Ķīmiskā reakcija

process, kurā notiek vielu pārvērtības un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām

Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām. Reaģējot vielu molekulās vai kristālrežģos ķīmiskās saites irst, atomi pārgrupējas un tad izveidojas jaunas ķīmiskās saites. No izejvielām radušās jaunās vielas sauc par reakcijas produktiem. Norisot ķīmiskajām reakcijām, vai nu izdalās vai arī tiek patērēta enerģija. Atomi ķīmiskajās reakcijās nezūd un arī nerodas no jauna. Pie ķīmiskajām reakcijām nepieder fizikāli procesi, piemēram, vielas agregātstāvokļa maiņa (ledus izkūst), difūzija, tīru vielu sajaukšanās maisījumos, kā arī pie tām nepieder kodolreakcijas.

Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija

Lai aprakstītu ķīmiskās reakcijas, tiek izmantots reakcijas vienādojums, kurā izejvielas, produkti un dažreiz arī svarīgi starpprodukti ir attēloti grafiski un savienoti ar reakcijas bultiņu.

Ķīmiskās reakcijas ir neatņemama tehnoloģijas, kultūras un ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tās noris, dedzinot kurināmo, kausējot dzelzi, ražojot stiklu un keramiku, brūvējot alu, ražojot vīnu un sieru, kā arī daudz kur citur.

Ķīmisko reakciju iedalījums labot šo sadaļu

Klasifikācija pēc izejvielu un reakcijas produktu skaita un sastāva labot šo sadaļu

Pēc izejvielu un reakcijas produktu skaita un sastāva ķīmiskās reakcijas iedala:

  • savienošanās reakcijas — no divām vai vairākām vielām rodas viena jauna viela
 , piemēram,  ;
  • sadalīšanās reakcijas — no vienas vielas rodas divas vai vairākas vielas
 , piemēram,  ;
  • apmaiņas reakcijas — norisinās starp divām vielām, kuras sastāv no joniem
 , piemēram,  ;
  • aizvietošanas reakcijas — vienkāršas vielas aizvieto saliktā vielā esošus kāda elementa atomus
 , piemēram,  .

Klasifikācija pēc reakcijas siltumefekta labot šo sadaļu

Pēc procesa siltumefekta, ķīmiskās reakcijas iedala:

Klasifikācija pēc atgriezeniskuma labot šo sadaļu

Reakcijas klasificē arī atgriezeniskajās reakcijās, kur noteiktos apstākļos reakcijas var norisināties abos virzienos, un neatgriezeniskajās reakcijās, kur reakcija noris tikai vienā virzienā, līdz visa viela ir beigusi reaģēt.

Klasifikācija pēc pazīmes labot šo sadaļu

Šajā klasifikācijā izdala oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, kurās reakcijas laikā mainās ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpe, bet pārējās reakcijas vienkārši tiek sauktas par citām reakcijām, dažreiz par ne oksidēšanās un reducēšanās reakcijām.

Klasifikācija pēc reaģējošo vielu sistēmas veida labot šo sadaļu

Šajā klasifikācija izdala homogēnās reakcijas un heterogēnās reakcijas. Pirmajā gadījumā reakcija noris visā vielas tilpumā, savukārt heterogēnajās reakcijās ķīmiskā darbība norisinās tikai vielu saskares vietās.

Ķīmisko reakciju enerģētiskie procesi labot šo sadaļu

Ieviešot termodinamikas jēdzienu "sistēma", ķīmiskā reakcija aprakstāma kā izejvielu sistēmas maiņa uz reakcijas produktu sistēmu. Ķīmiskajās reakcijās enerģijas izmaiņas parasti notiek siltuma (nevis darba) veidā, tāpēc ķīmisko reakciju enerģijas izmaiņas var saukt par ķīmisko reakciju siltumefektu  . Jebkuru sistēmu (gan izejvielu, gan produktu) raksturo termodinamiskie potenciāli, un ķīmisko reakciju (pāreju no vienas sistēmas citā) raksturo šo potenciālu izmaiņa.

