Atvērt galveno izvēlni

Pauls Galenieks

Latvijas politiķis

Pauls Galenieks (dzimis 1891. gada 23. februārī, miris 1962. gada 15. maijā) bija latviešu botāniķis un sabiedriskais darbinieks.[1] Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors (1940—1941). Tautas Saeimas deputāts (1940—1941), Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940—1947) un PSRS Augstākās Padomes deputāts (1941—1946).[1]

Pauls Galenieks
Pauls Galenieks
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 23. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rubas pagasts, Krievijas impērija
Miris 1962. gada 15. maijā (71 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība Latvietis
Brāļi Fricis Galenieks
Dzīvesbiedre Marija Galeniece
Zinātniskā darbība
Zinātne Botānika

Dzīves gājumsLabot

Mācījās Pampāļu divgadīgajā ministrijas skolā, vēlāk Saldus pilsētas skolā un A. Ķeniņa reālskolā. 1917. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļu Maskavā.[1] Vadīja ārstniecisko augu pētniecības ekspedīciju Altajā.

Laikā no 1921. līdz 1939. gadam Galenieks bija Latvijas Universitātes Sistemātiskās botānikas katedras docētājs.[1] 1922. gadā bija viens no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza dibinātājiem.[1]

Pēc Latvijas okupācijas P. Galenieks bija Tautas Saeimas deputāts (1940—1941), Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940—1947) un PSRS Augstākās Padomes deputāts (1941—1946).[1] Pēc Pētera Allena un citu no Krievijas atbraukušo mācībspēku ziņojumiem 1941. gada 19. martā Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (LK(b)P) Centrālās komitejas birojs konstatēja, ka JLA mācībspēku sastāvs esot stipri "piesārņots" ar "šķiriski svešiem" un "zinātniski nepietiekoši sagatavotiem" cilvēkiem. Netiekot izvirzīta "spējīgo darbinieku progresīvā daļa". Tā rezultātā Paulu Galenieku atbrīvoja no amata.[2]

Vācu okupācijas laikā bija ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā un Salaspils koncentrācijas nometnē.[1] Pēc politiskās darbības pārtraukšanas bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Botānikas katedras vadītājs (1950—1960).[1]

PagodinājumiLabot

  • Krišjāņa Barona prēmija (1926, 1937)
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1959).[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 556. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. Kopjot Latvijas lauku zinātņu kārtu Kaspars Vārtukapteinis, Latvijas Vēstnesis, 31.08.2001., Nr. 124 (2511)

Ārējās saitesLabot