Acetilēns
ķīmisks savienojums
Acetilēns (no latīņu: acetum — etiķis — un grieķu: hyle — viela; etīns, C2H2) ir vienkāršākais alkīns — ogļūdeņradis ar trīskāršo saiti molekulā. Acetilēns ir bezkrāsaina, degtspējīga gāze, kas šķīst acetonā. Acetilēnu var iegūt, kalcija karbīdam reaģējot ar ūdeni, vai arī pirolizējot metānu. Saspiestā un sašķidrinātā veidā acetilēns ir nestabils un var spontāni sadalīties, tāpēc to uzglabā, izšķīdinātu acetonā, vai arī iegūst uz vietas. Acetilēnu lieto metināšanai un metālapstrādei (dzelzs virsmas cietināšanai). Acetilēnu agrāk lietoja arī par ķīmisko izejvielu, taču šādiem mērķiem mūsdienās vairāk lieto naftas ogļūdeņražus, jo tie ir lētāki.
| Acetilēns | |
|---|---|
  Acetilēna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C2H2 |
| Molmasa | 26,04 g/mol |
| Blīvums | 1,097 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | -84 °C |
| Viršanas temperatūra | -80,8 °C |
Acetilēna jonizācijas potenciāls ir 11,4 eV.[1]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Основы общей химии. Том 1 (krieviski)
 | Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |