Somugru valodas

Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās.

Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā.

Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes. Visām somugru valodām ir tipoloģiskas līdzības. Tās pieder pie aglutinatīvajām valodām, jo locījumi tiek veidoti ar piedēkļu, nevis ar prepozīciju (kā, piemēram, ģermāņu valodās) palīdzību. Tāpat tām nav vīriešu un sieviešu dzimtes vārdu un abu dzimumu apzīmēšanai tiek lietots viens vārds, proti "viņš" un "viņa" vietā somi saka hän, igauņi tema, bet ungāri ő.

Satura rādītājs

Klasifikācija

Somugru valodu saimē ietilpst šādas valodu grupas un valodas:

• Baltijas somu valodu grupa (ietilpst lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda);
• sāmu valodu grupa;
• Volgas valodu grupa (ietilpst mordviešu valodas un mariešu valoda);
• Permas valodu grupa (ietilpst komiešu valoda un udmurtu valoda);
• ugru valodu grupa (ietilpst Obas ugru valodas — hantu un mansu; ungāru valoda).

Kopīgie vārdi

Ir izpētīts, ka tikai apmēram 200 vārdi visās somugru valodās ir ar kopīgu cilmi, no tiem vismaz 55 vārdi attiecas uz zivīm un to ķeršanu, 33 attiecas uz medīšanu, 31 uz darbarīkiem, 26 uz būvēšanu, 18 uz klimatu, 17 uz augiem, 12 uz ziemeļbriežiem, 11 uz apģērbu, 11 uz reliģiju, 4 uz sabiedrību un tikai 3 uz tirgošanos.

Skaitļu vārdi somugru valodās

Tikai skaitļa vardi no viens līdz seši ir kopīgas izcelsmes visās somugru valodās. Skaitļi "septiņi" (seitsemän, seitse, seis), "simts" un "tūkstotis" Baltijas jūras somu valodās ir aizgūti no indoeiropiešu valodām.

	Somu	Igauņu	Lībiešu	Votu	Vepsu	Karēļu	Ziemeļsāmu	Skoltsāmu	Mariešu	Erzju	Mokšu	Komiešu	Udmurtu	Mansu	Hantu	Ungāru
1	yksi	üks	ikš	ühsi	üs	yksi	okta	õhtt	икте	вейке	фкя	öтик	одык	аква	ит	egy
2	kaksi	kaks	kakš	kahsi	kaks	kakši	guokte	kue´htt	коктыт	кавто	кафта	кык	кык	китыг	катын	kettő
3	kolme	kolm	kuolm	kõlmõ	kuome	kolmi	golbma	koumm	кумыт	колмо	колма	куим	куин	хурум	хутым	három
4	neljä	neli	nēļa	nellä	nell	nellä	njeallje	nellj	нылыт	ниле	ниле	нёль	ниль	нила	няты	négy
5	viisi	viis	vīž	viiz	viž	viisi	vihtta	vitt	визыт	ветесь	вете	вит	вить	ат	вет	öt
6	kuusi	kuus	kūž	kuuz	kuz	kuuši	guhtta	kutt	кудыт	кото	кота	квайт	куать	хот	хут	hat
7	seitsemän	seitse	seis	seitsee	seiččeme	šeiččemen	čieža	čiččâm	шымыт	сисем	сисем	сизим	сизьым	сат	тапыт	hét
8	kahdeksan	kaheksa	kōdõks	kahõsaa	kahesa	kahekšan	gavcci	kääu´c	кандаше	кавксо	кафкса	кöкъямыс	тямыз	нёллов	нювты	nyolc
9	yhdeksän	üheksa	īdõks	ühesää	ühesa	yhekšän	ovcci	ååu´c	индеше	вейксэ	вейхкса	öкмыс	укмыс	онтэллов	йиряң	kilenc
10	kymmenen	kümme	kim	čümmee	kümne	kymmenen	logi	lååi	лу	кемень	кемонь	дас	дас	лов	яң	tíz
100	sata	sada	sada	sadā	sata	sata	čuođi	čue´đ	шÿдö	сядо	сяжа	се	сю	сат	сот	száz
1.000	tuhat	tuhat	tūontõ	tuhat	tuhat	tuhat	duhát	dohat	тÿжем	тёжа	тёжянь	сюрс	сюрс	сотэр	...	ezer

Ārējās saites

• Somugristika. / Valodniecība. Latvijas Universitātes raksti, 708. sējums. - Latvijas Universitāte, Rīga, 2006 (.pdf)