Akmeņsalas draudzes novads

Akmeņsalas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Steinholm, Steenholm) bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.

Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (Steinholm) un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte).

Mūsdienās tā teritorijā atrodas Katlakalns un Rīgas pilsētas Salu apkaimes, kā arī daļa no Daugavas labajā krastā esošās Maskavas forštates un Pētersalas-Andrejsalas apkaimes.

Vēsture labot šo sadaļu

Akmeņsalas draudzes novads izveidojās uz bijušās Mazjumpravas muižas īpašumiem, kuriem 16. gadsimta beigās pievienoja daudzas Daugavas salas. Zviedru Vidzemes laikā 1627. gadā muižu ieguva Rīgas monētu kaltuves meistars Martins Vulfs, kas 1636. gadā to pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1732. gadā uz Akmeņsalas uzbūvēja koka baznīcu.[1] 1792. - 1794. gadā uzcēla jaunu mūra Katlakalna baznīcas ēku, kuru projektēja Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars Kristofs Hāberlands.

Taču uz Daugavas salām atradās deviņas tā saucamās bruņinieku muižas: Bukultu, Hermeliņa, Mellera, Lucavsalas, Kojusalas, Vējzaķsalas, Šlotmakera salas, Vīberta salas un Lībiešu jeb Lībekas salas muižiņas, kas bija pakļautas Rīgas patrimonālajam apgabalam, bet administratīvi ietilpa Akmeņsalas draudzes novadā.

19. gadsimta beigās Akmeņsalas draudzes novads tika likvidēts un iekļauts Rīgas robežās.

Muižas labot šo sadaļu

19. gadsimta pirmajā pusē pie Akmeņsalas draudzes novada piederēja šādas muižas un salas:[2]

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 47. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 8. jūlijā.
  2. H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 218–220. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 8. jūlijā.