Bromūdeņradis

ķīmisks savienojums

Bromūdeņradis (HBr) ir broma un ūdeņraža binārais savienojums. HBr ir bezkrāsaina gāze ar kodīgu, skābu smaku, daudz smagāka par gaisu. Bromūdeņradis ļoti labi šķīst ūdenī, veidojot stipru skābibromūdeņražskābi (līdz 68,85% HBr pēc masas). 0 °C temperatūrā 1 tilpumā ūdens izšķīst 600 tilpumi bromūdeņraža.[1] Mitrā gaisā bromūdeņradis, tāpat kā hlorūdeņradis, veido miglu. Zemās temperatūrās var izdalīt vairākus bromūdeņraža kristālhidrātus. HBr šķīst etanolā, veidojot vāju elektrolītu.

Bromūdeņradis

Bromūdeņraža struktūrformula ar starpatomu attālumu

Bromūdeņraža molekulas modelis
Citi nosaukumi ūdeņraža bromīds
CAS numurs 10035-10-6
Ķīmiskā formula HBr
Molmasa 80,91 g/mol
Blīvums 3,6452 kg/m3
Kušanas temperatūra -86,9 °C
Viršanas temperatūra -66,8 °C
Šķīdība ūdenī 221 g/100 ml (pie 0 °C)

Rūpnieciskos mērogos bromūdeņradi iegūst ūdeņraža reakcijā ar bromu 200—400 °C temperatūrā katalizatoru (platīna vai azbesta) klātienē.

H2 + Br2 → 2HBr

Gāzveidīgu bromūdeņradi laboratorijas apstākļos iegūst, hidrolizējot fosfora tribromīdu:

PBr3 + 3H2O → H3PO3 + 3HBr

Ērtāk iegūt fosfora tribromīdu uz vietas, reaģējot fosforam ar bromu. Parasti ievieto kolbā sarkano fosforu, samitrina to ar ūdeni, piepilina bromu un uzmanīgi silda.

2P + 5Br2 + 6H2O → 2HPO3 + 10HBr

Lai attīrītu izdalījušos HBr gāzi no broma tvaikiem, to laiž cauri U-veida caurulītei, pildītai ar azbesta un mitra sarkanā fosfora maisījumu[2].

Izplatīta HBr iegūšanas metode ir benzola bromēšana katalizatora (dzelzs tribromīda) klātienē:

C6H6 + Br2 → HBr + C6H5Br

Gāzveida HBr var iegūt arī, reducējot bromu ar sērūdeņradi:

H2S + Br2 → S + 2HBr

Šķīstot ūdenī, veidojas hidroksonija un bromīda joni:

НBr + H2O ⇌ H3O+ + Br

Šis process ir stipri eksotermisks. Ar ūdeni bromūdeņradis veido azeotropu maisījumu, kas satur 47,6% НBr (tādēļ destilējot nevar iegūt koncentrētāku bromūdeņražskābi).

Bromūdeņradis ir termiski ļoti noturīga viela, pat pie 1000 °C sadalās tikai 0,5% HBr molekulu.

Bromūdeņradi un bromūdeņražskābi lieto kā reaģentus citu broma savienojumu iegūšanai.

  1. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва : Издательство иностранной литературы, 1963, 846. lpp. (krieviski)
  2. Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 165. lpp. (krieviski)