Dzimusi 1754. gadā Jaunaucē luterāņu mācītāja ģimenē. Mājās ieguvusi tiem laikiem labu izglītību, iemācījusies franciski un angliski, labi spēlējusi klavieres. Sofiju ietekmējis arī tēva draugs Mežmuižas mācītājs Kristofs Frīdrihs Neanders. Iedraudzējusies arī ar Vecauces īpašnieka Mēdema meitām - Elīzu (nākamo dzejnieci) un Doroteju (nākamo Kurzemes hercogieni). 1784. gadā kopā ar Elīzu un kambarjumpravu Jūliju Reinhardi devās ceļojumā uz Eiropu. Ceļojuma iegansts bija Elīzas fon der Rekes veslības uzlabošana Karlsbādē, tomēr viņas daudz ceļoja pa Vācijas pilsētām, tai skaitā Gotu, Getingeni, Erfurti, Veimāru. No ceļojuma abas sievietes Kurzemē atgriezās 1786. gadā. Pēc abu vecāku nāves tajā pašā 1786. gadā, Sofija pieņēma vācu dzejnieka Leopolda fon Gēkinga (Leopold von Goeckingk, 1748-1828) māsasdēla Johana Švarca bildinājumu. Nosvinot kāzas Jelgavā, pāris devās uz dzīvi Halberštatē. Sofija Švarca mira 1789. gadā, īsi pēc sava pirmā bērna dzimšanas.
1790. gadā Johans Švarcs izdeva Sofijas un Elīzas kopējo dzejoļu krājumu - Elisens und Sophiens Gedichte, bet 1791. gadā - Sofijas ceļojumu piezīmes, pārstrādātas vēstulēs - Briefe einer Curländerinn. 1884. gadā ceļojumu piezīmes tika izdotas sākotnējā formā kā Vor hundert Jahren.
.svg){kind=small}
