Reizināšana
Reizināšana ir viena no četrām aritmētikas pamatdarbībām. Tā atbilst atkārtotai saskaitīšanai. Reizināšanas pretējā darbība ir dalīšana. Lielumi, kas tiek reizināti, tiek saukti par reizinātājiem, bet rezultāts — par reizinājumu. Skaitļa a reizināšana ar naturālu skaitli n atbilst atkārtotai saskaitīšanai:
- .
Reizināšanas darbību ne vienmēr pieraksta, izmantojot simbolu "×". Izmanto arī punktu (·) un zvaigznīti (*). Ja tiek reizināti lielumi, no kuriem vismaz viens ir apzīmēts ar burtu, tad reizināšanas zīmi starp tiem var nelikt. Piemēri: , .
Īpašības
labot šo sadaļuReizināšanai piemīt komutatīvā, asociatīvā un distributīvā īpašība:
- komutatīvā īpašība: reizinātājus mainot vietām, reizinājums nemainās
- asociatīvā īpašība: reizināšanas izpildes secībai nav nozīmes
- distributīvā īpašība: jebkura skaitļa reizinājums ar summu ir vienāds ar atsevišķu saskaitāmo un šī skaitļa reizinājumu summu
Reizināšana ar 0 un 1
labot šo sadaļuĪpaši vienkārša ir reizināšana ar skaitļiem 0 un 1:
- vienības elements: jebkuru skaitli reizinot ar 1, rezultāts vienmēr būs vienāds ar doto skaitli
- nulles elements: jebkuru skaitli reizinot ar 0, reizinājums vienmēr būs vienāds ar nulli
Daļskaitļu reizināšana
labot šo sadaļuDaļskaitļus reizina, reizinot to skaitītājus un saucējus:
- .
Skatīt arī
labot šo sadaļuŠis ar matemātiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |