Jānis Grīnbergs (mācītājs)

Šis raksts ir par Jāni Grīnbergu. Par citām jēdziena Grīnbergs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Johans (Jānis) Grīnbergs (dzimis 1869. gada 27. jūnijā, miris 1923. gada 8. jūnijā) bija latviešu luterāņu mācītājs un Pēterburgas latviešu sabiedrības pārstāvis. Krievijas latviešu evaņģēliski luterisko draudžu bīskaps un konsistorijas prezidents (1920—1923).

Jānis Grīnbergs

Dzīves gājums labot šo sadaļu

Dzimis 1869. gadā Kursīšu pagastā Jāņa Grīnberga un viņa sievas Lotes, dzimušas Egles, ģimenē.[1] Pēc teoloģijas studiju pabeigšanas no 1898. gada bija Pēterburgas Jēzus draudzes mācītājs.[2] 1907. gadā salaulājās ar Pirmās Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāta Frīdriha Grosvalda meitu Mēriju Vilhelmīni Doroteju Grosvaldi (1881—1973). 1909. gadā viņiem piedzima meita Mērija Grīnberga, bet 1911. gadā dēls Emanuels Grinbergs (1911—1982). iespējams, ka viņam bija vēl viens dēls Nikolajs Grīnbergs (Николай Янович Грюнберг), kas palika Krievijā.[1]

1917. gada 31. (18.) oktobrī Petrogradas Jēzus baznīcā nodibināja Latvijas evaņģēliski luteriskās pagaidu konsistoriju ar prāvestu Kārli Irbi kā konsistorijas prezidentu ar ģenerālsuperintendenta tiesībām. Kad 1920. gadā bīskaps Kārlis Irbe atgriezās Latvijā, viņa vietā ar bīskapa titulu palika mācītājs Jānis Grīnbergs.[3]

Miris 1923. gada 8. jūnijā Petrogradā.

Viņa dēls Emanuels Grīnbergs kļuva par slavenu matemātiķi, grafu teorijas pētnieku Latvijas Universitātes Skaitļošanas centrā, bet meita Mērija Grīnberga Latvijas Valsts vēsturiskajā muzejā par arhivāri.[4]

Atsauces labot šo sadaļu