Stehiometriskos vienādojumus, kuros ir uzrādīti reakciju siltumefekti (entalpijas izmaiņas) un visu vielu agregātstāvokļi, sauc par termoķīmiskajiem vienādojumiem.

Iekšējā enerģija labot šo sadaļu

Sistēmas iekšējā enerģija   ir visu sistēmā ietilpstošo vielu mikroobjektu (atomu, molekulu, jonu) kustības un mijiedarbības enerģiju summa. Sistēmas   absolūto vērtību nevar noteikt, jo nav tādu procesu, kuros visa   tiktu izdalīta vai uzņemta. Taču, ņemot vērā, ka ķīmiskās reakcijas izejvielas ir viena sistēma ar iekšējo enerģiju   un šīs reakcijas produkti ir cita sistēma ar iekšēju enerģiju  , ir iespējams aprēķināt iekšējās enerģijas izmaiņu  . Ja  , tad reakcija ir endotermiska, tas ir, reakcijā siltums tiek patērēts un uzņemts no apkārtējās vides. Ja  , tad reakcija ir eksotermiska, tas ir, reakcijā siltums izdalās apkārtējā vidē.

Entalpija labot šo sadaļu

Izobāriskus (nemainīgs spiediens) procesus raksturo entalpija  . Ķīmiskie procesi visbiežāk norisinās izobāros apstākļos ( ), piemēram, vaļējā kolbā vai mēģenē, kur var mainīties sistēmas tilpums ( ). Entalpijas absolūto vērtību nevar noteikt, var noteikt tās izmaiņu reakcijas gaitā.

  un  , kur   ir izplešanās darbs.

Ja  , tad reakcija ir endotermiska. Ja  , tad reakcija ir eksotermiska. Izobāriska procesa siltumefekts skaitliski ir vienāds ar entalpijas izmaiņu, bet abiem lielumiem ir pretējas zīmes:  .

  ir standartentalpijas, standartapstākļos (1 atm spiedienā, 25 °C temperatūrā) aprēķināta entalpija, apzīmējums.

  ir vielas rašanās standartenetalpija, kas ir entalpijas izmaiņa reakcijā, kurā no stabilām vienkāršām vielām rodas viens mols savienojuma. Stabilu vienkāršu vielu alotropisko modifikāciju  , bet mazāk stabilu modifikāciju, piemēram, dimanta,  .

Hesa likums noteic, ka ķīmiskās reakcijas entalpijas izmaiņa (siltumefekts) nav atkarīga no reakcijas ceļa, bet ir atkarīga no reaģējošo vielu stāvokļa reakcijas sākumā un beigās.

Reakcijas summāro standartentalpijas izmaiņu   var aprēķināt, no reakcijas produktu rašanās standartentalpiju summas   atņemot izejvielu rašanās standartentalpiju summu   (  ir vielu daudzums).

Entropija labot šo sadaļu

Entropija   ir sistēmas nesakārtotības pakāpe. Vielu entropijas izmērīt nevar, tās tiek aprēķinātas. Tāpat kā pārējiem termodinamiskajiem potenciāliem  . Standartentropiju apzīmē ar  .

 

Šī izteiksme ir līdzīga standartentalpijas izmaiņas vienādojumam, taču vielas   nav saistīta ar šīs vielas rašanos no vienkāršām vielām.

Gibsa enerģija labot šo sadaļu

Izobāri izotermiskajām reakcijām ( ;  ) Gibsa enerģijas izmaiņa  . Gibsa enerģijas absolūtā vērtība nav izmērāma.

Tiešā reakcija (no izejvielām veidojas produkti) var norisināties patvaļīgi, ja  . Ja  , patvaļīgi iespējama tikai pretreakcija (produkti reaģē savā starpā, atkal radīdami izejvielas). Ja  , sistēma atrodas līdzsvara stāvoklī.

  ir Gibsa enerģijas standartizmaiņa.

  ir vielu rašanās Gibsa enerģijas standartizmaiņa.

 

Līdzsvara temperatūra labot šo sadaļu

No Gibsa enerģijas izmaiņas izteiksmes iegūst līdzsvara jeb reakcijas sākuma temperatūras   izeiksmi:

 .

