Līgatnes pagasts

(Pāradresēts no Paltmales pagasts)

Līgatnes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Līgatnes pilsētu, Amatas, Drabešu, Nītaures un Straupes pagastiem, kā arī Siguldas novada Mores, Siguldas un Krimuldas pagastiem.

Līgatnes pagasts
Novads: Cēsu novads
Centrs: Augšlīgatne
Kopējā platība:[1] 160,5 km2
 • Sauszeme: 157,4 km2
 • Ūdens: 3,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 2 160
Blīvums (2024): 13,7 iedz./km2
Mājaslapa: www.ligatne.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Paltemal
krievu: Пальтемальская
Līgatnes pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Upes: Amata, Egļupīte, Gauja, Kazupīte, Kumada, Liepene, Līgatne, Skaļupe, Suda, Vildoga, Zviedrupīte.

Ūdenstilpes: Asaru ezers, Ratnieku ezers, Zviedru ezers

1815. gadā Rīgas tirgoņi Konrāds Strohs un Kārlis Kībers savā īpašumā ieguva plašas teritorijas Līgatnes upes lejteces ielejā, ko nosauca par Konrādsrūi (Conradsruhe). Viņi arī ieguva Paltmales muižas dzirnavas, tika pārbūvējot to uz papīra manufaktūru, kas no lupatām saražoja pirmos 1050 pudus jeb 17 tonnas Līgatnes papīra. Tika ražoti tādi papīra izstrādājumi kā rakstāmpapīrs, dažāda veida ietinamais papīrs un vēstuļu papīrs. Tādi bija Līgatnes papīrfabrikas aizsākumi.

1890. gadā vietēja dzirnavnieka dēls Henrijs Visendorfs nopirka saviem vecākiem Paltmales dzirnavas, paplašināja tās, pārvēršot par modernu uzņēmumu ar cementa ražotni un kokvilnas pārstrādes iecirkni, kur ražoja no Ēģiptes kokvilnas labāko vati Krievijas impērijā, iekārtoja ūdensturbīnu ar elektroģeneratoru laikā, kad pat Rīgā elektrību vēl nepazina. Visendorfs arī piedalījies Paltmales Saviesīgās biedrības nama pamatakmeņa likšanā, ziedojis tam lielāku summu[4].

1913. gadā no Paltmales pagasta atdalīja Ķempju pagastu. Līgatnes pagasts (līdz 1925. gadam Paltmales pagasts) veidojies bijušās Paltmales muižas īpašumos. 1933. gadā Līgatnes pagastam atkal pievienoja Ķempju pagastu. 1935. gadā Līgatnes pagasta platība bija 72,4 km².

1945. gadā pagastā izveidoja Līgatnes un Ķempju ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1949. gadā Līgatnes papīrfabrikas ciemam tika piešķirts strādnieku ciemata statuss un izdalīts atsevišķā teritorijā. 1951. gadā Līgatnes ciemam pievienoja daļu Lakšu ciema, 1954. gadā - Ķempji ciemu, 1958. gadā - daļu Siguldas ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5]

2009. gadā Līgatnes pagastu apvienoja ar Līgatnes pilsētu, izveidojot Līgatnes novadu. 2021. gadā Līgatnes novadu iekļāva Cēsu novadā.

Tūrisma objekti

labot šo sadaļu

Vienkoču parks, Līgatnes dabas takas, bijušais slepenais pazemes vadības komplekss.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19354 800—    
19592 650−44.8%
19673 140+18.5%
GadsIedz.±%
19792 692−14.3%
19893 041+13.0%
20003 043+0.1%
GadsIedz.±%
20112 542−16.5%
20212 229−12.3%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Augšlīgatne (pagasta centrs), Ķempji, Skaļupes, Ķopas, Vildoga, Vēveri, Ratnieki, Lūsari, Ramas, Sinepes.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 23. februārī. Arhivēts 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  4. «Cilvēki: H.Visendorfs». www.ligatne.lv. Līgatnes novada dome. Skatīts: 2019-11-27.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. OSP