Palsa

upe Latvijā, Vizlas pieteka

Palsa[1] ir Vizlas, senāk Gaujas, kreisā pieteka Ziemeļvidzemē. Sākas (augštecē saukta Ūdrupe) dienvidrietumos no Slapjuma kalna Dzērbenes pagastā. Augštece uzņem Ķežu un Papalša ezeru ūdeņus, tek pa mežainu un paugurainu apvidu Vidzemes augstienes ziemeļu daļā. Vidustece tek pa Augšgaujas pazeminājumu izteiktā ielejā. Drustu pagastā Duniju dzirnavezers (19,3 ha). Lejpus Palsmanes pēc 1960. gada izveidoja pārrakumu uz Vizlu, izveidojot 3 km garo Jaunpalsu jeb Lūkupes kanālu. Pa šo jaunupi bija paredzēts novadīt daļu Palsas ūdeņu, taču tika izskalota tik dziļa gultne, ka visi Palsas ūdeņi sāka tecēt uz zemāk esošo Vizlu. Palsas vecgultne līdz Rauzas ietekai pilnībā aizlīdzināta. Agrākā upes baseina lielākā ūdeņu daļa tiek novadīta pa Vecpalsu.[2]

Palsa
Palsa pie Ūdrupes
Palsa pie Ūdrupes
Palsa (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka pie Slapjuma k.
57°15′52″N 25°45′05″E / 57.26444°N 25.75139°E / 57.26444; 25.75139
Nosaukums augštecē Ūdrupe
Ieteka Vizla
57°28′06″N 26°21′27″E / 57.46833°N 26.35750°E / 57.46833; 26.35750Koordinātas: 57°28′06″N 26°21′27″E / 57.46833°N 26.35750°E / 57.46833; 26.35750
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 64,6 km
Kritums 154 m  
Gada notece 0,05 km³ 
Baseina platība 236,3 km² 
Galvenās pietekas Kļavaisa

Lielākās pietekas: Kļavaisa, Ķeņģu strauts, Akmeņupīte (kreisās), Naucupīte (labā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Palsmane, Variņi. Upi šķērso autoceļš P27.

  1. «Informācija par objektu: Palsa». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 1. martā.
  2. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.