Rūdolfs Pērle

Rūdolfs Pērle;
Personīgā informācija
Dzimis	1875. gada 9. maijā ; Mēra pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Bilskas pagasts, Latvija)
Miris	1917. gada 17. jūnijā (42 gadi); Petrograda (tagad Pēterburga, Krievija)
Tautība	latvietis

Rūdolfs Pērle (dzimis 1875. gada 9. maijā, miris 1917. gada 30. jūnijā) bija latviešu gleznotājs un izgudrotājs. Ievērojamākais simbolisma pārstāvis Latvijas mākslā.

Biogrāfija

Rūdolfs Pērle ir dzimis 1875. gada 9. maijā Valkas apriņķa Mēru muižā (tagad Smiltenes novada Bilskas pagastā), kalēja ģimenē. Pēc Aumeistera draudzes skolas beigšanas 1892. gadā sāka mācīties par daiļdārznieku Kārļa muižā pie Cēsīm. 1897. gadā uzsāka studijas Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Sanktpēterburgā. Pēc skolas beigšanas palika Pēterburgā un strādāja kā zīmētājs, vēlāk gaisa balonu nodaļas vecākais meistars gumijas izstrādājumu fabrikā Треугольник. Uzlaboja balonu gumijas drānas saspiešanas tehnoloģiju.

Līdztekus darbojās latviešu mākslinieku apvienībā Rūķis, satīriskajā žurnālā Svari un piedalījās mākslas izstādēs Pēterburgā, Rīgā un Maskavā. No 1908. līdz 1915. gadam piedalījās Krievu akvarelistu biedrības izstādēs. Pēc 1911. gada Rūdolfs Pērle ietekmējies no Mikaloja Konstantīna Čurļoņa gleznošanas stila.

Pirmā pasaules kara laikā strādāja Karsas militāro gaisa balonu fabrikā Kaukāza frontē, kur nodarbojās arī pie kara raķešu tehnoloģiju uzlabošanas. Viņa izgudrojumi patentēti 1916. gada 22. jūnijā.

Miris 1917. gada 30. jūnijā Petrogradā no apendicīta komplikācijām. 1921. gadā pārapbedīts Zvārtavas pagasta Aumeisteru kapos, kur 1924. gadā viņam atklāts B. Dzeņa veidots piemineklis.^[1]

Māksla

Darbībās sākumposmā Pērle strādājis galvenokārt akvareļa tehnikā, gleznojot reālistiskas dabas ainavas. Īpaši daudz gleznojis un zīmējis ziedu kompozīcijas. Dzīves pēdējos gados gleznojis galvenokārt fantastiskas, vizionāras ainavas-vīzijas, visdažādākajās tehnikās. Darbi ir dažādu simbolu pilni. Daļa gleznu ir interpretējamas kā analoģijas ekspresionistu eksaltētajām vīzijām. Komandējuma laikā Kaukāzā plaši sāk izmantot kalnu motīvus.