Somugri

Somugri ir tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē. Somugri galvenokārt lieto somugru valodas, bet daļa ir asimilējušies un ikdienā lieto citu valodu. Lielākās somugru tautas ir ungāri (13—14 miljoni), somi (6—7 miljoni), igauņi (1,1 miljons) un mordvieši (0,7 miljoni), no mazākajām var izdalīt lībiešus (gandrīz izzuduši), mansus, hantus, udmurtus un citus, somugru kopskaits ir aptuveni 24 miljoni.

Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju

Senākās liecības par urāliešu tautām ir datējamas ar aptuveni 6000–8000 gadiem. Šīs tautas dzīvoja ap Urālu kalniem, kur viņu priekšteči veidoja kopīgu valodu un kultūru. Somugri sāka izplatīties uz rietumiem un ziemeļiem, kur šodien atrodas Somija, Baltijas valstis un Krievijas daļas. Laika gaitā somugru tautas attīstījās atsevišķās grupās, kas radīja šodien zināmās tautas. Kristietības izplatība 11.–13. gadsimtā radīja lielu ietekmi uz somugru tautām, īpaši somiem un igauņiem, kas nokļuva Zviedrijas un Livonijas (vācu ordeņa) ietekmē. Somija un Igaunija kļuva par neatkarīgām valstīm 20. gadsimta sākumā, bet citas somugru tautas (piemēram, līvi un vepsi) ir pakļauti pārtautošanai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Somugri.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)