Kalcija karbonāts
Kalcija karbonāts (CaCO3) ir balta, kristāliska viela. Tas ir plaši sastopams dabā, kaļķakmens un dolomīta veidā. Kalcija karbonātu lieto par kalcija savienojumu un oglekļa dioksīda izejvielu. Kalcija karbonāts ir nešķīstoša viela, tomēr tas ir sastopams cietā ūdenī (galvenokārt hidrogēnkarbonāta veidā). Kalcija karbonāts reaģē ar stiprām skābēm, izdalot CO2.
| Kalcija karbonāts | |
|---|---|
 Kalcija karbonāta kristālrežģis  Pulverveida kalcija karbonāts | |
| CAS numurs | 471-34-1 |
| Ķīmiskā formula | CaCO3 |
| Molmasa | 100,087 g/mol |
| Blīvums | 2830 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 1090 K (825 °C) |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
| Šķīdība ūdenī |
14 mg/100 ml (praktiski nešķīst) |
Karsējot kalcija karbonāts sadalās par kalcija oksīdu un ogļskābo gāzi. Šī reakcija parasti notiek cietā fāzē (bez kušanas).
- CaCO3 → CaO + CO2
Kalcija karbonātu saturoši minerāli labot šo sadaļu
Izmantošana labot šo sadaļu
Kalcija karbonātu saturošos minerālus saturošos iežus lieto par būvmateriāliem. Latvijā visplašāk lieto karbonātiežu (kas satur kalcija karbonātu) šķembas (tās lieto ceļu būvei un kā betona pildvielu). Dažreiz lieto arī zāģētas akmens plāksnes. Šie materiāli nav izturīgi pret skābā lietus iedarbību.
Pārtikas rūpniecībā kalcija karbonātu lieto arī kā balto krāsvielu (E170).
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalcija karbonāts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |