Jēkabs Dravnieks

Jēkabs Dravnieks, arī Jēkabs Draviņ-Dravnieks[1] (1858-1927) bija latviešu skolotājs, enciklopēdists, grāmatizdevējs un leksikogrāfs. Grāmatu apgāda īpašnieks Jelgavā (1887–1895), pirmās latviešu enciklopēdijas izdevējs.[2]

Jēkabs Dravnieks
J. Drawin-Drawneeks
Jēkabs Dravnieks
Personīgā informācija
Dzimis 1858. gada 23. septembrī
Bilskas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1927. gada 21. decembrī (69 gadi)
Rīga
Tautība latvietis


DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1858. gada 23. septembrī Valkas apriņķa Bilskas pagasta Dravnieku māju saimnieka ģimenē.[3] Mācījās Brantmuižas pagastskolā, Ērģemes draudzes skolā, Valkas apriņķa skolā, Tērbatas skolotāju seminārā (1877-1879).

Strādāja par skolotāju Tbilisi baznīcas skolā, Vecsātu zemkopības skolā, Jelgavas pilsētas skolā (1879-1895). 1886. gadā izdeva svešvārdu vārdnīcu ("Svešu vārdu grāmata") un publicēja stāstu "Brūtes meklētājs". Līdztekus bija korektors Eduarda Zīslaka izdevniecībā (1887).

1890. gadā viņš atvēra savu grāmatu veikalu Lielajā ielā 20 Jelgavā, 1893. gadā nopirka E. Zīslaka spiestuvi. Izdeva žurnālu "Austrums" (1892—1895), mēnešrakstu "Zemkopis" (1893—1895). Savā apgādā uzsāka izdot pirmo latviešu Konversācijas vārdnīcu 25 burtnīcās (1891—1894), kas palika nepabeigta uzņēmuma bankrota dēļ. 1895. gadā viņa uzņēmumu pārņēma J. Landsbergs. Konversācijas vārdnīcas 27.-28. burtnīcu izdeva Heinrihs Alunāns (1897-1898).

Bija RLB izdotās "Konversācijas vārdnīcas" tehniskais redaktors (1903-1919), izdeva arī "Vācu — latviešu vārdnīcu" (1910) un "Pareizrakstības vārdnīcu" (1915).[4]

1924.g. izdeva pirmo "Angļu-latviešu vārdnīcu".[5]

Miris 1927. gada 21. decembrī Rīgā.

IzdevējdarbībaLabot

 
Zīslaka un Draviņ-Dravnieka iespiesto Latvju dainu 1. burtnīca.

Kopskaitā Jēkabs Dravnieks izdevis vairāk kā 60 grāmatu: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktiska satura literatūru, kalendārus ("Austruma" kalendārs 1892-1894) un muzikālijas.

Bez Konversācijas vārdnīcas kā nozīmīgākie J. Dravnieka izdevumi minami R. Blaumaņa stāstu krājums "Pie skala uguns" (1893), Aspazijas drāma "Vaidelote" (1894), V. Šekspīra "Hamlets" (1892), K. Mīlenbahs "Daži jautājumi par latviešu valodu" 1. laidiens (1891), enciklopēdisku rakstu virkne "Latvju tauta" (1892-1894, t.sk. Pavasaru Jāņa "Latviešu rakstniecības vēsture" (1893) - pirmā plašākā latviešu literatūras vēsture), krājums "Sēta, daba, pasaule" 8. burtnīcās (1893).[6]

ApbalvojumiLabot

  • Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (1926)

LiteratūraLabot

  • Gulbis A. Jēkabs Dravnieks. IMM, Nr.1 (1928),60.-61.lpp.; J.Dravnieks - valodnieks un grāmatizdevējs. No: Labrence L. Jelgavas grāmata. Rīga : Zinātne, 1984, 80.-89.lpp.;
  • Zanders V. Jēkabs Dravnieks - ideālists latviešu grāmatniecībā. LZAV, Nr.4/5/6 (1999), 102.-105.lpp.

AtsaucesLabot

  1. Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 270. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. Kāds Jelgavas un Latvijas ideālists: Jēkabs Dravnieks[novecojusi saite], Mag. Sci. soc. Viesturs Zanders, referāts publicēts 19.01.1999 laikrakstā Latvijas Vēstnesis, informācija iegūta 12.03.2008
  3. Draviņš — Dravnieks Jēkabs[novecojusi saite], ieraksts datu bāzē "Ievērojami cilvēki Jelgavā", informācija iegūta 12.03.2008
  4. Dravnieks Jēkabs Archived 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē., šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā portālā letonika.lv, informācija iegūta 12.03.2008
  5. Laura Karpinska. Angļu-latviešu leksikogrāfiskās tradīcijas kritiskā analīze (Promocijas darbs izd.). Rīga : Latvijas Universitāte, 2012.
  6. «V. Zanders. Datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.