Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4. Tas ir vienkāršākais ogļūdeņradis un pieder pie alkānu (piesātināto ogļūdeņražu) grupas. Metāns ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa. Normālos apstākļos tā ir bezkrāsaina, degtspējīga gāze, bez smakas. Metānu (dabasgāzes sastāvā) plaši lieto kā kurināmo un sintētiskā benzīna ražošanā. Rūpniecībā no metāna iegūst kvēpus kopēšanas ierīcēm. Metānam ir tikai viens izomērs. Metāns tiek saukts arī par raktuvju gāzi, jo mēdz uzkrāties akmeņogļu raktuvēs; ja raktuves netiek vēdinātas, tad gaiss kļūst sprādzienbīstams.
| Metāns | |
|---|---|
  Metāna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | CH4 |
| Molmasa | 16,04 g/mol |
| Blīvums | 0,717 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 90,66 K (-182,49 °C) |
| Viršanas temperatūra | 111,55 K (-161,6 °C) |
Ķīmiskās reakcijasLabot
Degot metānam, rodas oglekļa dioksīds un ūdens, reakcija notiek paaugstinātā temperatūrā. Metāna īpatnējais sadegšanas siltums ir 55,5 MJ/kg.
Fizikālās īpašībasLabot
Normālos apstākļos metāna blīvums ir aptuveni 0,717 kg/m³,[1] savukārt -161,6 °C temperatūrā, kad metāns ir jau sašķidrinājies, tā blīvums ir 422,36 kg/m³.[1] Metāna sašķidrināšanās temperatūra ir -161,6 °C, bet sacietēšanas temperatūra ir -182,49 °C.
IzmantošanaLabot
Metānu plaši lieto kā kurināmo. Tā ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa (85-95%). Metāns ir arī vērtīga un lēta izejviela ķīmiskajā rūpniecībā. To izmanto daudzu rūpniecisko izejvielu ražošanā, piemēram, ūdeņraža, metanola, etiķskābes, acetanhidrīda, acetilēna, halogēnmetānu (hloroforma, metilēnhlorīda, tetrahloroglekļa un hlormetāna) ražošanā. Vēl tiek ražots sintētiskais kaučuks, iekšdedzes dzinēju degviela, sintētiskais benzīns, metanols, šķīdinātāji, tipogrāfijas krāsas un gumija. Metānu izmanto arī metināšanā un metālu griešanā.
DrošībaLabot
Ja metāns nonāk gaisā un tā saturs ir no 5 līdz 15%, tas kļūst sprādzienbīstams. Ja metāna koncentrācija ir mazāka par 5%, tad šo metāna un gaisa maisījumu nevar aizdedzināt, bet ja ir lielāka par 15%, tas šis maisījums deg mierīgi. Tā kā metāns ir bez smakas, tam mēdz pievienot sēru saturošus organiskos savienojumus, lai pēc smakas varētu konstatēt metāna iespējamo noplūdi.
Metāns mēdz uzkrāties arī akmeņogļu raktuvēs. Ja tās netiek vēdinātas, gaiss kļūst sprādzienbīstams. Ir bijuši gadījumi, kad metāna izraisīta sprādziena rezultātā ir iegruvušas raktuves un paņemtas cilvēku dzīvības.
AtsaucesLabot
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Metāns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)