrī.
- ↑ «Porziņģi NBA draftā izvēlas Ņujorkas «Knicks» ar ceturto numuru». lsm.lv. 2015. gada 26. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 4. novembrī.
- ↑ Jānis Freimanis. «Hamiltons dramatiskā sacīkstē nodrošina trešo F1 čempiona titulu». sportacentrs.com, 2015. gada 25. oktobris. Skatīts: 2018. gada 4. novembrī.
- ↑ «Barcelona trešo reizi vēsturē iegūst FIFA klubu Pasaules kausu». diena.lv. 2015. gada 20. decembris. Skatīts: 2018. gada 4. novembrī.