Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par raudzētu alkoholisku dzērienu. Par citām jēdziena Vīns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Red Wine Glass.jpg White Wine Glas.jpg
Glāze sarkanvīna un glāze baltvīna

Vīns (latīņu: vinum) ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas. Tā etanola saturs nepārsniedz 20%.[1]

Latvijas augļu un ogu ķīmisko sastāvu, kā arī vīna ražošanas tehnoloģiju viens no pirmajiem Latvijā pētījis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors Pēteris Delle, kurš par to sarakstījis grāmatu „Augļu un ogu vīnu izgatavošana” (1914).[2]

Satura rādītājs

SastāvsLabot

Alkohola saturs dabīgā ceļā iegūtos vīnos nepārsniedz 14%. Vīnos daļēji pāriet augļu un ogu bioloģiski vērtīgās sastāvdaļas, piemēram, vitamīni, minerālvielas un organiskās skābes. Vīnu sastāvā ietilpst ogļhidrātiglikoze un fruktoze.

IedalījumsLabot

Ir daudz un dažādi vīnu iedalīšanas veidi.[2] Pēc ražošanas tehnoloģijas var izšķirt piecus vīna veidus:

  • Dabīgos sausos galda vīnus, kas izraudzēti pilnībā. Pilnībā neizraudzētus vīnus sauc par pussausajiem vīniem, un tajos ir saglabājies lielāks cukura saturs — 3—8% un mazāks etanola saturs — 11—13% .
  • Stiprinātos vīnus, kam piejaukts etilspirta rektifikāts, palielinot etilspirta saturu līdz 13—20%. Cukura saturs stiprinātajiem vīniem var būt plašās robežās — no 3% līdz pat 35%. Pazīstamākie stiprinātie vīni — heress, madeira, kagors, muskats, tokajietis u.c.
  • Aromatizētos vīnus, kam pievienotas augu, piemēram, vērmeļu vai raudeņu uzlijas. Vispazīstamākais aromatizētais vīns ir vermuts, kam pievienotas vērmeļu uzlijas.
  • Dzirkstošos vīnus, ko, pievienojot cukuru un īpašu raugu, atkārtoti raudzē hermētiski noslēgtās tvertnēs, vīnam pārsātinoties ar oglekļa dioksīdu. Visizplatītākais dzirkstošais vīns ir šampanietis, ko sīkāk iedala sausajā, pussausajā, pussaldajā un saldajā šampanietī. Šampaniešos var būt no 10,5 līdz 12,5% etāna un 3—10% cukura.
  • Gāzētos vīnus, kas mākslīgi pārsātināti ar oglekļa dioksīdu. Izplatītākais gāzētais vīns ir sidrs, ko gatavo raudzējot ābolu sulu. Sidrā var no 5—7% etanola un 6% cukura.[1]

Savukārt pēc krāsas vīnus iedala:

  • Sarkanvīnos, kam ir dažādas nokrāsas sarkana vai brūngani sarkanīga krāsa un ko raudzē no sašķaidītas vīnogu masas.
  • Gaišajos vīnos, kam ir tīra vai nedaudz iekrāsota vīnogu sulas krāsa un ko raudzē no spiednēs iegūtas vīnogu sulas.
  • Sārtajos jeb rozīgajos vīnos, kam daļu ogu raudzē kā sarkanvīnam, bet daļu kā gaišajiem vīniem.[2]

Vīna ražošanaLabot

 
Vīnu pagrabs Spānijas Larjohas provincē
Vīna ražošana pa valstīm 2007. gadā[3]
Vieta Valsts
Ražošana
(tonnās)
1   Francija 4 711 600
2   Itālija 4 251 380
3   Spānija 3 645 000
4   ASV 2 300 000
5   Argentīna 1 550 000
6   Ķīna 1 450 000
7   Dienvidāfrika 1 050 000
8   Austrālija 961 972
9   Vācija 891 600
10   Čīle 827 746

Vīna eksportētājvalstisLabot

Lielākās vīna eksportētājvalstis ir Itālija, Francija un Spānija.

10 lielākās vīna eksportētājvalstis 2005. gadā[nepieciešama atsauce]
Vieta Valsts 1000 tonnu
1   Itālija 1552,10
2   Francija 1367,86
3   Spānija 1364,75
4   Austrālija 695,51
5   Čīle 422,42
6   Dienvidāfrika 349,28
7   ASV 345,92
8   Vācija 284,50
9   Moldova 254,18
10   Portugāle 251,47
Pasaule 7929,85

Vīna patēriņšLabot

Vīna patēriņš uz vienu iedzīvotāju vislielākais ir Luksemburgā un Francijā. Šajās valstīs vidēji viens iedzīvotājs gada laikā izdzer attiecīgi 8,16 un 8,14 litrus vīna.[nepieciešama atsauce] Trešajā vietā ir Portugāles iedzīvotāji, kas vidēji gada laikā izdzer 6,65 litrus vīna. Latvijā viens iedzīvotājs vidēji gada laikā izdzer 1,10 litrus vīna.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 256.—257. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
  2. 2,0 2,1 2,2 Kārlis Riekstiņš. Mājās gatavoti vīni. Rīga : Avots, 2010. 5.—6. lpp. ISBN 978-9984-859-05-7.
  3. «Food and Agriculture Organization of the United Nations». Production statistics.