Temperatūrā, kas mazāka par  , reakcija nenorisinās. Temperatūrā, kas lielāka par  , reakcija norisinās. Temperatūrā, kas vienāda ar  , pastāv līdzsvars — norisinās atgriezeniska reakcija, tas ir, no izejvielām rodas produkti, taču tādā pašā ātrumā no produktiem atkal rodas izejvielas. [1]

Dažu vielu termodinamiskās konstantes labot šo sadaļu

[2]
Viela Agregātstāvoklis  , kJ/mol  , J/mol·K  , kJ/mol
Ag kristālisks 0 42,55 0
Ag+ izšķīdināts 105,62 72,67 77,179
AgBr kr. -100,42 107,11 -97,02
AgCl kr. -126,78 96,23 -109,54
Ag2O kr. -31,2 121,0 -11,3
Al kr. 0 28,33 0
Al3+ izšķ. -530,0 -301 -490,54
Al2O3 kr. -1675,69 50,92 -1582,27
Al2(SO4)3 kr. -3441,80 239,20 -3100,87
Au kr. 0 48 0
Au(OH)3 kr. -418,4 121 -289,95
Ba2+ izšķ. -538,0 9,6 -561,11
BaCO3 kr. -1210,85 112,13 -1132,77
BaO kr. -553,54 70,29 -525,84
BaSO4 kr. -1458,88 132,21 -1345,43
Be2+ izšķ. -404 -197 -381
BeO kr. -598 14,1 -582,0
BeCO3 kr. -982,0 67,29 -944,75
Br- izšķ. -131,21 212,9 -107,10
C kr. (dimants) 1,828 2,37 2,834
C kr. (grafīts) 0 5,74 0
CH4 gāzveida -74,86 186,44 -50,85
C2H2 g. 226,8 200,8 209,2
C2H4 g. 52,3 219,5 68,16
C2H6 g. -84,67 229,49 -32,93
C3H8 g. -103,0 269,9 -23,49
C6H6 g. 82,9 269,2 129,75
C6H6 šķidrs 49,04 173,2 124,43
CH3OH g. -201,2 239,7 -162,4
CH3OH šķ. -239,6 126,8 -167,2
C2H5OH šķ. -277,4 169,7 -174,2
CH3COO- izšķ. -490 88 -369
CH3COOH šķ. -487,0 158,82 -392,5
CH3COOH izšķ. -495,0 291,6 -396,6
CO g. -110,53 197,55 -137,15
CO2 g. -393,51 213,66 -394,32
COCl2 g. -219,50 283,64 -205,31
CO32- izšķ. -676,3 -54,9 -528,1
Ca2+ izšķ. -542,96 -55,2 -553,0
Ca(AlO2)2 kr. -2327,9 144,3 -2210,2
Ca(BO2)2 kr. -2030,96 105,2 -1924,2
CaC2 kr. -59,9 69,96 -64,9
CaCO3 kr. -1206,83 91,71 -1128,35
Ca(NO3)2 kr. -935,76 193,30 -743,44
CaO kr. -635,09 38,07 -603,46
Ca(OH)2 kr. -985,12 83,39 -897,52
CaS kr. -482 56 -477
CaSiO3 kr. -1636,0 81,98 -1550,8
Cd2+ izšķ. -76 -71 -78
Cd(OH)2 kr. -563 88 -474
Cl- izšķ. -167,2 56,6 -131,4
Cl2 g. 0 222,9 0
Cr kr. 0 23,64 0
Cr2O3 kr. 1141,3 81,2 -1059,7
Cu kr. 0 33,2 0
Cu2+ izšķ. 66,0 -92,8 65,0
Cu(OH)2 kr. -444,6 84,0 -359,6
CuS kr. -53,14 66,53 -53,58
Fe kr. 0 27,2 0
Fe2+ izšķ. -87,2 -110,9 -78,96
Fe3+ izšķ. -46,4 -309,2 -4,5
FeO kr. -264,85 60,75 -244,30
Fe2O3 kr. -822,16 87,45 -740,34
Fe3O4 kr. -1117,13 146,19 -1014,17
Fe(OH)2 kr. -562,1 88,0 -480,1
Fe(OH)3 kr. -827,2 105 -700,1
FeS kr. -100,42 60,29 -100,75
H+ (H3O+) izšķ. 0 0 0
H2 g. 0 130,7 0
HBr g. -36,38 198,58 -53,43
HCl g. -92,31 186,79 -95,30
HCl izšķ. -166,9 56,5 -131,2
HCO3- izšķ. -691,1 95,0 -587,1
H2CO3 izšķ. -699,5 187,4 -619,2
HNO3 šķ. -173,0 156,16 -79,90
H2O g. -241,9 188,9 -228,8
H2O šķ. -285,9 70,0 -237,4
H2O kr. -291,85 44,1 -234
H2O2 izšķ. -187,86 109,60 -120,52
HS- izšķ. -18 63 12
H2S g. -20,60 205,70 -33,5
H2S izšķ. -39,7 108,8 -27,9
H2SO4 šķ. -813,99 156,90 -690,14
H2SO4 izšķ. -811,0 -714,1
H3PO4 izšķ. -1288,3 -158,1 -1142,6
H2PO4- izšķ. -1302,5 90,37 -1135,1
HPO42- izšķ. -1298,7 -36,8 -1094,1
Hg šķ. 0 75,9 0
Hg2+ izšķ. 174,0 -22,6 164,8
HgS kr. -59,0 105,4 -56,9
KCl kr. -436,65 82,55 -408,93
KClO3 kr. -391,2 142,97 -289,9
K2O kr. -363,2 94,1 -323,1
KOH kr. -424,72 79,28 -379,22
K2S kr. -428,4 111,3 -404,2
K2SO4 kr. -1433,69 175,56 -1316,04
Mg kr. 0 32,68 0
Mg2+ izšķ. -467 -138 -455,1
MgO kr. -601,49 27,07 -569,27
Mg(OH)2 kr. -924,66 63,18 -833,75
Mn kr. 0 32,01 0
Mn2+ izšķ. -220 -67 -230
MnO2 kr. -521,44 53,14 -466,68
Mn(OH)2 kr. -702 82 -617
N2 g. 0 191,50 0
NH3 g. -45,94 192,66 -16,48
NH4+ izšķ. -132,4 114,4 -79,5
NH4Cl kr. -314,22 95,81 -203,22
NH4NO3 kr. -365,43 151,04 -182,93
N2O g. 82,01 219,83 104,12
NO g. 91,26 210,64 87,58
N2O3 g. 83,3 307,3 140,6
NO2 g. 34,19 240,06 52,24
N2O4 g. 9,37 304,3 98,0
N2O4 šķ. -19,05 209,3 98,0
NO3- izšķ. -207,5 147,3 -111,7
NaAlO2 kr. -1132,2 70,4 -1066,3
Na2O kr. -417,98 75,06 -379,26
NaOH kr. -426,35 64,43 -380,29
Na3PO4 kr. -1924,64 224,68 -1811,31
Na2SiO3 kr. -1525,4 113,8 -1427,7
Ni2+ izšķ. -54 -129 -45
O2 g. 0 205,04 0
OH- izšķ. -230,2 -10,8 -157,0
P2O5 kr. -1507,2 140,3 -1371,7
PO43- izšķ. -1284,1 -218 -1019,5
Pb kr. 0 64,81 0
PbCl2 kr. -360,9 136,0 -315,6
PbO kr. -217,61 68,70 -188,20
PbO2 kr. -276,56 71,92 -217,55
PbSO4 kr. -912,0 148,7 -814,3
S kr. (rombiska

