Kālija hlorāts

Kālija hlorāts (Bertolē sāls, KClO₃) ir hlorskābes kālija sāls. Bertolē sāls ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Šķīdība stipri palielinās, paaugstinoties temperatūrai.

Kālija hlorāts
Kālija hlorāta struktūrformula Kālija hlorāta kristālrežģis Kālija hlorāta kristāli
Citi nosaukumi	Bertolē sāls
CAS numurs	3811-04-9
Ķīmiskā formula	KClO3
Molmasa	122,55 g/mol
Blīvums	2320 kg/m3
Kušanas temperatūra	356 °C
Viršanas temperatūra	~400 °C (sadalās)
Šķīdība ūdenī	7,19 g/100 ml (20 °C) 57 g/100 mLl (100 °C)

Vēsture

Pirmo reizi ieguvis Klods Bertolē 1786. gadā, tādēļ viela nosaukta viņa vārdā.

Iegūšana

Kālija hlorātu var iegūt pēc Bertolē metodes, reaģējot kālija hidroksīdam ar hloru. Parasti to realizē, ievadot siltā, koncentrētā kālija hidroksīda šķīdumā hloru. Kā blakusprodukts veidojas kālija hlorīds. Ja šķīdums būs auksts, pārsvarā veidosies kālija hipohlorīts. Kālija hlorātu var iegūt arī, sadalot šo hipohlorītu.

2KOH + Cl₂ → KCl + KClO + H₂O;

3KClO → KClO₃ + 2KCl

Kālija hlorātu var iegūt arī aizvietošanas reakcijā no kālija hlorīda un nātrija hlorāta. Kālija hlorāts ir mazšķīstošāks, tāpēc izgulsnējas.

Īpašības

Kālija hlorāta un cukura maisījuma uzliesmošana

No kālija hlorāta, elektrolītiski oksidējot, var iegūt kālija perhlorātu.

Karsējot kālija hlorāts sadalās, izdalot skābekli. Kā starpprodukts veidojas kālija perhlorāts.

4KClO₃ → 3KClO₄ + KCl

KClO₄ → KCl + 2O₂↑

Izmantošana

Lieto pirotehniskos maisījumos par oksidētāju. Agrāk izmantoja kā sprāgstvielu (baltā šaujampulvera sastāvdaļu), bet mūsdienās kālija hlorātu saturošas sprāgstvielas neizmanto, jo tās ir pārāk nestabilas un bīstamas. Kālija hlorāts ietilpst sērkociņu galviņu degmateriāla sastāvā.