Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH₄. Tas ir vienkāršākais ogļūdeņradis un pieder pie alkānu (piesātināto ogļūdeņražu) grupas. Metāns ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa. Normālos apstākļos metāns ir bezkrāsaina, degtspējīga gāze, bez smakas. Metānu (dabasgāzes sastāvā) plaši lieto kā kurināmo un sintētiskā benzīna ražošanā. Rūpniecībā no metāna iegūst kvēpus kopēšanas ierīcēm. Metānam ir tikai viens izomērs.

Metāns
Metāna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula	CH4
Molmasa	16,04 g/mol
Blīvums	0,7 kg/m3
Kušanas temperatūra	90,6 K (-182,5 °C)
Viršanas temperatūra	111,55 K (-161,6 °C)

Satura rādītājs

Ķīmiskās reakcijas

Degot metānam, rodas oglekļa dioksīds un ūdens, reakcija notiek paaugstinātā temperatūrā. Metāna īpatnējais sadegšanas siltums ir 55,5 MJ/kg.

CH₄ + 2 O₂ → CO₂ + 2 H₂O (ΔH = −891 kJ/mol, normālos apstākļos)

Izmantošana

Metāna molekulas tetraedriskā forma

Metānu plaši lieto kā kurināmo. Metāns ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa (85-95%). Metāns ir arī vērtīga un lēta izejviela ķīmiskajā rūpniecībā. Metānu lieto kā daudzu vielu rūpniecisko izejvielu, piemēram, ūdeņradis, metanols, etiķskābe, acetanhidrīds, acetilēns, halogēnmetāni (hloroforms, metilēnhlorīds, tetrahlorogleklis un hlormetāns). Tālāk tiek ražots sintētiskais kaučuks, iekšdedzes dzinēju degviela, sintētiskais benzīns, metanols, šķīdinātāji, tipogrāfijas krāsas un gumija. Metānu izmanto arī metināšanā un metālu griešanā.

Drošība

Ja metāns nonāk gaisā un tā saturs ir no 5 līdz 15%, tas kļūst sprādzienbīstams. Tā kā metāns ir bez smakas, tam mēdz pievienot sēru saturošus organiskos savienojumus, lai pēc smakas varētu konstatēt metāna iespējamo noplūdi.

Metāns mēdz uzkrāties arī akmeņogļu raktuvēs. Ja tās netiek vēdinātas, gaiss kļūst sprādzienbīstams. Ir bijuši gadījumi, kad metāna izraisīta sprādziena rezultātā ir ieguvušas raktuves un paņemtas cilvēku dzīvības.

Skatīt arī

• etāns
• propāns

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: metāns.