alotrofiskā modifikācija)

0 31,9 0
S2- izšķ. 33 -15 86
SO2 g. -296,90 248,07 -300,21
SO3 g. -395,85 256,69 -317,17
SO42- izšķ. -909 18 -744
SiO2 kr. (trigonāls) -911,6 41,9 -857,2
Sn (baltā) kr. 0 51,6 0
Sn2+ izšķ. -10,5 -22,7 -27,2
SnO kr. -286,2 56 -258,1
SnO2 kr. -581,2 52,3 -520,2
Ti kr. 0 31 0
TiO2 kr. -944,50 50,39 -889,2
Zn kr. 0 41,63 0
Zn2+ izšķ. -153,74 -110,67 -147,26
ZnO kr. -348,11 43,51 -318,10

Ķīmiskā kinētika labot šo sadaļu

Ķīmisko reakciju ātrums labot šo sadaļu

Ķīmiskās reakcijas ātrums ir izejvielu koncentrācijas samazināšanās jeb produktu koncentrācijas palielināšanās laika vienībā.

 , kur   ir reakcijas vidējais ātrums,   ir izejvielu vai produktu koncentrācijas izmaiņa,   ir laika intervāls.

 , kur   ir reakcijas patiesais ātrums,   ir koncentrācijas diferenciālis,   ir laika diferenciālis.

Darbīgo masu likums: ķīmisko reakciju ātrums ir tieši proporcionāls reaģējošo vielu molāro koncentrāciju reizinājumam.

Homogēnas un heterogēnas sistēmas labot šo sadaļu

Ķīmiskā kinētika pēta homogēnas sistēmas, kuras sastāv no vienas fāzes, un heterogēnas sistēmas, kuras sastāv no divām vai vairākām fāzēm. Parasti, ja netiek precizēts, kāda ir sistēma un tajā notiekošās reakcijas (homogēnas vai heterogēnas), pieņem, ka šī sistēma ir homogēna.

Vispārīgai reakcijai

 

saskaņā ar darbīgo masu likumu ir šāds ātruma jeb kinētiskais vienādojums:

 ,

kur   ir reakcijas ātruma konstante,   un   ir vielu molārā koncentrācija. Kāpinātāji   un   dažos gadījumos ir attiecīgi vienādi ar   un  , tie tiek aprēķināti eksperimentāli. Summu   sauc par reakcijas pakāpi (kārtu).

Heterogēnām reakcijām, kurās reaģē cietas (kristāliskas) vielas, ātruma vienādojumos cieto vielu koncentrācijas neraksta, ietverot tās ātruma konstantes vērtībā (cietas fāzes sastāvs procesa gaitā nemainās).

Aktivācijas enerģija labot šo sadaļu

Aktivācijas enerģija ir enerģija, kas jāpievada izejvielu sistēmai, lai padarītu molekulas (atomus) reaģētspējīgas un lai notiktu reakcija; tā ir aktīvā kompleksa un izejvielu enerģijas krājuma starpība. Aktivācijas enerģija var tikt pievadīta siltuma veidā.

Reakcijas ātruma atkarība no temperatūras labot šo sadaļu

Van't Hofa likums nosaka, ka reakcijas ātrums, temperatūrai palielinoties par 10 kelviniem, palielinās divas līdz četras reizes. Tā izteiksme:

 ,

kur   ir reakcijas ātrums pie temperatūras  ,   ir reakcijas ātrums pie temperatūras  ,   ir reakcijas ātruma temperatūras koeficients.

Arēniusa vienādojums:

 ,

kur   ir naturāllogaritms,   ir reakcijas ātruma konstante,   ir no temperatūras mazatkarīga konstante,   ir aktivācijas enerģija,   ir gāzu universālā konstante,   ir absolūtā temperatūra.

Katalīze labot šo sadaļu

Katalīze ir ķīmisko reakciju paātrināšanas metode, kurā izmanto katalizatorus. Katalizatori veido citādus aktīvos pārejas kompleksus, tādējādi samazinot aktivācijas enerģiju.

Inhibitori jeb negatīvie katalizatori ir vielas, kas samazina reakcijas ātrumu, taču to darbība nav pretēja katalizatoru darbībai. [1]

Ķīmiskais līdzsvars labot šo sadaļu

Ķīmiskā līdzsvara konstante labot šo sadaļu

Ķīmiskais līdzsvars var iestāties atgriezeniskās reakcijās noslēgtā tilpumā. No termodinamikas viedokļa līdzsvara stāvoklis pastāv, ja ķīmiskās sistēmas Gibsa enerģija nemainās. No kinētikas viedokļa līdzsvara stāvoklis pastāv, ja tiešās reakcijas ātrums ir vienāds ar pretreakcijas ātrumu. Reakcijas produktu līdzsvara koncentrāciju reizinājuma un izejvielu koncentrāciju reizinājuma attiecība ir pastāvīgs lielums, ko sauc par līdzsvara konstanti  .

Līdzsvara stāvoklī vispārīgai reakcijai

 

 ,

kur ar vielu formulām kvadrātiekavās apzīmētas attiecīgo vielu koncentrācijas līdzsvara stāvoklī.

Šīs konstantes skaitliskā vērtība ir atkarīga no temperatūras un nav atkarīga no vielu sākotnējās koncentrācijas vai katalizatora klātbūtnes. Ja līdzsvara konstante ir skaitliski liela ( ), tad līdzsvaru sasniegušajā sistēmā ir lielāks reakcijas produktu daudzums, bet, ja  , tad sistēmā līdzsvara stāvoklī vairāk ir izejvielu.

 

Le Šateljē princips labot šo sadaļu

Mainot līdzsvara stāvoklī esošas sistēmas apstākļus (spiedienu, temperatūru) vai vielu koncentrāciju, iespējams panākt īslaicīgu tiešās vai pretreakcijas pārsvaru, to sauc par līdzsvara nobīdi. Pēc Le Šateljē principa, mainot kādu no līdzsvarā esošas sistēmas apstākļiem vai vielu koncentrāciju, līdzsvars pārvietojas tās reakcijas virzienā, kuras paātrināšanās samazina izdarīto izmaiņu.

Līdzsvara reakcijas koeficients labot šo sadaļu

Līdzsvara reakcijas koeficienta   izteiksme ir līdzīga kā līdzsvara konstentei  , tikai vielu koncentrāciju līdzsvara stāvoklī vietā tiek rakstītas momentānās vielu koncentrācijas. Ja  , sistēma ir sasniegusi līdzsvara stāvokli. Ja  , līdzsvars vēl nav iestājies, un tas iestāsies, notiekot tiešajai reakcijai. Ja  , līdzsvars vēl nav iestājies, un tas iestāsies, notiekot pretreakcijai.

Koncentrācijas un apstākļu ietekme uz līdzsvaru labot šo sadaļu

Atbilstoši Le Šateljē principam, palielinot izejvielu vai samazinot produktu koncentrāciju, paātrinās tiešā reakcija. Palielinot produktu un samazinot izejvielu koncentrāciju, paātrinās pretreakcija.

Temperatūras paaugstināšana padara varbūtīgāku endotermisko procesu, bet pazemināšana — eksotermisko. Jo lielāks ir reakcijas siltumefekts, jo vairāk temperatūras izmaiņa ietekmē līdzsvaru.

Spiediens reāli iedarbojas tikai uz gāzveida vielām, spiediena izmaiņa ietekmē līdzsvara stāvokli tikai tad, ja process norisinās ar tilpuma izmaiņām. Spiediena paaugstināšana izraisa līdzsvara pārvietošanos tās reakcijas virzienā, kurā notiek gāzveida vielu daudzuma (sistēmas tilpuma) samazināšanās, bet spiediena pazemināšana — tās reakcijas virzienā, kurā gāzveida vielu daudzums palielinās. [1]

Vēsture labot šo sadaļu

Ķīmiskās reakcijas jēdziens pastāv kopš 18. gadsimta. Tās izcelsme bija agrīnos eksperimentos, kuros ķīmiskās vielas klasificēja kā ķīmiskos elementus un to savienojumus, un teorijās, kas izskaidroja šos procesus. Ķīmiskās reakcijas jēdziena izstrādei bija nozīmīga loma definējot ķīmijas zinātni, kā tā ir zināma mūsdienās.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 Valdis Kokars. Vispārīgā ķīmija. Rīgas Tehniskā universitāte, 2009. 102.—135. lpp. ISBN 978-9984-32-700-6.
  2. J. Kreicberga, V. Kampars. Laboratorijas darbi ķīmijā. Rīgas Tehniskā universitāte, 2002. 92.—99. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu